Galvenās seminārā apskatītās tēmas bija šādas:

  • Valsts attīstības plānošanas dokumenti 2021-2027: noderīgi skolu bibliotēku darbības plānošanā;
  • Sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanas iespējas skolās: skolēnu un skolas personāla ieguvumi;
  • Skolas bibliotekārs – kvalitatīva mācību procesa atbalsta nodrošinātājs gan skolēniem, gan skolotājiem pilnveidotā mācību pieejā un satura īstenošanā;
  • Ieteikumi, kā veiksmīgāk strādāt ar bērniem ar speciālām vajadzībām;
  • 21. gadsimta skolotājs par 21. gadsimta bibliotekāru – skolotāja
    redzējums;
  • Skolu bibliotekāru un skolotāju sadarbība: ieskats skolu bibliotekāru anketas rezultātos;
  • LNB programma “Bērnu un jauniešu žūrija” lasītprasmes attīstīšanai skolās;
  • LNB Digitālās kolekcijas, piekļuves līmeņi digitālajām kolekcijām pēc luksafora principa, mācību procesā noderīgi digitālās bibliotēkas brīvi pieejamie resursi.

Semināra atklāšanas prezentācijā LNB Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine iezīmēja deviņus valsts plānošanas dokumentus, kuru prioritātes un rīcības virzieni attiecināmi uz izglītības nozari, piemēram, skolu bibliotekāriem plānojot savus darba virzienus turpmākajam periodam.

Valsts plānošanas dokuments Nacionālās attīstības plāns 2021.-2027. gads izceļ prioritāros darbības laukus – zināšanas un prasmes personības izaugsmei. Rīcības virzieni iezīmē kvalitatīvu izglītības nodrošināšanu un efektīvu zināšanu pielietošanu personības izaugsmei. Dokumentā minētie kvalitatīvie resursi un darbs lasīšanas prasmju veicināšanā skolēniem ir viens no galvenajiem skolu bibliotēku darbības laukiem. Dokumentā uzsvērta izglītības nozīmība ekonomikas attīstībai nākotnē. Nacionālās attīstības plānā kā svarīga minēta iekļaujošas izglītības vides radīšana izglītības iestādē, domājot arī par bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam uzsver veicināt sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā. Skolu bibliotēkas var būt kā izziņas procesa veicinātājas, sasniedzot sabiedrību – visvairāk tieši jauniešus – izmantojot ērtāko mūsdienu komunikācijas veidu – tehnoloģijas. Dokumentā iezīmēts darbs ar vēsturisko procesu izpratnes jautājumiem, to skaidrošanu, īpaši domājot par mazākumtautības sabiedrības izpratnes veicināšanu, vienlaikus stiprinot nacionālo identitāti sabiedrībā.

Skolu sektoram saistošs ir kvalitatīvas, drošas un iekļaujošas demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpas veidošanas jautājums. Bibliotēkas, t.sk. skolu bibliotēkas, ir vietējās kopienas atbalsta un attīstības centri. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunatnes izglītošanai medijpratībā, tā novēršot apdraudējumu un ļaunprātīgu rīcību informācijas telpā.

Kā inovāciju un zināšanu platforma, kas sekmē sadarbību starp izglītības un pētniecības iestādēm, īpaši domājot par vecāko klašu skolēniem, iezīmējas Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam.

Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam iezīmē darbības virzienu pētniecības un attīstības digitālā transformācijā un atvērtās zinātnes kontekstā. Bibliotēkām šis dokuments varētu būt saistošs, jo tajā uzsvērtas piekļuves iespējas resursiem, zināšanām, pētniecības rezultātiem, datiem, sekmējot atvērtās zinātnes attīstību un pieejamību. Viens no virzieniem ietver skolēnu izpratnes veidošanu par pētniecību, zināšanu radīšanas procesu, pētniecības datu radīšanu, to izmantošanu, orientējoties uz vecāko klašu skolēniem zinātniski pētniecisko darbu izstrādē.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” viens no rīcības virzieniem uzsver mūsdienīgu, kvalitatīvu un uz darba tirgu vērstu prasmju attīstību, akcentējot indivīdcentrētu pieeju izglītībai, uzsverot izglītojošās vides attīstību. Tajās izvirzītais mērķis – atbalsts ikviena izaugsmei, ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība – ietver izglītības iestāžu, tajā skaitā arī skolu bibliotēku, transformāciju par “mācīšanās organizācijām”.

Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādnes 2021.-2027. gadam ietver bibliotēkām svarīgu virzienu – zināšanas kā pamatu laimīgai un drošai bērnībai un jauniešu labvēlīgai attīstībai. Izcelta vajadzība nodrošināt bērnu un jauniešu izglītošanu kultūras jomā, kas palīdzētu risināt sociālās atstumtības problēmu.

Bibliotēku jomai īpaši aktuālas ir Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. To mērķis ir nodrošināt plašu augstvērtīgas kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, veicināt sabiedrības iesaisti kultūras procesos, radīt iespēju attīstīt jaunradi, domāt par kultūras procesu attīstību un to ilgtspēju. Kā viena no prioritātēm minēta kultūrizglītība, tā ietver sevī profesionālās un interešu izglītības stiprināšanu.

Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam apakšmērķis nosaka latviešu valodas vides paplašināšanu un valodas resursu ilgtspēju. Mērķis paredz izglītības satura, norises procesa, vides un resursu pilnveidi, mūsdienīgu un kvalitatīvu valodas izglītības piedāvājumu.

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2020.-2027.gadam. To mērķis paredz ar digitālo tehnoloģiju palīdzību un iespējām radīt augsta līmeņa pārmaiņas un jaunas iespējas sabiedrībā, tautsaimniecībā, valsts pārvaldē, visās dzīves sfērās. Rīcības virziens nosaka attīstīt digitālās prasmes izglītībā, sniedzot iespēju tās izmantot kā caurviju prasmes visā mācību procesā.

Latvijas Universitātes profesore un vadošā pētniece Baiba Martinsone stāstīja par sociāli emocionālo prasmju attīstīšanu skolā. Gan akadēmiskā, gan sociāli emocionālā mācīšanās (SEM) skolā ir vienlīdz nozīmīga un to nodrošināt ir katras skolas pienākums. Savā stāstījumā lektore atbildēja uz jautājumiem, kā strādāt, lai skola sagatavotu ne tikai  zināšanās spēcīgus, bet arī sociāli un emocionāli dzīves gudrus bērnus un jauniešus; lektore arī uzsvēra, kādas prasmes skolēniem attālinātajās mācībās ir visnepieciešamākās. Skolēniem, organizējot savu mācību procesu gan klātienē, gan attālināti, ir jāspēj plānot īstermiņā, pašorganizēties, izvirzīt prioritātes, sadarboties; jābūt prasmei prezentēt, jāprot meklēt informāciju, risināt problēmas, motivēt sevi mācībām. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāiemācās atpazīt un pārvaldīt savas emocijas dažādās situācijās  – kad jāpieņem  lēmums, kad jāveido attiecības vai jārisina problēmas. Lai veiksmīgi tiktu galā ar nosauktajām emocijām, katram vēlams apgūt un attīstīt sekojošas prasmes: prasme saprast sevi (saprast kā es jūtos);  prasme pārvaldīt sevi (izprast savas emocijas, domas, uzvedību, mācīties uzturēt sevī pozitīvu noskaņojumu); prasme saprast citus (empātija, tolerance); prasme pieņemt atbildīgus lēmumus. Skolai, t.sk. arī bibliotēkai kā skolas sastāvdaļai, vajadzētu apzināties savu lomu SEM kontekstā. Domājot par šo prasmju attīstību un īstenojot dažādas aktivitātes, stiprinās skolēna garīgā veselība, attīstās pilsoniskās līdzdalības prasmes, pieaug akadēmiskie sasniegumi (bērni labāk mācās), mainās emocionālais klimats skolā,  mazāk novērojami uzvedības pārkāpumi, samazinās agresija bērnu starpā, mazinās skolas pamešanas un atkarīgo vielu lietošanas risks. SEM ietver arī skolotāju ieguvumus. Pētījumi rāda, ka skolās, kurās attīsta SEM prasmi, skolotāji mazāk izdeg, viņiem novērots zemāks stresa līmenis, uzlabojas savstarpējās attiecības.

