ASV brauciena piezīmes: valsts un nevalstisko organizāciju darbs sabiedrības medijpratības veicināšanā 

Gan Latvijas bibliotēkas, gan medijpratības partneri bieži atsaucas uz Amerikas kolēģiem kā saistīto nozaru – bibliotēku darba un sabiedrības izglītošanas medijpratības jomā – virzītājiem. Tieši šī iemesla dēļ biju ārkārtīgi pagodināts tikt izvirzīts un galu galā arī apstiprināts dalībai trīs nedēļu mācību programmā ASV, kuras galvenā virstēma bija gados vecāko līdzcilvēku medijpratības veicināšana. Brauciens mūsu grupu aizveda uz piecām pilsētām, ļaujot iepazīt gan dažādas vietēja, nacionāla un starptautiska mēroga organizācijas, gan gūt priekšstatu par katra apmeklētā štata kultūru.

Nedaudz netipiski šai programmai, ka visi mūsu mācību grupas dalībnieki bija no viena reģiona (centrālās un Austrumeiropas), taču vienlaikus pārstāvēja atšķirīgas profesijas. Kā brauciena laikā uzzinājām no saviem pavadoņiem, ierasti IVLP programmas pulcē dalībniekus no visas pasaules, kā arī bieži teju visi dalībnieki ir vienas profesijas pārstāvji, piemēram, fotogrāfi, žurnālisti, diplomāti. Šoreiz mēs, 11 dalībnieki no 10 valstīm, pārstāvējām gan valsts, gan nevalstisko sektoru, mūsu grupā bija žurnālisti, bibliotekāri, pat filmu producente un diplomātiskā dienesta pārstāvis. Profesiju dažādība vēlreiz apliecināja, cik dažādas jomas saista medijpratība, taču reģionālais tuvums nozīmēja, ka dalām kopīgu vēsturi un šobrīd katrs savā valstī saskaramies ar līdzīgām problēmām. To secinājām jau pirmajos grupas iepazīšanās pasākumos ASV galvaspilsētā Vašingtonā.

Vašingtona, Kolumbijas apgabals – valsts organizāciju darbs un demokrātijas ideāli

Programmas sākums ASV galvaspilsētā sniedza iespēju izzināt lielvalsts vēsturi, kas caurstrāvo teju katru Vašingtonas kvartālu. Ļoti novērtēju, ka programmas pats pirmais notikums bija ekskursija, kas sniedza gan vērtīgu kontekstu tālākām mācību sarunām, gan ļāva labāk iepazīt grupas biedrus. Savukārt profesionālās un mācību tikšanās Vašingtonā galvenokārt aizritēja ar nacionāla un starptautiska mēroga organizācijām, kas cīnās ar dezinformāciju. Piemēram, ar ASV valsts institūcijām Valsts departamentu un Aizsardzības departamentu. Tikšanās reizēs tika gūtas atziņas par dezinformācijas vēstījumu atspēkošanu saknē, proti, pašu dezinformatoru “izgaismošanu” – viņu karjeras apskatu veidošanu, viņu sadarbības ar augstākām autoritātēm pierādīšanu. Valsts departaments cieši seko dezinformatoru aktivitātēm arī starptautiskā mērogā un sadarbojas ar partnervalstīm iespējamu draudu novēršanai. Savukārt Aizsardzības departamentā vairāk tika runāts par to, cik nozīmīga ir oficiālu institūciju komunikācija ar sabiedrību gan ikdienas informācijas plūsmas uzturēšanā, gan krīžu vadībā. Tas tiek darīts gan tiešā komunikācijā, gan sadarbojoties ar akreditētiem žurnālistiem, kuri ikdienā strādā tieši ar Pentagonu saistītiem ziņu stāstiem.

