2025. gadā atzīmēsim grāmatas latviešu valodā piecsmitgadi. Lai svētkos labākā dāvana ir grāmata!
Ievadot 2024. gadu rudens sajūtās, Bauskas Centrālā bibliotēka apvienoja Viļa Plūdoņa simtpiecdesmitgadi un šī gada “Latviešu grāmatai 500” vadmotīvu – lasīšana un bibliotēkas. Tika dots starts idejai ar nosaukumu “Plūdoņa lasāmčemodāns”.
2024. gadā notika divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 38 jeb 93 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Atzīmējot izcilā arhitekta Gunāra Birkerta 92. dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. un 12. stāvā atklāta ekspozīcija “Gaismas pils un Stikla kalns – stāsts par Latvijas Nacionālo bibliotēku un tās arhitektu”. Tā izceļ arhitektūras meistara un bibliotēkas lomu Latvijas un pasaules kultūrvēsturiskajā telpā.
Ekspozīcija būs apskatāma ekskursiju ietvaros – sākot no 15. februāra. Dalība bez maksas.
Divdaļīgā ekspozīcija iepazīstina apmeklētājus ar LNB jaunās ēkas projekta vēsturi, tapšanas gaitu un autoru – pasaulē atzīto arhitektu G. Birkertu, akcentējot viņa radošās virsotnes pasaules arhitektūras kontekstā. Vienlaikus ekspozīcijā uzsvērti arī nozīmīgākie notikumi LNB vēsturē līdz pat jaunās ēkas inaugurācijai 2014. gada 29. augustā.
Ekspozīcijas pirmā daļa, kas iekārtota bibliotēkas 1. stāvā, ir stāsts par sabiedrības vēlmi būvēt jaunu nacionālās bibliotēkas ēku. Tas ir stāsts par nācijas prioritātēm un ambīcijām, ekonomisko varēšanu un politisko gribu, tostarp – par sabiedrības spēju un nespēju vienoties Gaismas pils idejas īstenošanai laika nogrieznī, kas vienlīdzīgs valsts pastāvēšanas laikam. Šeit uzsvērts arī UNESCO atbalsts un G. Birkerta talants, kas īstenojies unikālā Gaismas pils / Stikla kalna veidolā Daugavas krastā, Rīgas centrā.
Savukārt ekspozīcijas otrā daļa (12. stāvā), veidota kā simboliska arhitekta studija, kurā noritēja darbs pie LNB projekta. Šeit stāstīts par G. Birkerta profesionālajiem sasniegumiem – eksponētas meistara skices, darba piezīmes, nozīmīgāko projektu maketi. 12. stāvā aplūkojamas arī Birkertu dzimtas klavieres, kuras mazais Gunārs spēlējis bērnu dienās dzīvoklī Rīgā, Stabu ielā 37. Iespējams, vien retais zina, ka bērnībā un jaunībā nākamais pasaules arhitektūras meistars spēlējis arī vijoli, dziedājis korī, trenējies peldēšanā un basketbolā.
Pusgadsimta garumā G. Birkerts radījis 287 būves (bibliotēkas, baznīcas, muzejus, skolas, universitāšu un banku ēkas) – organiskas un kontekstuālas, bagātas ar metaforām un tikai meistaram raksturīgu gaismas lietojumu – viņam gaisma ir vēl viens svarīgs būvmateriāls. Ekspresija un laika gars raksturo Birkerta labākos darbus.
Ekspozīcijas saturu veidojusi LNB sadarbībā ar arhitektu Jāni Dripi.
Projekta vadītāja: Ilze Egle
Dizaina autors: “Dd studio”
Uzziņai:
Gunārts Birkerts (17.01.1925., Rīga) tiek uzskatīts par visu laiku ievērojamāko un panākumiem bagātāko latviešu arhitektu. Pasaules arhitektūrā viņš ir pazīstams ar izcilu gaismas lietojumu 19 paša projektētajās bibliotēkās, vairākās baznīcās, muzejos un citās būvēs Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
1943. gadā G. Birkerts aizbraucis no Latvijas un Studējis Štutgartes Tehniskajā augstskolā, bet 1949. gadā pārcēlies uz ASV. 1962. gadā dibinājis savu arhitektu biroju „Gunnar Birkerts and Associates”.
Vēlākos gados G. Birkerts bijis arhitekts Federālo rezervju bankai Mineapolē. Pēc tam projektējis Stikla muzeju Korningā (Corning Museum of Glass) un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu izpētes ēku. Abas ēkas tika iekļautas 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā, ko 2007. gadā sastādīja Amerikas Arhitektu institūts. Tāpat Birkerts projektējis ASV vēstniecības ēku Venecuēlā, „Kemper Museum of Contemporary Art” Kanzassitijā.
1989. gadā G. Birkerts radīja pirmo Gaismas pils skici – ekspresīvu modernisma veidolu, kas sakņots nācijas bagātajās kultūras tradīcijās un turpmākajos gados attīstīts ar Modri Ģelzi (1929–2009) un citiem Latvijas arhitektiem un inženieriem.
Darba mūža laikā G. Birkerts saņēmis dažādus apbalvojumus – 1995. gadā viņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī ticis iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
