Ar krāšņu ceremoniju LU Botāniskajā dārzā noslēgušies Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā sarīkojumi 

Jāņa Baltvilka balva rakstniecībā piešķirta dzejniekam Žeberam par dzejoļu krājumu “Ejas un asakas”, ko 2022. gadā laidusi klajā izdevniecība “Liels un mazs”. Žūrijas lēmumā teikts, ka balva piešķirta par rotaļīgi uzrakstītu domāt rosinošu grāmatu, kas uzmundrina lasītāja “iekšējo galvu” un sapurina latviešu bērnu dzejas apvāršņus. Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, pasniedzot balvu, novērtēja, ka atsevišķa balva bērnu literatūrā īsteno tālredzīgu kultūrpolitiku, jo jādomā par tiem, kuri turpmāk lasīs grāmatas latviešu valodā, tam jāvelta visvairāk uzmanības. Baltais Vilks kā totēms ir spēcīgās Jāņa Baltvilka personības sūtnis mūsdienās.

Kā labākais bērnu grāmatu ilustrators atzīts Ernests Kļaviņš. Viņa ilustrāciju spēks Juliana Tuvima grāmatā “Pans Trallalnieks” (Liels un mazs, 2022) un Ineses Zanderes grāmatā “Kamoliņš un kastīte” (Liels un mazs, 2022) slēpjas spējā ar lakoniskiem vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem, lieliem krāsu laukumiem panākt maksimālu tēlu tipoloģiju. Vai tas būtu kaziņas, apļa vai taisnstūra tēls, tiem visiem ir atrasts raksturojošais un īpašais. Kļaviņa ilustrācijas labākajā nozīmē nav ilustrējošas, tās sarunājas ar tekstu kā līdzvērtīgi spēlētāji un paver lasītājiem tālāku ceļu fantāzijai, atzīmēja Līna Birzaka-Priekule, žūrijas mākslas eksperte.

Savukārt AS “Latvijas valsts meži” balvu “Jaunaudze” par debiju bērnu literatūrā saņēma Laura Melne par attēlstāstu “Sunāns breiveibā”, kas tapis sadarbībā ar ilustratori Viviannu Mariu Staņislavsku (Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, 2023). Stāsta galvenais varonis Rīgas suns Sunāns saskaras ar aizspriedumiem un blēdību sev nepazīstamajā vidē Latgales laukos. Vienkāršajā stāstījumā risinās situācija, kas pazīstama katrā vecumā – ierastajā “teritorejā” ienācis atšķirīgs jauniņais. Laura Melne, saņemot veiksmīgākās debijas balvu, aizkustinājumā atzīmēja, ka grāmatas latgaliešu valodā izcelšana un augstais valsts novērtējums ir vēsturisks notikums un ļauj drosmīgāk domāt par nākotnes iecerēm.

Par Jāņa Baltvilka balvas starptautisko laureāti 2023. gadā ir kļuvusi lietuviešu rakstniece Igne Zarambaite par garstāstu “Melndzelmji” (Jāņa Rozes apgāds, 2022) un tā tulkotāja Dace Meiere. Apsveikuma uzrunā rakstniece atzina, ka grāmatas augstais novērtējums viņu ļoti iepriecina, ka atzinība no profesionāļu žūrijas kaimiņvalstī ir patiešām iedvesmojoša.

Šogad žūrija piešķīra speciālbalvu skaitāmpantu un ķircināmpantu krājuma “En den dīno šoko loko tīno” (Liels un mazs, 2023) visai radošajai komandai – pantu vācējam un kārtotājam Mārim Rungulim, ilustratoram Reinim Pētersonam, komentāru autorei pētniecei Unai Smilgainei, dizaina autoram Artim Briedim, redaktorei Inesei Zanderei – par latviešu bērnu folkloras krāšņu un iedvesmojošu aktualizāciju un nemateriālās kultūras radošu izziņu veicinošas grāmatas radīšanu. Krājums ir nopietns ieguldījums bērnu kultūrā, atzina Sandra Okuņeva, žūrijas literatūras eksperte.

Laureāti saņēma mākslinieces Ineses Brants veidoto balvu – porcelāna “Baltā Vilka” laiviņu – un naudas prēmiju, kā arī iespēju vienu mēnesi dzīvot un strādāt Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Arī AS “Latvijas valsts meži” balvas “Jaunaudze” laureāte saņēma balto porcelāna vilciņu un naudas prēmiju, kuras mērķis ir veicināt izaugsmi.

Sadarbībā ar portālu “LSM.lv” ikvienam bija iespēja atbalstīt savu mīļāko autoru vai mākslinieku no Jāņa Baltvilka balvas nominantu vidus un piedalīties lasītāju balsojumā. Par balsojuma līderi kļuva Aijas Lisovskas grāmata “Dullā diena Dundurzālē” (Zvaigzne ABC, 2022).