Tikšanās ar praktisku ievirzi tika aizvadīta Amerikas Psihologu asociācijā. Asociācija gatavo vadlīnijas psiholoģijas profesionālajā jomā strādājošajiem par to, kā viņiem iesaistīties cīņā ar dezinformāciju. Nereti dezinformācija netiek izplatīta vien par lieliem politiskiem notikumiem vai visiem zināmām personālijām – dažkārt tā var būt ļoti specifiska, piemēram, par mentālo veselību. Tāpēc ir apsveicami šādi centieni iesaistīt konkrētu jomu profesionāļus sabiedrības izglītošanā un nepatiesu faktu izplatības ierobežošanā. Līdzīgi Vašingtonā aizvadīta arī tikšanās ar PEN America pārstāvjiem. PEN (Poets, Essayists, Novelists) America ir rakstnieku organizācija, kas iekļauj arī žurnālistus. Organizācija savas darbības laikā secinājusi, ka galvenās neatkarīgo mediju žurnālistu problēmas ASV ir resursu ierobežojumi (finansējums, lai uzturētu štata vietas/redakcijas/pašus medijus), kā arī iespējas sasniegt auditoriju tai ērtā vidē. Šī problēma tiek risināta ar kopienas līderu uzrunāšanu (tautā zināmu personu, dienas centru pārstāvju, arī baznīcu draudžu līderu u.c. uzrunāšanu). Diskusijas laikā gūtas atziņas, kā arī bibliotēku pasākumi var vairāk uzrunāt kopienu līderus medijpratības pasākumu popularizēšanai.

Ostina, Teksasas štats – daudz laba darba ASV “sarkanajā” štatā

Teksasā tuvāk tika izzināta dezinformācijas apkarošana ar moderno tehnoloģiju palīdzību. Ostinas pilsēta arvien biežāk tiek dēvēta par “Dienvidu Silīcija ieleju”, pateicoties daudzajām tehnoloģiju kompānijām, kas atvērušas pilsētā savas ražotnes un birojus. Pilsētas ielās vērojamas pat pašbraucošas automašīnas. Tehnoloģiju pieejamība pilsētā veicina arī starpdisciplināru sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā, bibliotēku iesaisti un dezinformācijas apkarošanu akadēmiskā vidē.

Piemēram, Teksasas universitātes paspārnē pēc studentu iniciatīvas tapusi un darbojas jauniešu pārraudzīta dezinformācijas pētniecības laboratorija, kurā strādā 85 studenti. Tajā ir sešas apakšvienības, kas katra “tur rūpi” par atsevišķiem jautājumiem, tostarp Krievijas dezinformāciju, internetā izplatītu foto un video ģeolocēšanu, kiberaizsardzību. Jaunieši saņem atbalstu no akadēmiskā personāla, tomēr galvenokārt mācās darot. Iniciatīva ir guvusi plašu atbalstu nacionālā līmenī un atsevišķi pētniecības laboratorijas centieni ir palīdzējuši arī ASV valsts institūcijām.

Tāpat universitātes telpās darbojas arī Ostinas publiskā radiostacija KUT. Tās pamatbudžets, lai uzsāktu darbu, gūts ziedojumu kampaņās, un arī pašlaik radiostaciju daļēji uztur vietējā kopiena ar ziedojumiem. Radiostacijas ziņu dienests vadās pēc žurnālistikas standartiem un ievērojami, ka tas uztur neitrālu stāju savos ziņu stāstos, ņemot vērā ASV mediju nereto polarizāciju. Tikšanās laikā tika izzināti būtiski jautājumi gan par žurnālista darbu, gan par apstākļiem, kas ietekmē patērētāju mediju izvēli. Tāpat tikšanās sniedza ieskatu tajā, kā universitātes var dot atbalstu uz kopienu vērstu platformu attīstībā. Īpaši novērtējami universitātes centieni ir, ņemot vērā to, ka Teksasa jau izsenis ir republikāniskais ASV štats ar konservatīvāku politiku, kas var atsaukties arī uz mediju un akadēmisko institūciju darbu.

Detroita, Mičiganas štats – medijpratība senioriem un pilsēta, kas ceļas no jauna

Lai arī Detroitas vizīte sākotnēji programmā radīja nelielu neizpratni, šī pilsēta viennozīmīgi spēja pārsteigt. Pretēji desmitgadēm kultivētiem stereotipiem par iznīkstošo lielpilsētu, Detroita pēdējos gados ir atlabusi gan ekonomiski, gan kulturāli. Pilsēta attīstās, un uz to norāda arī vietējie iedzīvotāji. Vizīte Motoru pilsētā ļāva iepazīt praktiskus centienus darbā ar senioriem kā mācīties gribošu un varošu auditoriju. Tāpat tika izzināts, kā šajos centienos piedalās gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas.

Organizācija “Detroit Area Agency on Aging” parādīja to, kā notiek praktiskais darbs ar senioriem. Organizācija apvieno vairākas Detroitas apkaimju grupas, lai sasniegtu seniorus un pārzinātu viņu vajadzības. Viens no nozīmīgākajiem panākumiem ir pandēmijas laikā dāvinājumā iegūtie vairāk nekā 100 portatīvie datori, kuri nodoti senioriem, mazinot viņu izolāciju un vairojot piekļuvi pakalpojumiem. Ņemot vērā pandēmijas apstākļus, Digitālo prasmju apmācības notikušas pat autostāvvietās. Digitālo prasmju apmācības notiek ar daudzu organizāciju iesaisti. Viena no tām ir Detroitas Veina universitāte, kas arī tika apmeklēta mācību brauciena laikā.

