Semināra mērķis bija uzzināt jauniešu lasīšanas paradumus, veicināt jauniešu lasītprasmi un lasītpatiku, akcentēt sadarbību kā nozīmīgu instrumentu, lai uzrunātu jauniešus apmeklēt bibliotēku un piedalīties bibliotēkas rīkotajās aktivitātēs, kā arī pārņemt citu bibliotēku un sadarbības partneru pieredzi.

Semināru moderēja LNB BAC nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa un LNB praktikante, studente Betija Lapsa.

Seminārā kā pirmā runātāja uzstājās LNB projektu koordinatore Iveta Krūmiņa ar prezentāciju “Interreg projekts – Jauniešu telpa LNB”. LNB jauniešu telpai projekta “Zināšanu centri pilsētvidē – transformatīvas publiskās vietas hibrīdbibliotēkās Baltijas jūras reģionā” ietvaros bija iespēja iegūt jaunas aprises tā, lai jaunieši arvien vairāk apmeklētu jauniešu telpu un tajā justos labi. Tapšanas procesā tika īstenotas radošās darbnīcas LNB darbiniekiem un jauniešu mērķauditorijai, kuru laikā varēja praktiski darboties, diskutēt. Lai izprastu jauniešu vajadzības, sadarbībā ar pētījumu uzņēmumu “Latvijas Fakti” tika organizētas fokusgrupu intervijas, lai noskaidrotu jauniešu domas. Intervijās varēja saklausīt ļoti dažādus jauniešu viedokļus: vieni vēlas košas, savukārt citi – maksimāli vienkāršas mēbeles. Diskusijās un fokusgrupu intervijās jaunieši atzina, ka vēlas, lai bibliotēkā būtu ēdamzona, hobiju telpa, dažādas aktivitātes un norises saistībā ar dažādu hobiju izpēti. Projekta ietvaros tika īstenots improvizēts grāmatu klubs. Par pieredzi šajā aktivitātē Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jaunieši uzrakstīja arī skolas žurnālā “L’avīze“. Grāmatu klubiņa pieredze bija gana veiksmīga, un 2025. gada sākumā jaunieši tiek aicināti uz pirmo kopā lasīšanas aktivitāti jauniešu telpā “Lasīsim kopā”, kuras laikā cits citam varēs lasīt priekšā, kā arī pārrunāt izlasīto – dalībnieki dalīsies pieredzē, idejās un skatījumā. Būs iespēja gan lasīt, gan izteikties, gan vienkārši paklausīties stāstus un baudīt grāmatas burvību. Tiks likts akcents uz to, ka jaunietis veidos pasākumus jauniešiem.

Aicinām ielūkoties telpas atklāšanas pasākumā (video autore Betija Lapsa)

Katru gadu seminārā tiek aicināts piedalīties arī starpnozaru pārstāvis. Šogad semināram atsaucās Evita Ozerova – izglītības un skolu klīniskā un veselības psiholoģe, MOT (iedvesmojoša motivācijas programma mūsdienīgiem Latvijas skolu jauniešiem) trenere, “Pieraksti sev“ Facebook un Instagram veidotāja, kura dalījās savā pieredzē darbā ar jauniešiem prezentācijā “Pusaudzis bibliotēkā: no sarunām līdz iesaistei”.

Evita dalījās ar dažādiem ieteikumiem, kas būtu jāņem vērā, veidojot sarunu ar jauniešiem:

