Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Paziņoti rakstnieki un ilustratori, kas izvirzīti Starptautiskajai Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Šogad, dzejnieka Jāņa Baltvilka 70. jubilejas gadā, viņa vārdā nosauktā balva, ko dibinājusi Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP), svin savu desmitgadi.
Žūrija vērtējusi latviešu valodā izdotās bērnu grāmatas, kas iznākušas no 2013. gada maija līdz šā gada maijam, un nosaukusi 11 nominantus: rakstniekus Laimu Kotu, Uldi Ausekli, Māru Cielēnu, Māri Runguli un Juri Zvirgzdiņu, māksliniekus Gitu Treici, Mārtiņu Zuti, Alekseju Naumovu, Elīnu Brasliņu, Gundegu Muzikanti un Reini Pētersonu, kā arī starptautiskos laureātus.
Žūrija paziņoja, ka Jāņa Baltvilka balvas starptautiskā laureāte šogad ir Somijas rakstniece Henrika Andersone (Henrika Andersson), bet balvu par viņas pusaudžiem veltītās grāmatas “Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata” (izdevniecība “liels un mazs”) izcilo tulkojumu latviešu valodā saņems Mudīte Treimane.
Pazīstamais bērnu rakstnieks Juris Zvirgzdiņš un gleznotājs Aleksejs Naumovs nominēti balvai par grāmatu “Ahoi! Plūdi Daugavā” (izdevniecība “Zvaigzne ABC”). Veiksmīgs kopdarbs, par kuru balvai izvirzīts gan autors, gan ilustratore Gita Treice, ir arī Jura Zvirgzdiņa grāmata “Taro, Tama un Kicune: stāsts par viduslaiku Japānu” (izdevniecība “Pētergailis), tāpat veicies arī grāmatas “Lapsu kalniņa mīklas” (izdevniecība “liels un mazs”) autoriem – rakstniekam Mārim Rungulim un ilustratoram Reinim Pētersonam, kura veiksmju sarakstā ir arī “Ainava kopā ar mazo Mulu” (biedrība bērniem “DROŠI un KOŠI”). Māksliniece Gita Treice žūrijas atzinību izpelnījusies arī ar ilustrācijām vēl divām citām grāmatām – Rafaela Alberti dzejas izlasei “Jūrnieks uz sauszemes” un bilžu grāmatiņai “Rāmi zvēri” sērijā BIKIBUKS (abas izdevis “liels un mazs”).
Balvu var iegūt arī Laima Kota par grāmatu “Matilde un Terēze jeb kā būt Te, Tur un Citur” (izdevniecība “Dienas grāmata”), Uldis Auseklis par dzejoļu krājumu “Man ir runcis Francis” (“Jumava”) un Māra Cielēna par grāmatām “Pelītes Pērlītes brauciens ar gultu”, “Mazais mākoņzaurs” un krāsojamu dzejoļu grāmatu sēriju mazākajiem bērniem (visas iznākušas apgādā “Lietusdārzs”).
Ilustrāciju kategorijā balvai izvirzīts Mārtiņš Zutis par košām un aizraujošām ilustrācijām Lēlo Tungalas dzejas izlasei “Daudzpusīgais ronis” (“liels un mazs”), spilgti pamanāmā debitante bērnu grāmatu mākslā Elīna Brasliņa, īpaši izceļot viņas bilžu grāmatiņu “Gaidītāja meža cūka” sērijā BIKIBUKS (“liels un mazs”), kā arī Gundega Muzikante par ilustrācijām Ineses Zanderes grāmatai “Pūķa ceļojums” (izdevusi Rīgas Doma pārvalde), Ievas Samauskas grāmatai “Kad kaķēnu sauc par pelīti?” (“Lietusdārzs”) un bilžu grāmatu “Mājiņa” sērijā BIKIBUKS (“liels un mazs”). Žūrija nolēmusi īpašu atzinību izteikt arī dizaineriem Ūnai Laukmanei par grāmatu “Jūrnieks uz sauszemes” un Ivam Zennem par grāmatu “Lapsu kalniņa mīklas”, uzsverot, ka viņi spējuši savienot autora tekstu un ilustratora radīto vizualizāciju pārdomātā maketā, padarot grāmatas koptēlu pilnīgu.
Kas būs balvas ieguvēji oriģinālliteratūrā un grāmatu mākslā, noskaidrosies balvas pasniegšanas ceremonijā 24. jūlijā, Jāņa Baltvilka 70. dzimšanas dienā.
Šogad grāmatas vērtēja LBJLP prezidente un Latvijas Universitātes profesore Ilze Stikāne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, mākslinieks Juris Petraškevičs, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Aiga Dzalbe, literatūrkritiķe Anda Baklāne, radio un TV raidījumu vadītājs Gustavs Terzens.
Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā un ar to saistīto pasākumu norisi finansiāli un organizatoriski atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Starptautiskā Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja, vīnu veikals Ervīns&Filles, tipogrāfija Masterprint, Kalnciema ielas koka māju kvartāls. Informatīvie atbalstītāji: nedēļas žurnāls IR, Latvijas Radio 3, žurnāls Latvju Teksti, nacionālā ziņu aģentūra LETA, portāls Delfi un Satori.lv.
Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā pasniegšana notiek kopš 2004. gada, bet kopš 2008. gada balvu piešķir arī vienam Baltijas jūras reģiona rakstniekam un viņa darba tulkotājam. Balvas uzdevums ir fokusēt sabiedrības uzmanību uz pozitīvu mērķi – bērnu, kurš lasa interesantu un skaistu grāmatu latviešu valodā.
Baltvilka balvas mērķis ir palīdzēt latviešu bērnu literatūrai nonākt jaunā attīstības pakāpē, pievērst talantīgu rakstnieku un mākslinieku interesi bērnu grāmatām un rosināt bērnus un viņu vecākus izvēlēties augstvērtīgas grāmatas.
