Atvēršanas svētkos dāvinās grāmatu “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”
2011. gada 14. decembrī pulksten 16.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā notiks Agritas Ozolas un Ritvara Jansona grāmatas “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956” atvēršana.
Bibliotēku pārstāvjiem, kas piedalīsies sarīkojumā, būs iespēja grāmatu bibliotēku īpašumā iegūt bez maksas. Grāmatas autori ir nolēmuši klātesošajiem bibliotēku, skolu un muzeju pārstāvjiem dāvināt pa vienam grāmatas eksemplāram.
Padomju laikā, četrdesmitajos, piecdesmitajos gados vēstuļu rakstīšana uz bērza tāss bija ekstrēms, bet diezgan populārs risinājums situācijai, kad uz Sibīriju aizvestie cilvēki nevarēja dabūt nekādu papīru. Padomju pasts šādas vēstules pieņēma un nosūtīja. Dažkārt bērzu tāss tika izmatota kā dekoratīvs materiāls apsveikumu veidošanai, ko par spīti režīma spaidiem cilvēki no ieslodzījuma vai nometinājuma vietām sūtīja ģimenēm un draugiem. Mūsdienās ir saglabājušās tikai 19 vēstules, kas atrodas 7 Latvijas muzeju fondos.
Grāmatas autori, Tukuma muzeja direktore A. Ozola un Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators R. Jansons sagatavojuši plašu pētījumu par Sibīrijas vēstuļu uz bērza tāss autoru un adresātu likteni vēsturisko notikumu kontekstā. Grāmatā ietverti desmit bērza tāss vēstuļu autoru dzīvesstāsti, kas tapuši balstoties uz plašām dokumentu studijām. Katra konkrētā cilvēka personīgā traģēdija atspoguļo arī vispārējas tendences padomju režīma darbībā Latvijā un Lietuvā. Grāmatas autori pievērsušies ne tikai 1941. un 1949. gada deportācijām un politiskajām represijām Staļinisma laikā, bet ieskicējuši arī pretošanās kustību darbību.
Finansējums grāmatas izdošanai gūts no ES programmas “Eiropa pilsoņiem” (2007-2013) 4. aktivitātes “Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” un LR Kultūras ministrijas līdzfinansētā projekta “Vēstules nākamībai”, ko realizē Tukuma muzejs sadarbībā ar kolēģiem Lietuvā.
Grāmatas prezentācijas laikā varēs apskatīt ceļojošo izstādi “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”, kas tika izveidota ar Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes atbalstu un, ko 2011. gada 14. jūnijā atklāja Briselē.