  • ja pieaugušais vai vienaudzis izsaka kādu komplimentu jaunietim, tad jaunietis jūtas novērtēts un pamanīts. Lepnums un kauna sajūta nav nevienā vecumposmā tik spēcīga kā jauniešu gados, tāpēc ir jābūt uzmanīgiem ar to, kāda veida komplimentus izsakām jauniešiem;
  • ļaujiet jauniešiem riskēt šajā vecumā, lai pieaugušā vecumā nav vēlme pieņemt nepārdomātus lēmumus;
  • izmantojiet aktīvo komunikāciju – runāt mazāk un klausīties vairāk; tas palīdzēs jaunietim justies sadzirdētam;
  • izmēģiniet spoguļošanu – atkārtojiet pēdējos 3 vārdus, kurus jaunietis saka. Piemēram, skolēns stāsta, ka viņam viena skolotāja pārmet. Pieaugušais: pārmet? Skolēns: jā, pārmet, ka nemāku uzvesties. Šāda saruna liks jaunietim saprast, ka viņš ir sadzirdēts;
  • lasīt starp rindām – piemēram, jaunietim vecāki saka – iztīri zobus. Un jaunietis pēkšņi dusmās “uzsprāgst”. Vecāki pārsteigti, kāpēc tādas dusmas par tik sīku tematu, taču jaunietis sadzird kaut ko citu – ka viņš nav spējīgs pats atcerēties, ka jāiztīra zobi, viņš nav novērtēts utt.;
  • jauniešiem ir svarīgi, ka viņus uzslavē un motivē. Psiholoģe informē, ka inteliģences uzlavas (tu esi tik gudrs!) jauniešiem neveicina motivāciju, savukārt piepūles uzslavas (tu ļoti centies un mēģināji!) iedod jauniešiem spēku turpināt. Svarīgi ir izcelt darbības un procesus, kurus jaunietis veic;
  • jauniešiem ir svarīgi iesaistīties aktivitātēs, kuras viņiem pašiem patīk. Darbībām ir jābūt sasaistītam ar reālo vidi. Veidojiet grāmatu klubus, kuros pārrunājat īstās dzīves jautājumus un aktualitātes. Dodiet jauniešiem iespēju būt aktīviem – organizējot, plānojot.

Noslēgumā Evita aicināja ieraudzīt jauniešos viņu talantus, potenciālu, jo pieaugušie ir kā virzītāji un atbalstītāji jauniešiem. Esiet vērīgi!

JAUNIEŠI PAR BIBLIOTĒKĀM

Sandra Aleksandra Lode, Jūrmalas Jaunatnes iniciatīvu centra Jaunatnes darbiniece, dalījās savā pieredzē par to, kā sadarboties ar jauniešiem, ar prezentāciju “No grāmatas lasīšanas līdz raidieraksta tapšanai”. Aleksandra dalījās savā pieredzē, kā studiju noslēguma darba ietvaros izveidoja raidierakstu “Lasi skaļāk”. Šāds raidieraksts tapa, jo viņai pašai patīk klausīties, kā citi satura veidotāji veido grāmatu apskatus, un ne vienmēr ir kāds, ar ko pārrunāt izlasītās grāmatas. Pati Sandra montēja video, apstrādāja audio failus un veidoja saturu. Viņa atzīst, ka ir svarīgi, ja blakus ir laba komanda. Raidieraksta ietvaros tika apskatītas un pārrunātas trīs grāmatas Luīzas Mejas Elkotas “Mazās sievietes”, Ivetas Troalikas “Tūlīt paliks labāk” un Lī Bardugo “Vārnu sešinieks”. Sandra min pāris piemērus, kā bibliotēkas var sadarboties ar jauniešiem: kopīgu pasākumu organizēšana, vaicāt jauniešiem viņu viedokli, uztvert jauniešus kā līdzvērtīgus, iesaistīt pasākumos (filmēt, fotografēt, plānot utt.), piesaistīt brīvprātīgos vai arī dot iespēju iziet praksi bibliotēkā. Jaunatnes iniciatīvu centrs veic mobilo darbu, dodas uz Jūrmalas bibliotēkām un piedāvā savu saturu. Sandra uzsver savu pieredzi, ka pamatskolas laikā devusies uz bibliotēkas organizētajām nodarbībām, un viņai ļoti paticis. Viņa minēja, ka jaunietim varētu būt bailīgi doties uz bibliotēku vienam pašam, tāpēc aicināja bibliotekārus aicināt primāri visu klasi, lai jaunietis būtu iedrošināts un nākamreiz, iespējams, atnāktu jau viens.