Savukārt Detroitas ģenerāldvokāta birojā mūsu grupai bija iespēja iepazīties ar vienību, kas strādā ar senioru krāpniecības mēģinājumu apkarošanas un šīs auditorijas izglītošanas jautājumiem. Konkrētā institūcijas nodaļa ir lielākā vienība Mičiganas štatā, un tā veic sadarbību ar advokātiem, sociālajiem dienestiem, medicīnas iestādēm gan lai informētu seniorus un viņu piederīgos, gan atklātu problēmas. Būtiski, ka vienība īpaši identificē krāpšanas gadījumus, kad seniorus naudas izkrāpšanai izmanto viņu ģimenes locekļi. Tāpat gūtas vērtīgas atziņas, kā seniorus veiksmīgāk informēt par finanšu krāpniekiem. ASV šīs problēmas apkarošanai obligātā kārtā ir iesaistītas arī bankas un kreditori.

Tampa, Floridas štats – medijpratība saulainajā pensionāru štatā

Praktiskās darbnīcas un sarunas Tampas pilsētā notika Dienvidfloridas universitātes rīkotās tikšanās. Divas no tām – ar žurnālistiem, kuri šobrīd pievērsušies izglītojošajam darbam. Pirmajā no šīm sarunām tikāmies ar Alu Tompkinsu, kurš ir pensionēts žurnālists ar vairāk nekā 50 gadu ilgu pieredzi TV un interneta ziņu žurnālistikā. Viņa vadītajā diskusijā izdevās nonākt pie dažādiem secinājumiem par reālo situāciju ASV sabiedrībā, runājot par informācijas patēriņu, tostarp par to, kā neuzticēšanās valsts struktūrām noved pie neuzticības medijiem, un to, kā medijpratības pamatu pamatam būtu jābūt arī introspekcijai – kādi ir mūsu katra aizspriedumi un kā tie ietekmē to, kādas ziņas izvēlamies patērēt. Tāpat Floridā bija tas gods satikt Maiku Dīsonu, kurš ir pensionēts izmeklējošais žurnālists. Viņa stāstījums par 50 gadu pieredzi TV žurnālistikā, ko papildināja praktiski ziņu sižetu piemēri mudināja domāt par dažādiem žurnālista darba aspektiem, ar kuriem būtu vērts iepazīstināt auditorijas, piemēram, kā tiek iegūta informācija – īpaši publiski pieejami dati–, kāpēc viens vai otrs ziņu stāsts ir prioritārāks par citu, kā top dokumentālās filmas un kā tās prezentē faktus. Ļoti vērtīgi bija satikt bijušos žurnālistus, kuri tagad, kā ļoti daudzi amerikāņi, bauda pensijas gadus Floridas štatā. Florida ir vidējā vecuma ziņā viens no “vecākajiem” ASV štatiem, tāpēc centieni veicināt sabiedrības medijpratību tajā tiek īstenoti arī būtiskā darbā tieši ar senioru vecuma grupu.

Tāpat Dienvidfloridas universitātē tikāmies ar tur strādājošu pētnieku Keisiju Frečeti. Arī viņš identificēja soļus ikdienas informācijas patēriņā, kā arī piedāvāja “laterālās lasīšanas” jēdzienu – papildinformācijas/dažādu viedokļu meklēšanu par filmu, kas nupat redzēta, grāmatu, kas nupat izlasīta vai ziņu, kas nupat dzirdēta/lasīta. Šāds papildinformācijas meklēšanas veids var būt labs iegansts jauniešu medijpratības veicināšanai, ņemot vērā šobrīd populāro “YouTube” komentēšanas video žanru, kurā tiek apspriestas kā filmas un jaunākie mūzikas albumi, tā ziņas un pasaules notikumi. Tāpat pētnieks mudināja grupas dalībniekus savos pasākumos vairāk īstenot jauktu pieeju medijpratības izglītībai – izmantot gan prasmēs, gan zināšanās balstītus medijpratības resursus, piedāvāt gan testus, gan uzdevumus, gan citas prasmju pārbaudes.