Literatūra par SEM, stundu plāni, metodiskie materiāli atrodami Martinsones  prezentācijā .

Jau vairāku gadu garumā LNB BAC ir veiksmīga sadarbība ar Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) komandu.  Mūsu kopīgais redzējums ir skolas bibliotekārs kā kvalitatīva mācību procesa atbalsta nodrošinātājs gan skolotājiem, gan skolēniem, par ko seminārā runāja projekta Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Jau pirms trim gadiem – 2018. gada Skolu bibliotekāru seminārā – Oliņa savā stāstījumā iezīmēja skolas bibliotēkas un bibliotekāra lomu kvalitatīva mācību procesa atbalstam. Šī gada seminārā atgādina galvenos principus:

  • Skolas bibliotēka – augsne un atbalsts lietpratības attīstībai;
  • Skolas bibliotēka kā vieta, kur notiek mācīšanās, rodas un nostiprinās zinātkāre un interese par mācīšanos un lasīšanu visai dzīvei;
  • Skolas bibliotēka nodrošina piekļuvi mūsdienīgiem, mainīgiem, daudzveidīgiem resursiem.

Izvērtējot pilnveidotā mācību satura vajadzības, skolēniem jāapgūst digitālās un  informācijpratības prasmes. Svarīga ir prasme strādāt ar daudzveidīgiem informācijas avotiem, prasme tos izvērtēt un atlasīt nepieciešamo informāciju, izteikt viedokli par izlasīto. Svarīgi ir izprast terminus tekstpratība (lasīšana, klausīšanās) un tekstveide (rakstīšana, runāšana). Lai skolēns saprastu izlasīto tekstu, svarīga ir iepriekšējā lasīšanas pieredze. Sadarbojoties ar pedagogiem, bibliotekāram  jāplāno, kā ar dažādu pasākumu palīdzību šīs prasmes skolēnos attīstīt.

Pilnveidotajā mācību saturā izzūd robeža starp mācību grāmatu un citiem resursiem, kurus skolotājs izmanto mācību procesā. Skolotājam ar skolas bibliotekāra palīdzību ir jāspēj domāt plašāk un mācību procesā izmantot bibliotēkas piedāvāto daudzveidīgo informācijas piedāvājumu. Pašvadīta mācīšanās ir patstāvīga mācīšanās, bet arī tai nepieciešams atbalsts, kuru skolēns saņem no pedagoga un arī bibliotekāra.

Bibliotēka ir vieta mācībām, izziņai, jaunu zināšanu radīšanai. Skolas bibliotēkai jābūt vietai, kur pieejami dažāda veida mācību resursi. Ja skolas bibliotēkas krājumā ir pieejama kvalitatīva daiļliteratūra, tā ir iespēja bibliotēkai izaudzināt ieinteresētu lasītāju. Domājot par svešvalodas mācīšanos, bibliotēkas krājumā būtu jābūt resursiem angļu, vācu, franču u.c. valodās, tajā skaitā – digitālajiem resursiem. Iespējams, ka nākotnē skolu bibliotēkās būs 3td printeri, elektriskās ģitāras, iespēja saņemt instrumentus dizaina un tehnoloģiju projektiem.

