2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā šogad saņems Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. To Latvijas Radio atklāja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja Renāte Punka.
Šo balvu iepriekšējos gados saņēmuši dažādu grāmatniecības jomu ļaudis – gan izdevēji, gan ilustratori, grāmatu redaktori un arī bibliotekāri.
Balvu par mūža ieguldījumu pasniegs ikgadējā grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele” noslēguma ceremonijā 28. martā, bet 21. februārī kļūs zināmi „Zelta ābeles” nominanti deviņās kategorijās, ko vērtē žūrija mākslinieka Roberta Koļcova vadībā. Balvai 35 izdevēji pieteikuši kopumā 114 grāmatas.
„Nominācijās jau vairākus gadus esam koncentrējušies uz deviņām grāmatu grupām – dzeja, proza, dokumentālie izdevumi, grāmatas bērniem, kuru klāsts šoreiz nav tik liels, tāpēc tās nav dalītas sīkākās apakškategorijās, kā tas bijis citus gadus. Tad ir zinātniskā literatūra, mācību, uzziņu un mākslas literatūra, kā arī fotoalbumi.(..) Balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā šogad pasniegsim pašam, pašam galvenajam valsts bibliotekāram – Andrim Vilkam. Mēs tiešām priecājamies, ka varēsim viņu sveikt, jo viņa ieguldījums, manuprāt, ir tiešām nenovērtējams,” stāsta Renāte Punka.
Māra Rozenberga, Latvijas Radio
***
Uzziņai:
Andris Vilks ir viens no mūsdienu ievērojamākajiem bibliotēku un informācijas zinātnes speciālistiem Latvijā, kurš būtiski veicinājis bibliotēku nozares, kā arī informācijas un zināšanu sabiedrības attīstību nacionālajā un Baltijas valstu līmenī. A. Vilks ir guvis plašu atzinību arī starptautisku nozares profesionāļu vidū.
A. Vilks dzimis 1957. gada 16. maijā, Rīgā. Kopš 1978. gada strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (tolaik V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā) un kopš 1989. gada ir tās direktors. Viņš ir doktorants un pasniedzējs Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā.
Jau kopš 1989. gada līdz pat šodienai A. Vilks ir dedzīgi sekmējis un turpina sekmēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas, tostarp tās jaunās ēkas – Gaismas pils – attīstību, kas ietver sevī gan bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību un pilnvērtīgas darbības uzsākšanu jaunceltnē, gan “Gaismas tīkla” un Nacionālās Digitālās bibliotēkas “Letonica” izveidi.
1997. gadā A. Vilks saņēmis LR Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī vēlākos gados dažādus Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Zviedrijas un Nīderlandes valstu apbalvojumus par ieguldījumu kultūras attīstības un kultūras sadarbības veicināšanā.
A. Vilks ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Zināšanu sabiedrības programmu padomes priekšsēdētājs un UNESCO LNK Asamblejas loceklis, kā arī Baltijas jūras reģiona bibliotēku asociācijas “Bibliotheca Baltica”un Eiropas Zinātnisko Bibliotēku asociācijas (LIBER) valdes loceklis.
2013. gada izskaņā A. Vilks saņēmis Cicerona balvu, savukārt 2014. gada maijā – apbalvojumu “Laiks Ziedonim” nominācijā “Dzīve literatūrā”.
2014. gada novembrī par nopelniem bibliotēku un kultūras nozares darbā, nacionālā un pasaules kultūras mantojuma saglabāšanā, pašaizliedzīgo ieguldījumu LNB jaunās ēkas projekta īstenošanā A. Vilks iecelts par Atzinības krusta lielvirsnieku.
