Atskats uz pasākumu “Rūvenieši – mācītāji, grāmatizdevēji un apgaismotāji”
No 2021. līdz 2025. gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski, tā aizsākot latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Lai neaizmirstu un izgaismotu mūsu vēstures notikumus, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) rīko pasākumu ciklu “Latviešu grāmatai 500”.
Tā ietvaros, Rūjienas pilsētas bibliotēka sadarbībā ar Valmieras bibliotēku, LNB, ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Valmieras novada pašvaldības, Rūjienas vidusskolas un Rūjienas kultūras nama atbalstu un finansējumu, 2023. gada 19. aprīlī organizēja pasākumu “Rūvenieši – mācītāji, grāmatizdevēji un apgaismotāji”.
Pirmajā daļā pasākumu apmeklētājiem bija iespēja noklausīties trīs priekšlasījumus.
Nozīmīgu ieguldījumu grāmatniecības attīstībā ārpus lielajām pilsētām veicis Gustavs Bergmanis (1749–1814), latviešu tautas dziesmu vācējs, baku potētājs, viens no pirmajiem tipogrāfiju dibinātājiem un grāmatu iespiedējiem Vidzemes lauku apvidos. Jaunībā bijis viens no trakulīgākiem un dzīvespriecīgākiem Leipcigas studentiem. Par šo un daudziem citiem faktiem uzzinājām Rūjienas izstāžu zāles vadītājas Līgas Siliņas priekšlasījumā “Gustavs Bergmanis Rūjienai un Latvijai”.
Par grāmatu izdošanu 21. gadsimtā stāstīja mācītājs, tulkotājs un grāmatu izdevējs Ingmars Zemzaris. Priekšlasījuma noslēgumā, būdams valodnieka Jāņa Endzelīna mazmazdēls, pastāstīja par savu skatījumu uz jaunvārdiem, to veidošanos un pielietojumu latviešu valodā.
Trešo priekšlasījumu “Laulībā ar burtiem: Jānis Abučs (1914–1978) un apgāds “Ziemeļblāzma””, bija sagatavojis LNB vadošais pētnieks Viesturs Zanders. Jānis Abučš ir grāmatizdevējs, kurš dzimis Ternejas pagastā. 14 gadu vecumā viņš kļuva par burtliča mācekli V. Šķiņķa spiestuvē. Darbošanās spiestuvē un sekošana rosīgajai Rūjienas kultūras dzīvei pietuvināja Jāni Abuču grāmatu un kultūras pasaulei. Esot trimdā, nodibina izdevniecību “Ziemeļblāzma”. Ar laika atstatumu var tikai apbrīnot šī sīkstā, neatlaidīgā vīra, latviešu censoņa un patriota mūža veikumu.
Uz jautājumu par apgāda nosaukumu, Jānis Abučs atbildējis: “Pats esmu no Ziemeļvidzemes, toreiz bijām Ziemeļvācijā, un kaut kā apziņā rēgojās doma par došanos vēl tālāk uz ziemeļiem, uz Zviedriju. Bez tam – ziemeļblāzma ir parādība, kas redzama tikai šad tad. Likās, arī apgāda darbība būs ja ne īslaicīga, tad tikai epizodiska.” (Latvija, 1968, 9. nov.)
Otro pasākuma daļu iesākām ar Rūjienas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes veidoto erudīcijas spēli “Ko Tu!”. Spēles dalībniekiem bija jāsaprot rūveniešu valoda, faktu izklāstā jāatmin populāras personības, jāsasaista ķīmijas eksperiments ar grāmatniecību, no emocījzīmēm jāsaprot latviešu dziesmu nosaukumi, kā arī kāds vēstures fakts jāatceras.
Noslēgumā pasākuma viesiem bija izvēle – iepazīties ar Rūjienas saldējumu vai doties nelielā ekskursijā pa Rūjienas centru kopā ar Līgu Siliņu.
Šo satikšanos veidojām kā tālākizglītības pasākumu bibliotekāriem, vidusskolu audzēkņiem – vēstures pulciņu dalībniekiem, interesentiem no vietējās apkaimes.
Aicinām sekot līdzi jaunumiem un aktivitātēm Bibliotēku portāla sadaļā “Latviešu grāmatai 500”, kā arī tīmekļvietnē www.gramatai500.lv un “Latviešu grāmatai 500” Facebook lapā.
Informāciju sagatavoja:
Maija Jostsone
Rūjienas pilsētas bibliotēkas vadītāja
maija.jostsone@vb.valmierasnovads.lv