Mācīšanās process skolās jāīsteno dažādās mācību organizācijas formās, piemēram, individuāls darbs, grupu darbs, konsultācijas, projektu darbi. Lai īstenotu šīs darba formas, tām jānotiek dažādās norises vietās: laboratorijās, muzejos, dabā, pētniecības iestādēs, arī skolas bibliotēkā. Skolas bibliotēka ir vieta, kur pulcējas lielākas un mazākas grupas, lai diskutētu, apspriestos, radītu jaunas idejas un izstrādātu projektus.

Personalizētās mācīšanas iespējas piemēri minēti Oliņas prezentācijā. Prezentācijā pieejamas arī digitālo mācību resursu saites, informācija par Skola2030 mācību resursu krātuvi, Tava klase video platforma, tiešsaistes konsultācijas dažādos mācību priekšmetos, informācija par mācību līdzekļiem speciālajā izglītībā u.c. atbalsta resursi skolotājiem mācību procesam,  kā arī metodiskie līdzekļi. Lektore aicina arī bibliotekārus iepazīties ar Skola2030 ziņu izdevumu “Domāt. Darīt. Zināt” un klausāmsarunas  par aktuālām tēmām.

Pēc Oliņas prezentācijas tika saņemti vairāki semināra dalībnieku jautājumi. Viens no aktuālākajiem bija šāds: Ko skolas bibliotēka drīkst iepirkt par valsts piešķirtajiem dotācijas līdzekļiem? Tālāk tekstā publicēta Valsts izglītības satura centra un izglītības un zinātnes ministrijas kopīgi sagatavota atbilde:

  • Izglītības likuma 59.panta 2.1 daļā noteikts, ka privātajās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņu literatūras) iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.
  • Izglītības likuma 60.panta 3.1 daļa nosaka: valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņu literatūras) iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.
  • Ministru kabineta 2021.gada 11.marta noteikumu Nr. 155 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm” (turpmāk – Noteikumi Nr.155) 2. punktā noteikts, ka mācību literatūras, elektronisko resursu, interaktīvo mācību platformu, spēļu drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē), rotaļlietu un piederumu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras, uzskates līdzekļu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu un mācību un saziņas programmatūru iegādi vai abonēšanas maksu valsts dibinātajām izglītības iestādēm finansē no to ministriju valsts budžeta līdzekļiem, kuru padotībā ir attiecīgās izglītības iestādes.
  • Vēršam uzmanību, ka Noteikumu Nr.155 4.punkts nosaka: pašvaldības, valsts augstskolas un privātajai izglītības iestādei, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, vispārējās pamatizglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas, ir tiesības saņemt finansējumu mācību līdzekļu iegādei, ja izglītības iestādes vai to dibinātāji līdz iepriekšējā gada 5. septembrim ir ievadījuši un apstiprinājuši Valsts izglītības informācijas sistēmā informāciju par izglītojamo skaitu (pa klasēm (grupām) un attiecīgajām izglītības programmām) uz iepriekšējā gada 1. septembri.
  • Ministrija/centrs neizvērtē Izglītības likuma 60.panta 3.1 daļā minētos mācību līdzekļus (izņemot mācību grāmatas), tātad tas, vai attiecīgais mācību līdzeklis ir atbilstošs gan mācību līdzekļa definīcijai, gan izglītības standartiem, ir izglītības iestādes/tās dibinātāja un pakalpojuma sniedzēja atbildība. Piemēram, slēdzot līgumu par mācību vadības platformas iegādi vai abonēšanu, līgumā būtu nepieciešams atrunāt, ka tā atbilst izglītības standartiem un Izglītības likuma 1.panta 12.5 punkta “e” apakšpunktā ietvertajai definīcijai. Ministrijas ieskatā, piemēram, uzdevumi.lv, soma.lv, letonika.lv, maconis.zvaigzne.lv pirmsšķietami atbilst attiecīgajai definīcijai.