Ar prezentāciju “Jaunietes ceļš grāmatu pasaulē” dalījās Jūrmalas Jauniešu domes priekšsēdētāja Estere Felicita Žukovska. Estere ir radoša, aktīva jauniete, kurai patīk lasīt, rakstīt dzeju un piedalīties dažādos starptautiskos projektos. Estere sāka savu stāstījumu ar to, kāpēc lasa grāmatas. Viņa min, ka ir svarīgi, lai vecāki lasītu priekšā ne tikai bērnībā, bet arī vēlāk. Esterei 1. klasē uzdāvināja grāmatu, kuru viņa nolika malā un desmit gadu vecumā atklāja no jauna. Estere uzsver, ka ne visiem patīk lasīt bērnišķīgas grāmatas (par zaķīšiem, kaķīšiem). Desmit gadu vecumā Esterei interesēja grāmatas par zombijiem un vampīriem. Viņa apmeklēja arī teātra pulciņu, uz kuru viņa aizgāja, jo bija pieejama tēja un cepumi. Estere atzīst, ka nelasīja ieteicamās literatūras saraksta grāmatas. Viņa lasīja grāmatas, taču ne jau tās, kuras skolotāja ieteica, un neinteresēja tās tēmas, kuras skolotājai interesēja. Ir būtiski ņemt vērā, kas interesē jauniešus. Ir svarīga grāmatu sasaiste ar realitāti. Estere lasa angļu valodā, jo latviski neesot pieejamas grāmatas par tām tēmām, kas viņu interesē. Kad Estere aicina auditorijā esošos dalībniekus pacelt roku, kuriem liekas, ka mūsdienu jauniešiem neinteresē grāmatas, tikpat kā neviena roka netiek pacelta. Estere min, ka ir svarīgi nodot vēstījumu, kāpēc jauniešiem ir svarīgi lasīt: ka tas var būt jautri, patīkami, ir izvēles brīvība, ir dažāda veida teksti utt.

Estere minēja vairākus veiksmīgus sadarbības piemērus:

  • Estere pati sarakstīja lugu “Jampadracis lauku sētā”. Diemžēl, luga netika iestudēta, bet viņa izmantoja iespēju iesūtīt savu lugu Raita Zapacka rīkotajā konkursā. Gala rezultātā viņas luga tika ierunāta un ir pieejama ikvienam;
  • Estere ir izveidojusi radošās rakstīšanas klubiņu. Kopā ar draudzeni tika iesniegts projekta pieteikums, kuru Jūrmalas dome apstiprināja. Radošās rakstīšanas klubiņa tikšanās notiek 2–3 reizes mēnesī. Katrā tikšanās reizē tiek izvēlēts viens vārds, kurš ir vadmotīvs radošajai rakstīšanai. Jaunieši savā starpā sadarbojas, veido tādu vidi, kādā jūtas droši, un palīdz viens otram.
  • Sadarbībā ar Jūrmalas Centrālo bibliotēku Estere, viņas brālis Gabriels Leo Žukovskis un visa ģimene tika iesaistīta izstādes tapšanā. 2024. gada septembrī Jauniešu lasītavā tika atklāta tekstilmākslas un dzejas izstāde “Radošums mums blakus”, kurā ir izstādīti tekstilmākslinieka Gabriela Leo darbi. Estere izstādes atklāšanā lasīja savu dzeju.

Estere aicināja dot izvēles brīvību jauniešiem gan grāmatu izvēlē, gan arī iespējās, kā sadarboties.

JAUNIEŠU VIDE BIBLIOTĒKĀ

Ar labās prakses piemēriem, kā radīt vidi, lai jaunieši apmeklētu bibliotēku, dalījās kolēģes no Ogres un Liepājas. Divi dažādi stāsti un divas dažādas metodes, kā uzzināt jauniešu domas un sajūtas un kādus pakalpojumus bibliotēkā jaunieši vēlas redzēt.

