Kongresa centrālā tēma bija  “Bibliotēkas sabiedrībā”, un tā ietvaros tika diskutēts par to, kāda šodien ir bibliotēkas loma sabiedrībā. Kongresa atklāšanā piedalījās visu trīs Baltijas valstu nacionālo bibliotēku vadītāji, kā arī šo valstu bibliotēku asociāciju pārstāvji, kuri savās uzrunās akcentēja sadarbības un pieredzes apmaiņas nozīmi, lai spētu efektīvi reaģēt uz sabiedrības mainīgajām interesēm un vajadzībām.


Šajā vēstījumā – īss kopsavilkums par galvenajām idejām, kas tika apspriestas konferences pirmajā sesijā. Saskaņā ar organizatora, Latvijas Bibliotekāru biedrības, norādēm, drīzumā visas prezentācijas būs aplūkojamas mājaslapā bibliotekari.lv.

 

Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas biroja (EBLIDA) vadītājs Jukka Relanders (Jukka Relander) no Somijas uzsvēra, ka bibliotēkām Eiropā daudzviet jāsaskaras ar finanšu krīzes ietekmi, politiķu neieinteresētību, kā arī nākas konkurēt ar citām informācijas un izklaides platformām, tāpēc jo īpaši jādomā par bibliotēku stiprināšanu, izmantojot dažādus lobija un komunikācijas instrumentus.

 

Creativity Lab dibinātājs Ragnārs Sīls (Ragnaar Siil) no Igaunijas dalījās pieredzē par dalību Igaunijas bibliotēku attīstības vīzijas izstrādē un nākotnes tendenču analīzi. Nav noslēpums, ka pēdējos gados piedzīvotas straujas tehnoloģiskās izmaiņas, kas ieviesušas virkni jauninājumu arī bibliotēku darbā. Vēl vairāk – mūsdienās bibliotēku klienti jauno tehnoloģiju apguves jomā mēdz būt zinošāki par pašiem bibliotekāriem. Tāpēc ir svarīgi pastāvīgi izglītoties, apzināt nākotnes attīstības scenārijus un lemt, ko darīt tagad, lai būtu pēc iespējas gatavāki pārmaiņām, kas sekos tuvākajā desmitgadē.

 

Starptautiskās organizācijas EIFL (Elektroniskā informācija bibliotēkām) Publisko bibliotēku inovāciju programmas vadītāja Ramune Petučovaite (Ramune Petuchovaite) no Lietuvas informēja par EIFL darbu un programmām bibliotēku atbalstam, kā arī dalījās ar vairākiem pieredzes stāstiem, kā publiskās bibliotēkas pasaulē ir palīdzējušas dažādiem sabiedrības locekļiem attīstīt jaunas, izglītībai, darbam un sadzīvei noderīgas prasmes. Viņa arī mudināja jauninājumu ieviešanā vairāk izmantot rotaļīgas un radošas metodes, kas raisītu prieku un aizrautību.

 

Ķelnes publiskās bibliotēkas vadītāja Hanelore Vogta (Hannelore Vogt) no Vācijas stāstīja par jaunākajiem bibliotēkas pakalpojumiem un attīstības tendencēm, kas saistītas ar dažādu digitālo ierīču izmantošanu (tostarp 3D printeri, IPad, e-grāmatu veidošana, spēļu izmantošana, mūzikas un videofilmu radīšana, radošas un interaktīvas nodarbības dažādu vecumu grupām u.c).

 

Kongresa pirmo sesiju noslēdza Veronika Raudsepa Linnupu (Veronika Raudsepp Linnupuu) no Viljandi pilsētas bibliotēkas Igaunijā. Speciāliste dalījās ar pieredzi, kā aktuālo risinājumu meklēšanā tiek izmantotas jaunas pieejas, apskatīja jautājumus par bibliotekāriem nepieciešamajām kompetencēm un iezīmēja attīstības tendences – bibliotēkas kā mācību centri un satikšanās vietas, kur paralēli daudzajām aktivitātēm, vienlaikus jāspēj nodrošināt iespēja klientiem saglabāt privātumu. Veronika arī atgādināja par to, cik svarīgi bibliotēku darbā akcentēt kvalitatīvu saturu, ne tikai popularizēt ierīces, kā arī mudināja pārdomāt jautājumu – vai cilvēkiem jānāk uz bibliotēkām, varbūt pašas bibliotēkas var biežāk uzņemties iniciatīvu un doties pie cilvēkiem?

 

Drīzumā arī par citām konferencē paustajām tēmām.