Starptautiskais Meklēšanas dienesta (ITS) Vācijas pilsētā Bādarolzenē uzraudzītais arhīvs satur vairāk nekā 30 miljonus dokumentu, kuros apkopota detalizēta informācija par holokausta upuriem, nacistu noziegumiem un vēstules no koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem.
 
Dokumentus pēc Otrā pasaules kara izmantoja sabiedrotie, lai tiesātu nacistus, pēc tam lai apvienotu kara izšķirtās ģimenes un tagad tie būs brīvi pieejami vēsturniekiem.
 
Dokumenti skar 17,5 miljonu nacistu upuru likteņus, un līdz šim tie atvērti tikai Sarkanajam krustam, no nacistiem cietušajiem un viņu radiniekiem.
 
"Tagad būs iespējams veikt detalizētus pētījumus par ieslodzīto pārvadāšanu, koncentrācijas nometņu iemītniekiem un vergstrādnieku veselību," sacīja ITS direktors Reto Meisters.
 
ITS, ko pārvalda Vācija, Beļģija, Lielbritānija, Francija, Izraēla, Itālija, Grieķija, Luksemburga, Polija, Nīderlande un ASV, pagājušā gada maijā vienojās par arhīva atvēršanu.
 
Taču arhīva atvēršana aizkavējās, kamēr šīs 11 valstis ratificēja izmaiņas 1955. gada līgumā, kas aizliedza šo dokumentu izmantošanu izpētes darbiem.
 
ITS valstu sanāksmē Amsterdamā amatpersonas vienojās, ka šovasar vēl pirms līguma juridiskas stāšanās spēkā arhīva dokumentu digitālas kopijas tiks nosūtītas holokausta muzejiem Vašingtonā, Jeruzalemē un citās valstīs.
 
Sagaidāms, ka lielākā daļa vēsturnieku izmantos šīs digitālās kopijas, nevis dosies uz nomaļo pilsētu Bādarolzeni.
 
ITS informēja, ka tā ieskanējusi visus dokumentus, kas attiecas uz ieslodzīšanu un kas veido aptuveni trešo daļu no arhīva. Pārējo dokumentu vidū ir milzīgi saraksti ar cittautiešiem Vācijas zemē un pēckara bēgļu aizpildītas anketas.
 
Vēsturniekiem būs pieejami dokumenti, kas ir vecāki par 25 gadiem. Vēsturniekiem būs personīgi jāreģistrējas, lai lasītu dokumentu kolekciju un jāsola nepublisko privātu informāciju.
 
Pēc Vācijas pētnieku novērtējuma, dokumenti neliks pārrakstīt vēsturi, taču palīdzēs radīt skaidrāku un personiskāku ainu par holokausta radītajām ciešanām.
 
Baidoties, ka dokumenti var aizskart cietušo privāto dzīvi, Vācija līdz šim izrādījusi nevēlēšanos publiskot apdilušos dokumentus, kas liecina par nacistu apsēstību pierakstu veikšanā.
 
Arhīvos minēti par "homoseksuāliem" un "šizofrēniskiem" nodēvētu ieslodzīto vārdi.
 
Arhīvi atspoguļo ne tikai Ādolfa Hitlera diktatūras nežēlību, bet arī sīkmanību un perversitāti.
 
Piemēram, dokumentos rakstīts, kā nacisti mūsdienu Polijas teritorijā ieslodzīto galvās skaitījuši utis, bet Mauthauzenes koncentrācijas nometnes komandieris Austrijā ar šāvieniem galvā dažu stundu laikā nogalinājis 300 ieslodzīto, šādi atzīmējot Hitlera dzimšanas dienu.
 
Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas atzars Starptautiskā izmeklēšanas dienests vairāku gadu desmitu gaitā nodarbojies ar arhīvu administrēšanu un saraksti ar cietušajiem un viņu ģimenēm.
 
 
LETA DPA
Copyright © LETA