Atrastais dzejolis ir viens no centrālajiem 1940.gadā izdotā krājuma “Dzejnieks Ņujorkā” dzejoļiem. Šis krājums tapis 1929. un 1930.gadā, kad Lorka dzīvoja ASV, un tiek uzskatīts par vienu no dzejnieka daiļrades labākajiem paraugiem. Taču publicētais variants atšķiras no manuskripta, kurā atrodamas grāmatā neiekļautas rindas.

Kā norāda Mauers, atradums ir ārkārtējs, jo neviens cits akadēmiķis savos darbos šo manuskriptu nav pieminējis.

“Bija ļoti neparasti ASV atrast vienu no centrālajiem krājuma “Dzejnieks Ņujorkā” dzejoļiem,” atzina profesors, piebilzdams, ka “viņu sajūsmina doma, ka Lorka, kas pats bija brīnišķīgs pianists, pavadījis laiku arhīvā tik daudzu izcilu komponistu kompānijā”.

Krājumu “Dzejnieks Ņujorkā” četrus gadus pēc Lorkas nāves izdeva spāņu rakstnieks Hosē Bergamins, kuram dzejnieks bija nodevis savus manuskriptus. Pēc Bergamina nāves rokrakstu atrašanās vieta nebija zināma līdz pat 1999.gadam, kad tie tika atrasti kādā privātā arhīvā.