2018. gadā reklāmas tirgus, kas vēl aizvien ir viens no galvenajiem mediju ienākumu avotiem, visās trijās Baltijas valstīs turpinājis augt. Tajā pašā laikā turpinājusies mediju auditorijas samazināšanās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visa veida populārākos medijus lietojuši mazāk cilvēku. Pēdējos gados pastāvīgu lejupslīdi piedzīvojusi drukātā prese, un 2018. tai pievienojusies televīzija: divas trešdaļas vai 10 no 15 populārākajiem TV kanāliem piedzīvojuši auditorijas kritumu. Drukātie mediji pirmie piedzīvojuši patērētāju uzvedības maiņu, pieaugot interneta popularitātei un ieradumam ziņas un izklaidi saņemt tiešsaistē. Šobrīd, kad par ikdienišķu kļuvis straumēšanas platformu (Netflix, Spotify, un, protams, Youtube) pakalpojumu lietojums, arī televīzija un radio sākuši just izmaiņas. Radio situācija Baltijā ir grūtāk izvērtējama, jo Igaunijā un Latvijā mainījusies aptaujas metodika, tādēļ 2018. un 2017. gada dati nav salīdzināmi. Lietuvā visām piecām populārākajām radiostacijām bija mazāk klausītāju nekā iepriekšējā gadā. Tomēr televīzija vēl aizvien ir populārākais medijs Baltijas valstīs, tai seko sociālie mediji, līdz ar to gan Latvijā, gan Lietuvā gandrīz divas trešdaļas no reklāmas ienākumiem gūst televīzijas kanāli un interneta vietnes.

2018. gadā 75 populārāko Baltijas valstu mediju īpašnieki bijuši 43 uzņēmumi, no kuriem 27 darbojušies ar peļņu, bet 16 – ar zaudējumiem. 22 mediji palielinājuši vai saglabājuši savu auditoriju, bet lielākajai daļai – 43 medijiem auditorija samazinājusies. Baltijas mērogā cīņa par auditoriju veiksmīga izrādījusies Lietuvā 2 TV kanāliem, 1 interneta ziņu portālam, 3 laikrakstiem un 4 žurnāliem, Igaunijā – 1 TV kanālam, 3 ziņu portāliem, 1 avīzei un 1 žurnālam, bet Latvijā – 3 interneta ziņu portāliem – delfi.lv, lsm.lv un diena.lv. Kopumā Baltijas valstīs visvairāk auditorijas skatās TV kanālus, kam seko sociālo mediju lietojums, radio klausīšanās un drukāto mediju lasīšana. Salīdzinot auditoriju visās trijās Baltijas valstīs, Latvijā tā ir vismazākā visās četrās pozīcijās.

Pētījums visās trijās Baltijas valstīs nosauc 2018. gada TV kanālu, interneta lapu, radio staciju, laikrakstu un žurnālu TOP5. Visās trijās Baltijas valstīs skatītākie kanāli ir TV3, kuru īpašnieks ir mediju grupa All Media Baltics, Latvijā otrajā vietā – LTV1, trešajā LNT, ceturtajā PBK, piektajā NTV Mir Baltic. Arī interneta vietņu TOP5 pirmajā vietā visās trijās Baltijas valstīs viens uzvarētājs – DELFI. Latvijā otro vietu ieņem tvnet.lv, tālāk attiecīgi jauns.lv, lsm.lv un diena.lv. Radio staciju piecinieka pirmajā vietā ir Latvijas Radio 2, tam seko Radio Skonto, Latvijas Radio 1, Eiropas hitu radio un Radio SWH. Avīžu segmentā pirmās trīs vietas ieņem krieviski iznākošā prese: MK Latvija, Latvijskije Vesti un Subbota, ceturtajā vietā ierindojas Latvijas Avīze, savukārt piektā ir Ievas Padomu Avīze. Žurnālu sadaļā pirmā vieta žurnālam Ieva, tam seko Privātā Dzīve, Kas Jauns, Ievas stāsti un Ievas Virtuve.
Katram no TOP5 medijiem iespējams pārskatāmi izsekot peļņas zaudējumu, apgrozījuma un citiem finanšu rādītājiem, atsevišķi publicēts ietekmīgāko mediju uzņēmumu saraksts. Starp 5 lielākajiem mediju uzņēmumiem apgrozījuma ziņā 2018. gadā Latvijas vārda nav, bet starp 5 pelnošākajiem mediju uzņēmumiem ir apraides uzņēmums SIA All Media Latvia un izdevniecība SIA Žurnāls Santa.

“Tas tiešām notika” (It really happened) ir materiāls, kurā nosaukti un raksturoti pieci notikumi, kuri būtu jāatceras par katras valsts mediju dzīvi 2018. un 2019. gadā. Latvijas gadījumā kā pirmais izcelts 2019. gada aprīļa Augstākās tiesas lēmums, ar kuru atzīts, ka pētnieciskās žurnālistikas centrs prāvā pret Rīgas domi par informācijas nesniegšanu uzvarējis arī pēdējā instancē, un Rīgas domei būs jāsniedz visas pieprasītās ziņas par riga.lv tēriņiem. Otrais notikums – Latvijas Mediju ētikas padomes dibināšana 2018. gada nogalē. Kā nozīmīga minēta arī abu sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas televīzijas cīņa par finansējumu, izejot no reklāmas tirgus līdz 2021. gadam. Jāpiebilst, ka 2020. gadam piešķirta mazāka summa nekā būtu nepieciešams. Pētījuma veidotāji uzskata, ka par šo gadu atgādinās arī drukātās preses cīņa par subsīdijām Latvijas Pastam abonēto izdevumu pasta piegādēm. Piecu būtiskāko notikumu vidū minēta arī mediju grupas All Media Latvia vadības maiņa 2019. gada vasarā.

Izdevuma redaktore Aija Krūtaine redaktores priekšvārdā norāda: “Nesenā pagātnē ir bijuši mēģinājumi ietekmēt gan sabiedriskos, gan privātos medijus. Sabiedriskos medijus galvenokārt izaicina politiķi, kuri izliekas uztraucamies par sabiedrisko labumu un nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, lai gan patiesībā viņiem visbiežāk nepatīk, ka no viņiem tiek prasīta atbildība. Tajā pašā laikā mazais tirgus ar auditoriju, kas samazinās, padara privātos medijus finansiāli ievainojamus, kas var novest pie apšaubāmas prakses, piemēram, apmaksātiem rakstiem, pašcenzūras un iespējamiem interešu konfliktiem, pieņemot ārēju finansējumu.” Redaktore norāda, ka šo iemeslu dēļ šogad pētījumā detalizēti pievērsta uzmanība nesenajiem uzbrukumiem sabiedriskajiem medijiem, kā arī tam, kas noticis ar Latvijas lielākajiem laikrakstiem. To stāsts skatīts oligarhu ietekmes spēļu kontekstā.

Pētījumu sadarbībā ar Mediju studiju centru Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā veicis Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica (bezpeļņas nevalstiskā organizācija, kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku sabiedrības interesēs). Pētījums publicēts angļu valodā un to ikvienam iespējams lasīt un lejuplādēt.