Rīgas 5. pamatskolas – attīstības centra direktore Iluta Vilnīte seminārā stāstīja par to, Kā veiksmīgāk strādāt ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Vispārējās izglītības likumā speciālās vajadzības definētas sekojoši: “nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni”. Bērniem ar speciālām vajadzībām ir jāpiedalās izglītības procesā un jāapgūst valsts izglītības standartos noteiktās zināšanas. Strādājot ar šo auditoriju, skolu bibliotekāriem jārēķinās ar citādu pieeju pakalpojuma sniegšanā. Mācīšanās procesā var novērot, ka bērniem var būt lasīšanas traucējumi, neitrāla/negatīva attieksme pret mācībām, zems zināšanu un prasmju līmenis, grūtības saprast tekstu. Lai palīdzētu bērniem ar speciālām vajadzībām, svarīga ir iekļaujoša vide, t.sk., arī skolas bibliotēkas vide, kurā ikviens lasītājs ir gaidīts, var mācīt un mācīties, bet tajā var arī kļūdīties, nebaidoties no sekām. Lektore uzsver, ka laba, sakārtota un atbalstoša vide var iedarboties uz bērnu kā profilaktisks un terapeitisks pasākums. Direktore iesaka padomāt par bibliotēkas lietošanas noteikumiem – bērni tos uztver labāk, ja izmantots vizuālais materiāls. Lasītprasmes veicināšanai svarīga ir lasīšanas tehnika un izpratne par lasīto. Bērni var nesaprast tekstu, ja tajā ir vai nu pārāk mazi vai pārāk lieli burti; svarīgas ir atstarpes starp rindām un vārdiem, kā arī burtu fonti. Lai palīdzētu bērniem veicināt lasītprasmi, priekšmetiem telpā var pievienot zīmīti ar tā nosaukumu – galds, dators, monitors u.c. Direktore savā stāstā dalījās arī ar darba burtnīcas paraugu lasītprasmes nostiprināšanai, iepazīstināja ar Widgit simbolu valodu un parādīja, kā tā tiek izmantota skolas ikdienā; dalījās arī ar savas skolas bibliotēkas lietošanas noteikumu paraugu. Vairāk informācijas var iegūt Vilnītes prezentācijā.

21. gadsimta skolotājs par 21. gadsimta bibliotekāru. Salaspils 1.vidusskolas vēstures skolotāja Annija Bergmane, balstoties uz savu pieredzi, seminārā pastāstīja, kādu viņa redz skolas bibliotekāra un skolotāja sadarbību.