Ogres Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Sandra Nikolajeva iepazīstināja ar aptaujas “Bibliotēka jauniešiem” izvērtējumu. Aptauja tika izveidota Ogres novada 7.–12. klašu skolēniem, lai noskaidrotu jauniešu domas, intereses un attieksmi par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar bibliotēku. Aptauja tika veidota platformā www.visidati.lv. Pirms anketas izveides tika saņemti profesionāli ieteikumi no Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānes Dainas Pakalnas. Lai sasniegtu skolēnus, tika nosūtīti e-pasti četru skolu direktoriem un tālāk informācija par aptauju tika nodota skolēniem e-klasē. Informācija par aptauju tika publicēta arī bibliotēkas sociālajos tīklos un izvietota Jauniešu lasītavā. Kā motivācija, lai aizpildītu anketu, bija saldumu grozs. Ja no klases aizpildīja vismaz 15 skolēni, tad šī klase piedalījās saldumu groza izlozē. Aptaujā piedalījās teju 290 respondenti, no kuriem 55% bija meitenes un 45% – zēni.

Ko atklāja aptaujas rezultāti:

  • jaunieši labprāt lasa piedzīvojumu, tostarp fantastikas žanra grāmatas, vēsturiskos romānus, biogrāfijas, vismazāk lasa dzeju;
  • pārsvarā tiek lasīta ārzemju autoru literatūra gan latviešu, gan angļu valodā;
  • trešdaļa aptaujāto pēdējo trīs mēnešu laikā bibliotēku nebija apmeklējuši. Jaunieši apmeklē bibliotēku, lai paņemtu grāmatu lasīšanai mājās, lai atpūstos, satiktu draugus, baudītu estētisku vidi un mieru;
  • bija arī jaunieši, kuri minēja, ka apmeklē bibliotēku, lai aprunātos ar bibliotekāri;
  • jaunieši nav informēti, ka var pasūtīt grāmatas no citām bibliotēkām, taču ir informēti par datubāzēm un iespējām, kā meklēt informāciju elektroniskajos resursos;
  • jaunieši labprāt apmeklētu pasākumus, kuros tiktu apskatītas tādas tēmas kā karjera, emocionālā inteliģence, dažādas meistarklases, biznesa vadība, pašizaugsmes tēmas, interneta un tehnoloģiju ietekme uz cilvēku u.c.;
  • jaunieši vēlas vairāk grāmatu angļu valodā, plašāku krājumu citās svešvalodās, mangu un filosofijas grāmatas, audiogrāmatas, iespēja nomāt spēles un tehniku, vēlas uzkodu un dzērienu automātus, klusās telpas individuāliem apmeklētājiem, hobiju telpu u.c.

Noslēgumā Sandra min, ka jauniešiem nav informācijas par bibliotēkā pieejamajiem pakalpojumiem, tāpēc ir nepārtraukti jārunā par to, ko bibliotēkā var darīt. Arī anketu rezultātos var lasīt, ka jaunieši vēlas to, ko bibliotēka reāli jau piedāvā. Atliek vien stāstīt vēl vairāk par bibliotēku.

