Šajā laikā ASV tika izņemti aptuveni 11 tūkstoši filmu, no kuriem līdz mūsdienām oriģinālajā 35 milimetru formātā saglabājušās tikai 1575 jeb 14%.

 

Mazāks skaits filmu saglabājies ārzemju versijā vai mazāk kvalitatīvā formātā, norāda vēsturnieks Deivids Pīrss. Apmēram 5% filmu nav saglabājušās pilnībā.

“Visas kinolentes, kurās Basters Kītons, Čārlzs Čaplins, Harolds Loids, Mērija Pikforde un Duglass Fērbenkss filmējās savā slavas laikā 20.gados, un lielās filmas ir saglabājušās,” raksta Pīrss.

 

“Taču uz katru saglabājušos filmu ir pusducis zudušo,” viņš turpina. “Uz katru klasisko filmu, ko varam noskatīties mūsdienās, ir vēl vairākas tikpat nozīmīgas, kas ir pazudušas.”

 

Zaudēto kinolenšu vidū ir četras mēmā kino dīvas Klāras Bovas filmas, kā arī romāna “Lieliskais Getsbijs” 1926.gada ekranizācija.

 

“Amerikāņu mēmā kino ēras filmu nesaglabāšanās ir liels un neglābjams zaudējums mūsu valsts kultūras mantojumam,” uzsver ASV Kongresa bibliotēkas vadītājs Džeimss Bilingtons.

 

Veco kinofilmu saglabāšana un atjaunošana guvusi atbalstu arī no Holivudas zvaigžņu puses. Režisors Mārtins Skorsēze 1990.gadā nodibināja Filmu fondu, kas rūpējas par veco kinolenšu saglabāšanu.

 

“Katrreiz, kad notiek brīnums un atrodas kāda mēmā filma, tas liek man domāt par zaudētajiem dārgumiem,” viņš teica. “Un tas arī dod cerību, ka varētu tikt atrastas vēl citas kinolentes.”