Bostona, Masačūsetsas štats – ASV vēstures šūpulis

Bostonā, līdzīgi kā ASV galvaspilsētā programmas sākumā, tikai vairāk runāts par medijpratību demokrātiskas sabiedrības kontekstā. Konkrēts fokuss likts arī uz mazajiem medijiem kā kopienu stiprinātājiem. Turpinot viesoties akadēmiskajās institūcijās, grupa apmeklēja Edvarda R. Murova centru Flečera diplomātijas skolā Bostonā. Šajā tikšanās reizē vairāk tika atgādināts par programmas gaitā jau pārrunātiem jautājumiem, piemēram, žurnālistu aizstāvību kā demokrātijas elementu, bibliotēku pielāgošanos mainīgajai pasaulei un gudras politikas īstenošanu nacionālo interešu aizstāvībai.

Savukārt noslēdzošā programmas tikšanās notika Bostonas Ziemeļaustrumu universitātes Žurnālistikas skolā, profesora Dena Kenedija vadībā. Tās gaitā vairākkārt uzsvērts, ka tieši mazās avīzes, mazākos reģionos vai pilsētās strādājošas raidstacijas mūsdienās var būt galvenie kopienu interešu aizstāvji. Šobrīd ASV šādi mazie mediji piedzīvo augšupeju, jo liela daļa no tiem ir pārorientējusies uz veiksmīgāku finansēšanas modeli (līdzīgi kā KUT radiostacija Teksasā). Tāpat diskutēts par politiskiem soļiem, kas var palīdzēt mazajiem medijiem izdzīvot, piemēram, nodokļu atlaidēm mediju patērētājiem.

Zīmīgi, ka tikšanās Bostonā aizvadītas akadēmiskajās institūcijās, jo zināms, ka šī pilsēta ir mājas arī Hārvardas universitātei, kas tāpat kā Bostonas pilsēta ir ar senu vēsturi. Savukārt pati pilsēta sevī glabā daudz stāstu par ASV kā neatkarīgas valsts pirmsākumiem. “Bostonas tējas dzeršana”, Bostonas slaktiņš, Džona Kenedija ievēlēšana Kongresā – tie ir vien daži no stāstiem, par kuriem uzzināju trīs dienu laikā “brīvības šūpulī”.

Citas piezīmes un atziņas

Brauciena laikā daudz varējām mācīties arī savstarpēji – grupas biedrs no grupas biedra. Tā kā pārstāvējām pietiekami plašu profesionālo loku, dalījāmies pieredzē, kā ar dažādu auditoriju izglītošanu medijpratības lauciņā darbojamies savā praksē. Tā, piemēram, čehu kolēģi vairāk fokusējas uz pozitīvu naratīvu izcelšanu kā pretstatu dezinformācijai un viltus ziņām, aktīvisti Bosnijā īpašu uzmanību pievērš tā saucamajiem “sēņu medijiem”, kas kā sēnes pēc lietus parādās nozīmīgu politisku notikumu laikā, savukārt Lietuvā medijpratība tiek veicināta praktiski, mācot angļu valodu gan jauniešiem, gan senioriem.

Protams, brauciens bija ārkārtīgi bagāts kulturāli. Izdevies iepazīt Vašingtonu, kur joprojām ir dzīvi demokrātijas ideāli un populārākā pilsētas iedzīvotāju profesionālā nodarbošanās ir darbs politiskajās struktūrās. Teksasa reizē gan apstiprināja stereotipus par šo dienvidu štatu, gan tos apgāza – jo īpaši Ostinas pilsēta, kas kūsā ar dzīvību, kultūru un mūziku. Tāpat streotipus kliedēja arī Detroita, kas pamazām iegūst jaunu identitāti un iespējams pavisam drīz arī plašāk tiks uzlūkota kā atkal nozīmīga ASV ziemeļu pilsēta. Tikmēr Floridas saule ļāva sajusties kā tropiskā filmā, bet Bostona – kā dzīvā vēstures grāmatā. Jāpiebilst, ka braucienam piebiedrojās vēl sestā pilsēta, jo mājās devāmies no Ņujorkas. Šajā metropolē izdevās īsi papriecāties par debesskrāpjiem un spožajām gaismām, bet iekosties “Lielajā ābolā” – tikai tik, lai paliktu izsalkums vēl kādam braucienam.

Pa vidu šiem piedzīvojumiem apmeklētas arī vairākas bibliotēkas. Plašāk par to – piezīmju raksta otrajā daļā.

Rakstu sagatavoja:
Emīls Rotgalvis
Medijpratības nozares eksperts
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
emils.rotgalvis@lnb.lv