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka aktīvi iestājas par to, ka ir nepieciešama jauna bibliotēkas ēka, tāpēc notiek darbs pie plāna realizācijas. Silva Vucena, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktores vietniece attīstības jautājumos, dalījās ar prezentāciju “Mana nākotnes bibliotēka”. 2023. gada vasarā Liepājas novada fonda vadītāja tikās ar Silvu un izstāstīja par Liepājas Jauniešu forumu. Jauniešu līdzdalības foruma laikā tiekas dažāda vecuma jaunieši, kuri savā starpā sadarbojas un plāno jaunas idejas. Forums ir noticis jau divas reizes, un trešajā forumā radās ideja runāt par Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas jauno ēku. Lai īstenotu šo aktivitāti, bija jāuzrunā pedagogi un skolotāji, lai viņi tālāk šo vēstījumu nodotu bērniem un jauniešiem. Pedagogiem un skolotājiem tika izstāstīts par forumu, tā posmiem, bibliotēkas pakalpojumiem un nākotnes redzējumu. Forums notika trīs daļās. Pirmajā daļā tika definēts jautājums: kāda ir mana nākotnes bibliotēka? Savu viedokli pauda pirmsskolas un sākumskolas bērni. Viņiem bija jāuzzīmē sava ideālā bibliotēka. Šie darbi tika digitalizēti. Tika saņemti aptuveni 200 zīmējumi. Pēc tam šie zīmējumi nonāca pamatskolas skolēnu redzeslokā, viņiem tie bija jāizpēta un jāpiefiksē idejas, kuras patīk. Hakatona ietvaros pamatskolēniem un visusskolēniem bija jāizveido inovatīvs bibliotēkas pakalpojums, kurš atbalsta vismaz vienu ilgtspējīgas attīstības mērķi. Tika veidoti telpiski bibliotēku modeļi. Vidusskolēniem bija iespēja aprunāties ar diviem ekspertiem platformā Zoom: ar Ventspils bibliotēkas vadītāju Astru Pumpuru un LNB Bērnu literatūras centra vadītāju Silviju Tretjakovu.

Ko tad bērni un jaunieši saredz nākotnes bibliotēkā? Bērni vēlas redzēt košas un gaišas telpas, krāsainus plauktus, šūpoles, dzīvniekiem draudzīgu bibliotēku, dabas elementus, āra lasītavu u.c. Ar pamatskolēniem notika arī diskusijas par to, kādu viņi redz nākotnes bibliotēku. Skolēni atklāja, ka viņiem ir svarīgi iesaistīties, būt radošiem, lai būtu iespēja gan būt kopā, gan strādāt arī atsevišķi. Skolēni atzina, ka viņiem ir grūti orientēties bibliotēkas plašajā krājumā un piedāvājumos, tāpēc piedāvāja savus risinājumus – karuseli, kurā var griezties, paņemt grāmatu, to izpētīt un pēc tam grāmatu nolikt atpakaļ. Noslēgumā Silva min, ka bibliotēkas redzējums atbilst bērnu un jauniešu vīzijai.

SADARBĪBA AR JAUNIEŠIEM

Par sadarbību ar Latvijas Nacionālo rakstniecības un mūzikas muzeju (LNRMM) pastāstīja Valmieras bibliotēkas vecākā bibliotekāre Anita Apine. Sadarbībā ar LNRMM un Valmieras bibliotēku notika diskusija ar performanci jauniešiem “Ko Tu dari, kad Tu nedari?”. Kopprojektu iedvesmoja Eduarda Veidenbauma 77. dzejolis muzeja 100 gadu jubilejas ietvaros. Pasākums tapa gandrīz pusgadu, lai visu saskaņotu, izplānotu. 2023. gada martā notika radošās darbnīcas jauniešiem un noslēgumā – diskusija ar performanci. Piedalījās 50 vidusskolas jaunieši no 3 skolām. Jaunieši tika sadalīti 4 grupās, un darbnīcu mērķis bija izveidot performatīvu darbu, iedvesmojoties no Veidenbauma dzejoļa, tādā veidā attīstot jaunradi, līderības prasmes un darbu komandā. Otrajā daļā notika diskusija ar performanci. Anita arī akcentēja, ka bija dažādi izaicinājumi: vai izdosies noturēt jauniešu uzmanību, vai izdosies jauniešus uzrunāt, dažādi tehnoloģiskie aspekti. Gala rezultātā atsauksmes bija ļoti labas, un gandrīz visi dalībnieki labprāt atkārtoti piedalītos šādās darbnīcās un performancēs un ieteiktu tās arī citiem.