Šobrīd skolās mācās Z paaudze, tā saucamie digitālie bērni. Tas ietekmē arī viņu mācīšanās un komunicēšanas stilu. Strādājot ar šiem bērniem, organizējot aktivitātes, jāņem vērā, ka viņiem ir liela vēlme pēc brīvības – tas ietekmē arī viņu mācību procesā ietveramos uzdevumus. Gan skolotājam, gan bibliotekāram jāspēj paredzēt, ko no katras aktivitātes var iegūt skolēni. Pati lektore sevi uzskata par 21. gadsimta skolotāju un pieskaita Y jeb millenium paaudzei – šajā gadsimtā viņa sāka gan savas skolas gaitas, gan skolotājas darba karjeru. Šīs paaudzes cilvēkiem raksturīgi, ka viņi meklē interesantu darbu, ir entuziastiski, pilni ar idejām, radoši. Kur šajā mijiedarbībā ir skolas bibliotēkas un bibliotekāra vieta? Vislabāk to raksturo viens vārds – sadarbība. Tās elementi varētu būt mācību procesā izmantojamie materiāli, atbalsts skolotājiem un skolēniem kvalitatīvas informācijas sniegšanā, bibliotēkas vides izmantošana, kopīgi pasākumi. Skolotāja uzsver, ka galvenā un svarīgākā sadarbība starp skolotāju un bibliotekāru notiek mācību procesā izmantojamo materiālu kontekstā. Bibliotekāram ir jāstāsta par skolas bibliotēkas krājumā pieejamiem resursiem, un skolotājam jābūt ieinteresētam šos materiālus iepazīt un izmantot. Bibliotēkā pieejamos resursus var iekļaut daudzos mācību priekšmetos; lektore uzsver, ka efektīva sadarbība veidojas tad, ja skolas bibliotekārs krājumu veido sadarbībā ar skolotājiem. Kā piemērs, ko prezentācijas autore izmanto savā darbā, ir bibliotēkas krājumā pieejamie periodiskie izdevumi “Ilustrētā vēsture” un “Ilustrētā zinātne”. Izvēloties mācību procesā izmantot periodiskos izdevumus, skolēniem tiek parādīts arī šāds vēstures mācīšanas veids. Rakstus no periodiskajiem izdevumiem iespējams pielāgot tēmai tā, lai sniegtu skolēniem gan ieskatu kādā nozīmīgā procesā, gan arī lai iepazīstinātu ar kādu notikumu, procesu vai personību detalizētāk. Skolotāja uzsver grāmatas kā bibliotēkas resursa nozīmi mācību procesā, savus skolēnus mudinot lasīt arī vēsturiskas tematikas daiļliteratūru, piemēram, Rūtas Šepetis sarakstīto grāmatu “Starp pelēkiem toņiem”. Ir grāmatas, kuras palīdz “iejusties” tematā, ir arī tādas, kuras kalpo kā “ākis” informācijas iegūšanai un tās var izmantot, gatavojoties mācību stundai. Kā otru piemēru skolotāja min Orlando Faidžīsa grāmatu “Čukstētāji”. Tajā atrodami arī vizuāli attēloti vēsturiski stāsti, piemēram, zīmējumi par komunālo dzīvokli, un no grāmatas izkopētie materiāli var tikt izmantoti kā darba lapas.

Sasaucoties ar Zanes Oliņas stāstījumu, arī Annija Bergmane min, cik svarīga ir skolas bibliotēkas vide – tai jābūt pievilcīgai un jaunos lasītājus saistošai. Skolotāja apstiprina jau iepriekš teikto, ka bibliotekārs ir palīgs skolēnam pašvadītas mācīšanās procesā. Daudz jādomā par to, lai bibliotēkas kļūst interaktīvākas, pievilcīgākas, te ir jābūt ciešai sadarbībai ar skolas vadību. Viena no sadarbības iespējām – kopīgu pasākumu organizēšana ar priekšmetu skolotājiem, tā palīdzot veidot starppriekšmetu saikni. Vairāk informācijas Bergmanes prezentācijā.

BAC galvenā bibliotekāre Madara Freivalde skolas bibliotekāra un skolotāju sadarbību ieskicēja ar piemēru palīdzību. 2021. gada sākumā skolu bibliotekāri aizpildīja anketu par darbu 2020. gadā. Aptaujas rezultāti pieejami Latvijas bibliotēku portāla rakstā Skolu bibliotēkas 2020. gadā.

Pandēmijas gads bija izaicinājums visās dzīves jomās: bibliotekāri min, ka ierasto kņadu un bērnu čalas bibliotēkās nomainīja klusums. Ņemot vērā epidemioloģiskās prasības, bibliotēkām vajadzēja organizēt mācību grāmatu izsniegšanu/nodošanu mācību gada beigās un sākumā. Šis laiks lika ātri pielāgoties situācijai, īpaši apgūt vai papildināt savas digitālās prasmes – šo prasmju apguvi bibliotekāri min kā lielāko 2020. gada izaicinājumu savā darbā. Bibliotekāros pakalpojumus vajadzēja pielāgot attālinātā darba procesam, apzināt plašu digitālo resursu klāstu, nepazaudēt un uzrunāt savu lasītāju attālināti.

Autore savā prezentācijā ieskicē būtiskākās atbildes uz anketas jautājumiem.