Ceremonijā tika godināti arī pārējie 2023. gada Jāņa Baltvilka balvas nominanti – Inese Zandere, Daina Tabūna, Marts Pujāts, Andris Breže, Rūta Briede, Ieva Jurjāne un Toms Deimonds Barvidis.

Muzikālu pirmatskaņojumu svinīgajā pasākumā piedzīvoja speciāli šim notikumam radītas solodziesmas ar Jāņa Baltvilka dzeju. Komponiste šogad bija Helēna Kozlova, dziesmas izpildīja autore, čelliste Sarma Gabrēna, ģitārists Marko Ojala, flautiste Sniedze Prauliņa un vokāliste Eiženija Kozlova. Komponiste bija izvēlējusies līdz šim nebijušu pieeju Jāņa Baltvilka dzejas interpretācijā, uz klavierēm izpildītā elēģija un aktiera Rūdolfa Plēpja balss ieraksts fonā, citējot dzejoli “Skudras rīta dziesmiņa”, aizkustināja klausītājus. Arī komponistes piesmakušais dziedājums “Šī gaisma, maigi klusinātā, ir pārāk zaļa, manuprāt” turpināja apcerīgo noskaņu, taču “Krupju papus”, kura spontānu tulkojumu somu valodā piedāvāja ģitārists Marko Ojala, sajūsmināja visus klausītājus, to vidū arī ap 60 starptautiskās konferences “Vide, kas veicina lasīšanu” dalībniekus no 14 Eiropas valstīm, kuri bija ieradušies mūsu galvaspilsētā, pateicoties Rīgas domes atbalstītajam projektam “Trīs dienas jūlijā – bērnu grāmatām un lasīšanai”.

Apbalvošanas ceremonijas tēma šogad bija “Kad karūsām ir ūsas un grāmatām – knābis”, pasākuma ideju īstenoja un norisi atraktīvi vadīja Ance Strazda un Klāvs Mellis.

Šogad balvas žūrijā darbojās literatūrzinātnieces Ilze Stikāne un Sandra Okuņeva, mākslas pētniece Līna Birzaka-Priekule, mākslinieks Roberts Koļcovs, kā arī sabiedrības pārstāvji Māris Pavlovs no Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkas un Gusts Ābele, jauniešu studijas “Kāpnes” vadītājs.

Par balvas norisi rūpējās un to kopīgi organizēja Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, AS “Latvijas valsts meži”, Rīgas domi, Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), atbalstītāju vidū ir arī Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā, SIA “Jānis Roze”. Pateicoties informatīvajiem atbalstītājiem Latvijas Radio, žurnālā “Ir”, portālā “LSM.lv”, LTV “Kultūras ziņas”, tapuši daudzi raidījumi un publikācijas.

Sadarbības partneri no AS “Latvijas Mediji”, popularizējot Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā, ir sagatavojuši īpašu laikraksta “Latvijas Avīze” iknedēļas pielikuma “Kultūrzīmes” speciālnumuru ar intervijām, recenzijām un Osvalda Zebra eseju “Kas tas ir – liepa?” par lasīšanu kā pasaules un sevis iepazīšanu.

Par balvu

Jāņa Baltvilka balva ir lielākā valsts balva bērnu un jauniešu literatūrā, tās profesionāls izvērtējums kopš 2005. gada. Balvas uzdevums ir veicināt bērnu literatūras attīstību Latvijā, tās starptautisko atpazīstamību, kā arī stiprināt grāmatu lasīšanas tradīcijas sabiedrībā. Lai mūsu literatūras visveiksmīgākos darbus varētu iepazīt lielākajos grāmatu tirgos, nozīmīgākajos starptautiskajos bērnu literatūras forumos un datu bāzēs, LBJLP turpina no laureātu vidus tālāk mērķtiecīgi izcelt un nominēt kandidātus prestižākajiem bērnu literatūras apbalvojumiem pasaulē – Astridas Lindgrēnes piemiņas balvai un IBBY Goda sarakstam. Tie nokļūst arī vienā no lielākajiem pasaules bērnu literatūras krājumiem – Starptautiskajā Jaunatnes bibliotēkā Minhenē (UNESCO projekts) un regulāri tiek iekļauti pasaules labāko bērnu un jauniešu grāmatu sarakstos “The White Ravens”. Nominēto grāmatu mākslinieku darbi tiek iekļauti Bratislavas ilustratoru biennāles un Tallinas ilustratoru triennāles izstādēs.

Papildu informācija:
Silvija Tretjakova
Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bērnu literatūras centrs
silvija.tretjakova@lnb.lv
+371 29492456
www.facebook.com/IBBYLV