DAŽĀDĪBA UN IEKĻAUŠANA

Semināra noslēguma daļā dzirdējām stāstus no LNB kolēģiem. Ginta Zalcmane, LNB Informācijas pakalpojumu attīstības vadītāja, ERASMUS+ mobilitātes brauciena ietvaros Itālijas pilsētā Palermo piedalījās mācībās par Kultūras sociālo daudzveidību. Mācību laikā tika pārrunāts, kas tad ir dažādība. Mācību klasē sastaptie cilvēki ir dažādi, tāpēc ir jāatrod veids, kā pieņemt un iekļaut visus. Mācībās sastaptie kolēģi no citām valstīm bija ar krietni lielāku pieredzi šajā jautājumā. “Aizspriedumi”, “stereotipi” un “diskriminācija” ir tikai daži no atslēgvārdiem, kas caurvijās visu mācību laiku. Tika daudz runāts arī par empātiju. Strādājot ar jauniešiem, izaicinājumi ir gan pedagogiem, gan bibliotekāriem. Ir svarīgi bibliotēkā jaunietim radīt klātesamības un piederības sajūtu.

“LITERATŪRAS CEĻVEDIS“ KĀ IEROSMES RESURSS LASĪŠANAI

LNB jau vairāk nekā sešus gadus gatavo regulāru izdevumu “Literatūras ceļvedis”, kurā Latvijas bibliotekāri un citi grāmatu draugi raksta kodolīgus apskatus par jaunākajiem izdevumiem, kurus ir vērts iekļaut bibliotēku krājumos. Jau gandrīz divus gadus PDF formāta izdevums ir pārtapis ērti pārskatāmā tīmekļvietnē www.literaturascelvedis.lv, kas ļauj ar atsevišķiem apskatiem padalīties arī sociālajos tīklos, tā sasniedzot arvien plašāku lasītāju loku. Rakstītāju pulks ir daudzveidīgs: bibliotekāri, pasniedzēji, studenti un grāmatu blogeri.

“Literatūras ceļveža” redakcija vēlas aicināt rakstīt arī jauniešus, kuri orientējas latviešu vai angļu jaunākajā literatūrā un labprāt pastāstītu citiem, kas no izlasītā ir paticis, tādējādi nākot talkā Latvijas bibliotekāriem, kuri varētu veidot daudzveidīgu un aktuālu jauniešu krājumu. Tas var būt grāmatu kluba vai literatūras stundas konkurss, kurā labākā apskata autors gūst iespēju publicēties LNB izdevumā, vai kāds cits formāts, kas iedvesmotu lasošos jauniešus paust viedokli par izlasīto. Sekojiet jaunumiem Instagram!

MEDIJPRATĪBA UN SOCIĀLO MEDIJU PATĒRIŅA IERADUMI JAUNIEŠU VIDŪ

Noslēgumā vēlamies akcentēt vēl kādu sadarbības formu. Semināra moderatore un praktikante Betija Lapsa veidoja kopīgu prezentāciju ar LNB BAC medijpratības ekspertu Emīlu Rotgalvi. Prezentācijā “Sociālo mediju patēriņa ieradumi jauniešu vidū un medijpratības intervences” Emīls ar Betiju pastāstīja par to, kas jauniešiem ir aktuāls virtuālajā vidē un kā kaut uz mirkli varbūt nolikt ierīces malā un pamanīt jaunieti. Betija studē RSU Multimediju komunikācijas programmā. Cilvēki neizprot sociālo mediju robežas, tāpēc ir būtiski saprast, kas ir sociālie mediji. Sociālie mediji nav tikai Instagram un Facebook, bet arī tīmekļvietnes, t.i., viss, kur ir iespēja uzrakstīt komentāru, atsauksmi, mijiedarboties ar kādu virtuālajā vidē, sekot konkrētiem cilvēkiem. Mediju lietojuma un apmierinātības teorija pauž, ka pastāv sociāla un psiholoģiska rakstura vajadzības, patērējot medijus. Šīs vajadzības izvirza kādas konkrētas ekspektācijas, kuras mēs vēlamies piepildīt. Populārākās lietotnes, kuras lieto jaunieši ir Instagram, TikTok, Youtube, WhatsApp, Facebook un Snapchat. Tiesa, šis saraksts ir ļoti mainīgs. Jauniešus uzrunā regulāri publicēts, vizuāli pievilcīgs saturs un kodolīgi aprakstīts teksts. Ja veido video, tad maksimums 90 sekundes. Ir jāsaprot, kāds ir mērķis konkrētajai publikācijai, kā arī mērķauditorija. Ar vienu ierakstu nebūs iespējams pievērst uzmanību gan jauniešiem, gan senioriem. Emīls klātesošos iepazīstināja ar Pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un medijpratības veicināšanas atbalsta materiālu “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”.