Kur ir pieejama informācija par skolas bibliotēku?

Bibliotēkai ir sadaļa skolas tīmekļvietnē; informācija pieejama skolas tīmekļvietnē, bet nav savas bibliotēkas sadaļas; informācija pieejama novada/pašvaldības tīmekļvietnē; informācija par bibliotēku publicēta vietējā avīzē.

Kā veiksmīgākie lasīšanas veicināšanas pasākumi tiek minēti Valsts mēroga projekti “Bērnu, jauniešu, vecāku žūrija” un “Nacionālā skaļās lasīšanas sacensība”. Veiksmīgi tiek organizētas bibliotekārās stundas, grāmatu lasīšanas pulciņi, darbojas lasītāju klubi, notiek Ziemeļvalstu literatūras nedēļas lasījumi, Baltu literatūras nedēļa, dzejas dienas pasākumi u.c. lasīšanas veicināšanas pasākumi. Piemēri lasīšanas veicināšanas pasākumiem meklējami Freivaldes prezentācijā. Kā viens no piemēriem minama literārā nodarbība “Mana tautasdziesmu kūka”.

Sadarbība ar priekšmetu skolotājiem.

Pagājušais darba gads aizritējis pārsvarā attālināti.  Skolas bibliotekārs ir bijis atbalsts skolotājiem mācību procesā, pārsvarā informējot par pieejamiem attālinātiem resursiem. Bibliotekārs sniedzis palīdzību arī platformu izmantošanā, stāstot un rādot, kā labāk organizēt attālināto darbu. Kopīgi plānots resursu papildinājums bibliotēkas krājumam.

Freivalde stāstījumā min piemērus bibliotēkas sadarbībai ar valodu jomas un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību jomas skolotājiem, ar tehnoloģiju mācību jomas skolotājiem, dabaszinātņu skolotājiem, sociālās un pilsoniskās mācību jomas skolotājiem. Konkrēti piemēri meklējami prezentācijā.

Bibliotēkās organizētās lasīšanas veicināšanas programmas ir efektīvs instruments, kā uzlabot skolēnu lasītprasmi, veicināt lasītprieku. LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova pastāstīja, ka viņas vadītais centrs realizē vairākas lasīšanas veicināšanas programmas. “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” (BJVŽ) darbojas no 2001. gada, ”Nacionālā skaļās lasīšanas sacensība” – no 2017. gada, “Grāmatu starts” – no 2007. gada. Vislielākais dalībnieku skaits ir programmai “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” – katru gadu tajā piedalās ap 20 000 lasītāju.

Pētījumi rāda, ka desmitgadīgo bērnu lasītprasme nav pārāk laba, nereti viņiem trūkst motivācijas lasīt. Cits pētījums analizē piecpadsmitgadīgu pusaudžu lasītprasmi – tajā teikts, ka 38% skolēnu atzīst, ka nevar saprast sarežģītus tekstus, 30% nelasa tekoši, vien 4,8% ir laba lasītprasme. Zēnu lasītprasme ir ievērojami zemāka par meiteņu lasītprasmi. Pateicoties Kultūras ministrijas un Izglītības ministrijas 184 099 Eiro atbalstam lasīšanas veicināšanas programmai BJVŽ, 2021. gada projektā iekļautās grāmatas šogad nonāks aptuveni 900 bibliotēkās un skolās. Skolu bibliotēkas kā dalībnieki lasīšanas veicināšanas BJVŽ projektā piedalās kopš 2005. gada.

Tretjakova atgādināja BJVŽ mērķus: sekmēt augstvērtīgas literatūras izplatību un nokļūšanu pie lasītājiem; rosināt dialogu par jaunākajām grāmatā un atgriezenisko saiti ar autoriem; uzlabot lasītprasmes rādītājus; veicināt sadarbību lasītveicināšanā. Kolekcijas grāmatas tiek izvēlētas pēc noteiktiem kritērijiem. 2021. gada kolekcijā ir 11 oriģinālliteratūras grāmatas un 17 tulkotās literatūras grāmatas. Vairāk par kolekcijas grāmatām prezentācijā.

