Atskats: Pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā” Sēļu muižā
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notika pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. Pasākumu rīkoja Mazsalacas pilsētas bibliotēka.
Pasākumā ar priekšlasījumiem piedalījās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne “Skaista grāmata. Ko tas nozīmē 20. gadsimta pieredzē. Desmit ievērojamākie mākslinieki laika kontekstā”; latviešu grafiķis, mākslas zinātnieks Valdis Villerušs “Pirmais profesionālais latviešu grafiķis (arī grāmatu ilustrators) Augusts Daugulis” un latviešu ilustratore Agija Staka “Mūsdienu bērnu grāmatu ilustrēšanas tendences un kritēriji”.
Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne iepazīstināja ar desmit nozīmīgākajiem māksliniekiem un grāmatu ilustratoriem 20. gadsimtā, izceļot viņu ieguldījumu Latvijas grāmatniecības vēsturē.
Viņa minēja grafiķus: R. Zariņu (“Latvju raksti”), A. Kronenbergu (“Jērādiņa”, “Ābece”), M. Osi (K.Skalbe “Pasaka par vērdiņu” u.c.), A. Stankeviču (H.Ibsens “Pērs Gints”, V. Villerušu (V.Ļūdēns “Vara vārtos”), G. Krolli (“Indriķa hronika”), ilustratoru I. Zeberiņu (A.Upīts “Zaļā zeme” u.c.), māksliniekus S. Vidbergu (“Kamasutra” u.c.) un K. Fridrihsonu (Es tevi turpinu: franču mūsdienu dzejas izlase), kokgriezēju J. Plēpi (Tautas dziesmu izlase “Kara dainas”).
Zinātnieces stāstījumu papildināja grāmatas ar iepriekš minēto mākslinieku ilustrācijām. Pēc viņas domām, šīs grāmatas ir neatkārtojamas un reizē vienotas savā kopumā, tās ir ansamblis.
Ingrīda Burāne uzsvēra arī mākslas ietekmi uz personības veidošanos un norādīja, ka mākslai nepieciešams savs skatītājs un vērtētājs. Viņa akcentēja to, ka labs mākslinieks netraucē ne lasītājam, ne skatītājam, viņš nav uzbāzīgs ne garīgi, ne fiziski, ne viņš ir agresīvs, ne viņš ir nepieklājīgs, ne rupjš. Zinātniece pieļāva iespēju, ka caur mākslu un grāmatu ilustrācijām, varētu izdoties pievērst bērnu uzmanību grāmatām, tā uzlabojot lasītprasmi un Latvijas nākotni.
Ingrīdas Burānes skatījumā mūsdienu grāmatniecībai raksturīgas šādas tendences: grāmata mūsdienās kļūst pārāk lietišķa, tāpat kā visa mūsu dzīve, un grāmatniecībā kopumā zaudējam tēlainību, un, zaudējot tēlainību mākslā, mēs to padarām primitīvu, un tas nebija raksturīgs 20. gadsimta grāmatniecībai un iepriekš aplūkotajām ilustrācijām. “Kvalitatīvas grāmatas ir pirmais solis, lai mēs nezaudētu savas esības pamatu.”
Turpinājumā uzstājās mākslas zinātnieks, grafiķis Valdis Villerušs, kurš savā priekšlasījumā sniedza ieskatu grāmatu izdošanas un grafikas attīstībā, sīkāk iepazīstinot ar dažādiem grafikas tehniku veidiem – kokgriezumu, kurā ir izteikti melnbalti attēli; kokgrebumu, kurā varēja reproducēt zīmējumu, fotogrāfiju vai gleznu, un litogrāfiju, kas varēja būt krāsaina.
Kā reproducētā kokgriezuma spilgtu pārstāvi, Valdis Villerušs norādīja pirmo profesionālo latviešu grafiķi un ilustratoru A. Dauguli, kurš dzimis Igaunijā, bet lielāko dzīves daļu nodzīvojis Krievijā, un kura vecāki nāk no Mazsalacas. 19. gadsimta otrajā pusē viņš Krievijā bijis ļoti populārs, ilustrējis žurnālus un arī nelielu skaitu tehniska satura grāmatu. A. Daugulis ierīkojis arī savu kokgrebumu darbnīcu, kurā bijuši mācekļi – kokgrebēji, kuri izpildīja pasūtījumus. Viņi izmantoja tolaik dominējošo un pieprasīto iespiedgrafikas formu – kokgrebuma tehniku, ar kuras palīdzību varēja attēlot dažādas nianses, smalkas līnijas u,tml., kas nebija iespējams kokgriezuma tehnikā, un kuras bija viegli reproducēt.
Valdis Villerušs bija paņēmis līdzi dažus uzskates līdzekļus – kokgrebuma un kokgriezuma instrumentus: kaltiņus un koka dēlīšus – iespiedformas, lai ilustrētu savu stāstījumu par iespiedtehnikām.
Savukārt, māksliniece Agija Staka, kura ilustrējusi apmēram 250 grāmatas, pastāstīja par tendencēm bērnu grāmatu ilustrēšanā un dalījās ar savu pieredzi par ilustrāciju tapšanu un to, kas viņu iedvesmo tās radīt. A. Staka norādīja, ka jau 35 gadus bērnu grāmatu ilustrāciju zīmēšana ir viņas pamatdarbs, un viņas novērojums ir tāds, ka mūsdienās ir mainījusies attieksme pret ilustratoru, to sāk uztvert arī kā profesiju un cienījamu darbu.
Grāmatu ilustratore arī dalījās ar saviem novērojumiem par to, kāda veida ilustrācijas mūsdienās patīk bērniem un jauniešiem. Viņasprāt, ļoti nozīmīgi ir ieinteresēt bērnus lasīt, un šajā procesā veiksmīgi var izmantot arī grāmatu ilustrācijas, jo tās piesaista bērnu uzmanību un palīdz atpazīt, piemēram, Latvijas putnus, tauriņus, dabu, senos vārdus – pastalas, ašķi u.tml., un ir vizuāli iespaidīgāk.
Agija Staka arī dalījās ar prezentāciju, kurā bija redzamas viņas ilustrācijas.
Pasākumu organizēja Mazsalacas pilsētas bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Valmieras bibliotēku. Tajā tikās Valmieras novada publisko bibliotēku darbinieki un citi interesenti, kas vēlējās papildināt savas zināšanas par latviešu grāmatu mākslas attīstību 20. gadsimtā.
Apmeklētāji ļoti atzinīgi novērtēja pasākuma saturu un lektoru izvēli.
Visi foto: Liene Apsīte
Informāciju sagatavoja:
Mazsalacas pilsētas bibliotēkas vadītāja Zane Jeske
un vecākā bibliotekāre Ieva Bāliņa