Secinājumi

Seminārs tika aizvadīts dinamiskā gaisotnē – dalībnieki aktīvi uzdeva jautājumus lektoriem, notika diskusijas, un arī semināra klausītāji laiku pa laikam tika iesaistīti kāda jautājuma atbildēšanā vai aktivitātē.

Sadarbība ir ļoti būtisks aspekts, lai jaunietis atnāktu uz bibliotēku. Sadarbība bibliotekāram ar pedagogu, sadarbība bibliotekāram ar nevalstiskajām organizācijām, jauniešu centriem, sadarbība ar kopienu. Sadarbības modeļi ir dažādi, tāpēc bibliotekāram ir jābūt gana kompetentam, lai izprastu, kā labāk uzrunāt jaunieti, kā ar viņu komunicēt, kā atklāt viņā stiprās puses, kā uzturēt labas attiecības. Lai arī bibliotekāri atzīst, ka jaunieši ir ļoti izaicinoša auditorija, tiklīdz izdodas ar viņiem sadarboties, tad ir liels prieks un gandarījums par paveikto.

Jauniešiem ļoti svarīga ir vide, kurā viņi uzturas, tāpēc arī šajā seminārā gana liels akcents tika likts tieši uz to, kā izprast jauniešu vajadzības un veikt izmaiņas bibliotēkā. Atceramies, ka pat cepumi un tēja ir būtiska lieta, lai jaunietis apmeklētu kādu bibliotēkas pasākumu. Tiklīdz jaunietis ir atnācis uz bibliotēku, bibliotekāram ir jāspēj ar viņu izveidot kontakts un saprast, kad jaunietis vēlas pabūt viens un kad vēlas komunicēt. Atrodot pareizo pieeju, bibliotekārs var piedāvāt dažādus bibliotēkas pakalpojumus un aicināt līdzdarboties ikdienas darbos, tādā viedā atbalstos jaunieša talantus un dodot iespēju attīstīties un pilnveidoties. Bibliotēkas nav tikai grāmatu izsniegšanas vietas – tās ir skolu, pilsētu, pagastu kopienu centri, kuros jaunietis jūtas gaidīts, novērtēts un saprasts.

Paldies ikvienam semināra dalībniekam!

Semināru moderēja LNB BAC nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa un LNB praktikante, studente Betija Lapsa.

Semināra dalībnieku atsauksmes:

“Seminārs deva plašas zināšanas un idejas par to, kā bibliotēkas var veidot ciešāku sadarbību ar jauniešiem, piedāvājot viņiem pielāgotus pakalpojumus un iesaistīšanas iespējas”

“Paldies par izdevušos saturīgo un ļoti noderīgo semināru. Tēma bija aktuāla un prieks arī redzēt un satikt tik daudz kolēģus!”

“Nebibliotekāru viedoklis par mūsu nozari “atver acis” 🙂 Gribētos uzklausīt citu nozaru pārstāvjus arī turpmāk.”

Betijas Lapsas veidotais semināra video apskats.

Apkopojumu sagatavoja:
Madara Vīlipa
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra
nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem
madara.vilipa@lnb.lv