LNB Bērnu literatūras centrs ir izstrādājis “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” metodisko materiālu un darba lapas. Materiāls atrodams Skola2030 mācību resursu krātuvē. Materiālā ietvertās aktivitātes atbilst apmēram 60 mācību rezultātiem, kas saskan ar izglītības standartu un pirmskolas izglītības vadlīnijām. Tā caur literatūru var tikt īstenota starppriekšmetu saikne un attīstītas caurviju prasmes. Darba lapas ietver galda spēles un krustvārdu mīklas, materiālus diskusijām, zīmēšanai, uzdevumus kritiskās domāšanas attīstīšanai.

LNB Digitālā mantojuma centra vadītāja Karīna Bandere savā prezentācijā stāstīja par LNB Digitālās bibliotēkas izmantošanas iespējām mācību procesā. Pandēmijas laiks radījis jaunas tendences e-resursu pieejamības jautājumā: kopš 2020. gada pavasara daudzām LNB Digitālās bibliotēkas kolekcijām ir brīva pieeja un tiek prognozēts, ka pieejamība tiks nodrošināta līdz 2021. gada beigām. LNB Digitālajā bibliotēkā ietverti gan LNB krājumos esošie periodiskie izdevumi, grāmatas, attēlizdevumi, skaņu un video ieraksti, gan arī kultūras institūciju sadarbības partneru piedāvājumi. Tīmekļvietnē digitalabiblioteka.lv iespējama vienota piekļuve visiem digitālajā kolekcijā esošajiem resursiem. Bandere atgādina par grāmatu portāla kolekciju gramatas.lndb.lv,  tās izmantošanas iespējām, piemēram, literatūras stundās. Periodikas portālu periodika.lv, savukārt, var izmantot vēstures stundās, jo periodiskajos izdevumos atrodams bagāts vēsturisko materiālu kopums. Attēlu kolekcijas atrodamas vietnēs  zudusilatvija.lv, ainavudargumi.lv, kartes.lndb.lv, kulturaskanons.lv, tematiskas kolekcijas pieejamas stenders.lndb.lv, braludraudze.lndb.lv. Salīdzinoši jauna ir kolekcija dziesmusvetki.lndb.lv, kura piedāvā īpašas vizualizācijas, piemēram, cik daudz dziesmas dziedāts katros no dziesmu svētkiem. Vai zinājāt, ka dziesmas “Gaismas pils” un “Jānu vakars” ir dziesmusvētkos visvairāk dziedātās dziesmas? Kolekcijā attēlotas arī deju svētku repertuāra dejas. Uz dziļāku pētniecību aicinoša ir kolekcija runa.lnb.lv. Tā ir iespēja uz Raiņa un Aspazijas darbiem paskatīties no cita skatu punkta. Piemēram, vēstules šajā kolekcijā ir anotētas, tā padziļināti norādot uz savstarpējo saikni starp Raini un Aspaziju. Kolekcijā pieejams abu autoru darbu un notikumu rīks,  tas parāda sasaisti starp Raiņa vai Aspazijas darbu izdošanas laiku un vēsturiskajiem tā laika notikumiem. Savukārt, frakturs.lnb.lv ikvienu aicina talkā, lai piedalītos vecās drukas tekstu labošanā. Kolekcija dod iespēj skolēniem rādīt un pārrunāt seno ortogrāfiju, tā ļaujot ne vien iepazīt vēsturisko valodu, bet arī pašiem labot tekstus.

  1. gada 29. aprīļa skolu bibliotekāru semināra prezentācijas pieejamas LNB tīmekļvietnē .

 

Informāciju sagatavoja
Ilze Kļaviņa
Bibliotēku attīstības centrs