Literatūrpētnieks, žurnālists, publicists, bibliotekārs Žanis Unāms dzimis 1902. gada 19.jūnijā dzirnavnieka ģimenē Sesavas pagastā. 1923. gadā absolvēja Jelgavas klasisko ģimnāziju, 1923.-1928. gadā studēja Latvijas Universitātē teoloģiju un tieslietas. Darbojās vairāku laikrakstu un žurnālu redakcijās. No 1934. līdz 1938. gadam vadīja Rīgas pilsētas 10. bibliotēku, pēc tam valsts apgādu “Grāmatnieks” (1938-1940). No 1941. gada jūlija līdz 1944. gada septembrim bija  apvienotās Zemes bibliotēkas direktors.  Zemes bibliotēkā ietilpa kādreizējā Valsts (tagad — Nacionālā) bibliotēka, Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēka, no ugunsgrēka (1941. gada jūnijs) izglābtā Rīgas pilsētas bibliotēkas  daļa, kā arī Vācu senatnes pētītāju biedrības biblioteķa . 1943. gada janvārī Ž.Unāms kļuva arī par latviešu pašpārvaldes struktūrvienības – Iekšlietu ģenerāldirekcijas Kultūras un sabiedrisko lietu departamenta direktoru. 1944. gada rudenī devās emigrācijā. Lielāko daļu trimdas gadu viņš aizvadīja Oldenburgā, kur miris 1989. gada 8. oktobrī.

 

Vairāk nekā 20 grāmatu un 1000 rakstu autors  Biogrāfiskās vārdnīcas “Es viņu pazīstu” (1939, 1975) autors. Darbības laiks Zemes bibliotēkā aplūkots viņa atmiņu grāmatās “Laiku atspulgā” (1953),  “Karogs vējā” (1969), “Zem Barbarosas šķēpa” (1975).