Pierakstīties jaunumiem

Jaunumi

Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Anda Čakša 
Piedalies akcijā “Satikšanās ar Digitālo bibliotēku” un laimē balvas! 
Atskats uz aizraujošo tikšanos ar rakstnieku Osvaldu Zebri Saldus novada bibliotēkā 
Aicinājums piedalīties Latvijas Bibliotēku portāla novērtēšanas aptaujā 
#kodarabibliotekārs: Lasītprieka veicināšana Aizkraukles novada centrālajā bibliotēkā 
LNB notiks Rīgas Grāmatu svētki 

Skatīt vairāk

15 Nov 2024

Grāmatai 500, Novadpētniecība, Raksti

Atskats uz Livonijas Indriķa dienas pasākumiem Rubenē 

2023. gada 16. jūlijā Kocēnu pagasta Rubenē, vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku – jau astoto reizi norisinājās tradicionālā Indriķa diena.

Rubenes baznīca. Foto: Gustavs Māziņš

Dienu ievadīja dievkalpojums, bet pēcpusdienā, atzīmējot Indriķa dienu un latviešu grāmatniecības piecsimtgadi, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Valmieras bibliotēku aicināja interesentus uz diviem priekšlasījumiem Rubenes baznīcā.

LNB Letonikas un Baltijas centra vadītājas Kristīnes Zaļumas priekšlasījums “Vidzemnieks Harders Rubenē”. Foto: Gustavs Māziņš
LNB Letonikas un Baltijas centra vadītājas Kristīnes Zaļumas priekšlasījums “Vidzemnieks Harders Rubenē”. Foto: Gustavs Māziņš
LNB Letonikas un Baltijas centra vadītājas Kristīnes Zaļumas priekšlasījums “Vidzemnieks Harders Rubenē”. Foto: Gustavs Māziņš
LNB Letonikas un Baltijas centra vadītājas Kristīnes Zaļumas priekšlasījums “Vidzemnieks Harders Rubenē”. Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš

Pirmais izskanēja LNB Letonikas un Baltijas centra vadītājas Kristīnes Zaļumas priekšlasījums “Vidzemnieks Harders Rubenē”. Tajā izgaismojās grāmatniecības atspulgi Vidzemes lauku gaisotnē 18. gadsimta beigās un tika izceltas tā laika Rubenes personības, ievērojamākā no kurām, neapšaubāmi, bijis Rubenes draudzes luterāņu mācītājs Kristofs Harders, nereti dēvēts arī par “Vidzemes Stenderu”. Par to liecina fakts, ka Ķieģeļmuižas–Rubenes spiestuve pastāvēja 16 gadus (1780–1796). No tur iespiestajiem 22 darbiem, 19 bija latviešu valodā, tostarp kalendāri un ābeces.

Ēdiena kultūras pētnieces Astras Spalvēnas priekšlasījums “Par skaisto un sarežģīto: pavārgrāmatas Latvijā”. Foto: Gustavs Māziņš
Ēdiena kultūras pētnieces Astras Spalvēnas priekšlasījums “Par skaisto un sarežģīto: pavārgrāmatas Latvijā”. Foto: Gustavs Māziņš
Ēdiena kultūras pētnieces Astras Spalvēnas priekšlasījums “Par skaisto un sarežģīto: pavārgrāmatas Latvijā”. Foto: Gustavs Māziņš
Ēdiena kultūras pētnieces Astras Spalvēnas priekšlasījums “Par skaisto un sarežģīto: pavārgrāmatas Latvijā”. Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš

Savukārt priekšlasījumā “Par skaisto un sarežģīto: pavārgrāmatas Latvijā” ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna atklāja pavārgrāmatu zināmās un mazāk zināmas aizkulises, jo jau vairāk nekā 200 gadus iznāk arvien jaunas latviešu pavārgrāmatas. Vienlaikus tiešajam uzdevumam tās kalpojušas kā laikmeta pārmaiņu spogulis: jaunu produktu un tehnoloģiju ienākšana, jaunas estētiskās tradīcijas un izmaiņas vērtību sistēmā. Kā pirmo lektore minēja 1795. gadā Kristofa Hardera tulkojumā izdoto “Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota” (2018. gadā, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam, ir veikts tās pilna apmēra pārveidojums latviešu valodā no vecās drukas jeb fraktūras uz jaunās ortogrāfijas formu. Pārveidojumu gatavojot, saglabāts tulkotāja Kristofa Hardera lietotais oriģinālais izteiksmes veids). Priekšlasījums lika aizdomāties par pavārgrāmatu ceļu cauri gadu simtiem: no padomiem maltīšu gatavotājiem kungu virtuvēs līdz globālajai gardēžu kultūrai 21. gadsimtā.

Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš
Foto: Gustavs Māziņš

Pēc priekšlasījumiem ikviens tika aicināts uz radošo darbnīcu un mielastu, savukārt Indriķa dienas izskaņā skanēja koncerts, kurā piedalījās Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis un Rolands Beļēvičs.

Vairāk foto no pasākuma skatiet portāla sadaļā “Latviešu grāmatai 500”.

Priekšlasījumi notiek VKKF atbalstītā projekta “Ceļā uz “Latviešu grāmatai 500” Latvijas reģionos: izdevējdarbība un tekstu izplatība senāk un tagad” ietvaros. Projektu realizē Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Valmieras bibliotēku.

Sekojiet jaunumiem arī tīmekļvietnē www.gramatai500.lv un “Latviešu grāmatai 500” Facebook lapā.

 

Informāciju sagatavoja:
Anita Apine
Valmieras bibliotēkas
Vecākā bibliotekāre, eksperte
biblioteka.valmiera.lv