Kopš 2017. gada ik gadu organizētajā konferencē allaž skartas bibliotēkām un citām kultūras mantojuma institūcijām aktuālas tēmas to terminoloģiskā un standartu kontekstā. Arī šogad konferencē izskanējusi virkne atziņu, piemēram, par vajadzību izstrādāt jaunas un laikmetīgas nozarē fundamentālas definīcijas, par to, cik tulkotie nozares standarti ir nozīmīgi bibliotēku akreditācijas procesā un cik svarīgs ir precīzu terminu izmantojums ikdienas darbā. Sevišķi priecēja diskusijās dzimusī atziņa, ka arī terminoloģija var būt kaislīga profesionāla aizraušanās.

Konferenci ar videouzrunu atklāja LZA TK priekšsēdētājs, Valsts valodas centra direktors Dr. habil. med. Māris Baltiņš, kurš pateicās Latvijas Nacionālai bibliotēkai par terminoloģijas konferences tradīcijas iedibināšanu un veiksmīgu uzturēšanu, ik gadu uz aktualitāšu apspriešanu pulcējot nozares speciālistus. Lai arī standartizācija un terminoloģija nešķiet pārlieku saistītas, tomēr atzīstams, ka būtisku saskarpunktu ir daudz. Baltiņa kungs akcentēja šogad atzīmējamo Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienu un aicināja atcerēties viņa teikto, ka terminoloģija top brīžos, kad cilvēki izjūt pēc tās sevišķu vajadzību, ko spēj novērtēt tieši nozares speciālisti. Terminoloģijai veltītas konferences esot skaidrs apliecinājums tās attīstības nepieciešamībai. Savukārt Aija Uzula, LZA TK ID TAK priekšsēdētāja, citēja Dr. Nijoli Bliūdžiuvieni (Nijolė Bliūdžiuvienė), atgādinot, ka “sakārtota terminoloģija dod iespēju vienveidīgi izprast konkrētas nozares parādības, lietojot pareizus, ērtus un precīzus terminus; tā apzīmē zinātniski pamatotu jēdzienu sistēmu, kas norāda uz konkrētās jomas briedumu”, ko sevišķi svarīgi atcerēties nozares terminoloģijas attīstības dažādajos posmos.

Konferences pirmajā daļā, ko vadīja Māra Jēkabsone, LZA TK ID TAK eksperte, izskanēja dažādiem nozares terminoloģijas aspektiem veltīti lektoru priekšlasījumi. LZA TK zinātniskā sekretāre Astrīda Vucāne pievērsās Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas darba aktualitātēm laika periodā no 2020. līdz 2023. gadam, sniedzot ieskatu TK darbībā, atgādinot terminu iesniegšanas veidus izskatīšanai TK sēdēs, kā arī reflektējot par komisijas apstiprināto terminu rezonansi sabiedrībā.

Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, pētniece Dita Pfeifere, kura izstrādā doktora disertāciju par kultūras pieejamības un piekļūstamības problemātiku, konferencē skaidroja kultūras pieejamības un piekļūstamības jēdzienu izpratnes problemātikas nianses, uzsverot, ka kultūras jautājumiem pēdējās desmitgadēs tiek pievērsta liela uzmanība, līdz ar to arī šo terminu nošķiršana šķiet svarīga. Pētniecesprāt, terminu lietojuma izaicinājumi ietver gan šo terminu lietošanas nekonsekvences, gan arī tiem piedēvētās dažādās nozīmes. Priekšlasījumā tika skaidroti gan teorētiskie apsvērumi, gan ietverts Valsts valodas centra sniegtais skaidrojums.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja, LZA TK ID TAK pieredzes bagātā eksperte Dr. philol. Daina Pakalna dalījās pieredzē par akadēmiskās vides mijiedarbību ar nozares terminoloģijas attīstības veicināšanu. Priekšlasījumā izskanēja visnotaļ iepriecinošs mācību kursa augstais novērtējums no studentu puses, akcentējot iespēju tā ietvaros sniegt savu ieguldījumu LZA TK ID TAK darbā.

