Arhīvu dokumentus Lietuvā varēs saņemt internetā
Viļņa, LETA. Sākot no 1.marta, arhīvu dokumentus Lietuvā varēs pasūtīt un saņemt internetā, vēsta Lietuvas Televīzija.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Viļņa, LETA. Sākot no 1.marta, arhīvu dokumentus Lietuvā varēs pasūtīt un saņemt internetā, vēsta Lietuvas Televīzija.
Lietuvas Centrālo valsts arhīvu dienā apmeklē vairāk nekā 40 cilvēki, meklējot informāciju visdažādākajiem nolūkiem – ciltskoka veidošanai, studijām, zinātniskiem pētījumiem, īpašumtiesību apliecināšanai un citiem mērķiem. Šobrīd apmeklētājiem nākas gaidīt, kamēr darbinieks vajadzīgos materiālus sameklē un atnes, bet jau no nākamā mēneša arhīvi sāks darboties pēc vienas pieturas aģentūras principa. Šīs sistēmas ieviešanai bijuši vajadzīgi četri gadi.
Šobrīd Lietuvā darbojas 15 valsts arhīvi – pa vienam katrā no desmit apriņķiem un vēl pieci lielie arhīvi Viļņā. Gada laikā valsts arhīvi saņem aptuveni 35 000 pieprasījumu.
Turpmāk, lai saņemtu uzziņu par citā Lietuvas pilsētā iegūto darba stāžu vai padomju laikā saņemto atalgojumu, cilvēkam vairs nevajadzēs sūtīt pieprasījumu pa pastu vai doties ceļā pašam.
“Sistēmai varēs piekļūt Lietuvas Galvenā arhivāra dienesta interneta vietnē “www.archyvai.lt“. (..) Lietotāji tiks identificēti ar elektroniskā paraksta, identifikācijas kartes vai bankas starpniecību un, pieslēdzoties pie sistēmas, varēs izvēlēties pakalpojumus, kas viņus interesē,” pastāstījis projekta “Integrali administraciniu paslaugu sistema” vadītājs Andrjus Zilnis.
Kā prognozējis Lietuvas Centrālā valsts arhīva direktors Daiņus Žižis, apmeklētājus gan vēl nāksies pieradināt pie šīs sistēmas, jo jauninājumus cilvēki sākumā mēdz uztvert ar zināmām bažām.
