Konferencē izskanēs Dr. philol., literatūrzinātnieka, grāmatniecības vēsturnieka, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētnieka Paula Daijas priekšlasījums “Latviešu zemnieku grāmatplaukts 18. un 19. gadsimtā”.

Dr. arch., arhitektes, Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bibliotēku dienesta galvenā ekspertes Zanes Ramiņas stāstījuma centrā būs pētījums “Kur glabāja grāmatas latviešu zemnieku sētā”.

Savukārt Editas Matonytés, Viļņas pilsētas pašvaldības Centrālās bibliotēkas bibliotekāres, priekšlasījuma tēma būs “Lietuviešu vārda ceļš 1864–1904”.

Baltu vienības diena ir ikgadēji atzīmējama diena 22. septembrī, kas simbolizē vienotību starp latviešu un lietuviešu tautām – divām vienīgajām mūsdienās pastāvošajām baltu tautām. Tā tika ieviesta 2000. gadā, un šīs dienas mērķis ir stiprināt kultūras un vēsturiskās saites starp latviešiem un lietuviešiem.

Baltu vienības diena RCB jau vairākus gadus tiek atzīmēta ar dažādiem kultūras pasākumiem, kuros īpaši tiek uzsvērta latviešu un lietuviešu sadarbība literatūrā un kultūrā. Šajā dienā tiek rīkotas izstādes, kas izceļ lietuviešu autoru tulkojumus latviešu valodā, kā arī notiek literāras diskusijas un priekšlasījumi.

Piemēram, 2018. gadā Baltu vienības dienai veltītā pasākumā RCB piedalījās tulkotājs un redaktors Jānis Elsbergs. Savukārt 2019. gadā notika RCB un Viļņas Centrālās bibliotēkas kopīgi organizēta konference “Baltu mantojums”, kurā uzstājās redzami latviešu un lietuviešu literatūras pētnieki. 2020. gadā ar priekšlasījumu “Rainis un Aspazija. Lietuvas kultūras saiknes” RCB uzstājās Raiņa un Aspazijas muzeja līdzstrādniece Linda Grīnberga. 2022. gadā bibliotēkā tika rīkots pasākums “Baltu literatūras tilts” jeb diskusija par tulkošanas nozīmi, kurā piedalījās tādas pazīstamas tulkotājas un rakstniecesi kā Dace Meiere, Indra Brūvere-Daruliene un Jana Egle. Līdzīgi pasākumi notiek arī Viļņas Centrālajā bibliotēkā. Šo pasākumu mērķis ir ne tikai svinēt abu tautu kopīgo vēsturi, bet arī veicināt literatūras apmaiņu un sadarbību.

Baltu vienības dienā tiek godināta baltu literatūra un kultūras mijiedarbība, uzsverot, cik svarīgi ir saglabāt un veicināt šo sadarbību arī turpmāk.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem Brīvdabas muzejiem Eiropā. Muzejs dibināts 1924. gadā, bet šeit pārvestas, atkal uzstādītas un iekārtotas senceltnes publiskai apskatei atvērtas 1932. gada vasarā. Šodien 87ha platībā izvietotas Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem—Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei un Latgalei raksturīgas zemnieku sētas, amatnieku mājas-darbnīcas, vējdzirnavas, kalves, podnieku un darvas cepļi.

Konference tiek organizēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros.

Informāciju sagatavoja:
Daina Ģeibaka
Rīgas Centrālās bibliotēkas
Galvenā eksperte bibliotēku jomā
daina.geibaka@riga.lv