Krājuma apakšvirsrakstā lasām populāras krievu dziesmiņas “Miļeņkij ti moi/vozjmi meņa s soboi…” pirmo rindiņu. Un ne velti – par grāmatas centrālo asi, kurā krustojas visi pārējie stāsti, Jana Egle drosmīgi izvēlējusies krievieti Aļevtinu jeb Aļku – sievieti, kuras tekstā daudzkārt uzsvērtais pelēcīgums padara viņu par vienu no tiem cilvēkiem, kurus ikdienā savā ceļā vispār nepamanām. Janas Egles stāsti ir par svešajiem starp savējiem un  savējiem starp svešajiem. Tie ir stāsti par saikni, kas pastāv starp it kā svešiem cilvēkiem, par saikni un radniecību, ko šie cilvēki paši nemaz neapzinās vai nezina. Tie ir apliecinājums ļoti spēcīgām saitēm, caur radniecību vai likteņa piespēlētām, kas pastāv starp cilvēkiem. Stāsti liek aizdomāties par to, vai tiešām ir vērts cilvēkus ļoti konsekventi sadalīt svešajos un savējos, cik liela loma šajā sadalījumā ir nacionalitātei, sociālajam statusam, dzīvesveidam, vēsturiskajai pieredzei un tam, kas atšķiras no normas. Tāpat, lasot šo grāmatu, nākas aizdomāties par to, kā šāda dalīšana svešajos un savējos ietekmē cilvēku likteņus un personības attīstību, cik traumējoša tā patiesībā var kļūt. Vienas ģimenes stāsts, savstarpējām saitēm sasaistīti ir itin visi tēli, katrs no viņiem izstaro neredzamu līniju mudžekli.

 

Ļoti priecājamies, ka latviešu tik dažādo rakstnieku un “rakstītāju” saimei pievienojusies šī brīnišķīgā autore. Lai Janai Eglei viss izdodas!

 

Tiksimies 3. septembrī plkst. 11.00 un pārrunāsim aktuālāko vasarā izlasīto! Visiem saulainu,  siltu vasaru un labas grāmatas!