Uldis Cerbulis, Heidelberg Baltic Finland OU Latvijas filiāles mārketinga vadītājs, LZA TK Poligrāfijas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs sniedza ziņojumu par poligrāfijas terminu apakškomisijas darbu, kā arī savā vēstījumā izcēla virkni aktuālu problēmjautājumu terminoloģijas attīstībā, iesakot veikt izmaiņas Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan LZA Terminoloģijas komisijas darba ikdienā.

Konferences otro daļu vadīja LZA TK ID TAK priekšsēdētāja Aija Uzula, pievēršoties nozares standartizācijas jautājumiem un aktualitātēm, sniedzot ieskatu starptautisko standartu izmantošanas niansēs, Latvijas nacionālās standartizācijas institūcijas SIA “Latvijas standarts” (LVS) un Informācijas un dokumentācijas standartizācijas tehniskās komitejas (LVS ID STK) darbībā un atgādinot, ka standarti ir nemitīgā attīstībā, to ieviešana informācijas apstrādē nodrošina informācijas apmaiņu, resursu racionālu izmantošanu, kā arī ietekmē informacionālo pakalpojumu kvalitāti un operativitāti. Tāpat tika uzsvērts, ka termini ir viena no svarīgākajām jebkura standarta sastāvdaļām, jo tā ir pamatvērtība tekstuālās izpratnes veicināšanai. Priekšlasījumā tika uzsvērti standartu piekļūstamības, izmaksu un iedzīvināšanas aspekti.

Priekšlasījumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares latvisko terminu veidošanas nozīmīgākajiem izaicinājumiem un risinājumiem sniedza Dace Šostaka, LZA TK Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) zinātniskā sekretāre, kā nozīmīgākos izaicinājumus izceļot gan vairāku definīciju iespējamību vienam terminam angļu valodā, gan dažādo viedokļu kopsaucēja rašanas problemātiku, kā arī terminrades radošos un tehniskos aspektus. Lektore savā vēstījumā uzsvēra un atzinīgi vērtēja starpkomisiju sadarbību, kā arī izcēla terminrades tehnisko aspektu perspektīvās optimizēšanas iespējas.

Konferenci noslēdza Augšdaugavas novada bibliotēku metodiskā centra vadītāja Marina Baranovska, sniedzot publisko bibliotēku praktiķa skatījumu uz nozares standartu izmantošanu bibliotēku darbā. Savā priekšlasījumā lektore uzsvēra kā būtisku atcerēties, ka nozares profesionālitāti veido standartu pārzināšana un korekts terminu lietojums. Pasākuma laikā Zoom komunikācijas platformas tērzētavā noritēja dalībnieku diskusija par prezentācijās skartām tēmām, tika gan uzdoti precizējoši jautājumi, gan sniegti komentāri, kas sekmēja dialoga veidošanos starp visām iesaistītajām pusēm tiešsaistes pasākumā un vairoja auglīgu informācijas apmaiņu.

Konferences noslēgumā tās vadītāji izteica cerību, ka konferencē dzirdētais rosinās vairākas informatīvi bagātīgi pamatotas praksē īstenojamas idejas, raisīs pārdomas par atbilstošāko veidu, kā iedzīvināt nozarē aktuālos terminus un standartus kultūras mantojuma institūciju ikdienā un kā veiksmīgāk īstenot sadarbību starp dažādām kultūras mantojuma institūcijām, veidojot vitālu sasaisti starp ikdienu un politiku.

Konferences ieraksts skatāms Latvijas Nacionālās bibliotēkas Youtube kanālā:

 

Informāciju sagatavoja:

Aija Uzula
Standartizācijas eksperte
Latvijas Nacionālā bibliotēka
standarti@lnb.lv