To veidojuši Latvijas Kultūras akadēmijas studenti – jaunie producenti, radot videostāstu, videodeju, dziesmu, komiksu, foto un gleznu kolāžas par daudzvalodību Latvijas ģimenēs. Izstāde Eiropas valodu dienas 2011 ietvaros būs apskatāma līdz 26. oktobrim.

Jaunie producenti, veidojot radošās komandas, pētījuši un savos darbos atspoguļojuši divvalodīgas un daudzvalodīgas ģimenes. Ietverto tautību un valodu spektrs, kādās runā šajās ģimenēs, ir patiešām krāšņs – nepāliešu, armēņu, vācu, angļu, dāņu, romu jeb čigānu, krievu, itāļu, franču, zviedru un, protams, latviešu.

Veidojot izstādi, studenti, darbojoties ar lielu entuziasmu, atrada un pārliecināja daudzvalodīgās ģimenes publiski dalīties pārdomās par dzīvi, sapratni un mīlestību. Viens no lielākajiem projekta ieguvumiem ir atklāsme, ka mājas ir tur, kur ir sirds un kur ir ģimene. Intriģējoši ir izstādes darbu nosaukumi – “Ķēdes reakcija”, “Man pieder sapnis par tevi”, “Divās kurpēs”, “Uz robežām blakus”, “Kultūršoks”, “Kas tur…Hey yo…” u.c.

Piemēram, Zviedrijā jau 20 gadus dzīvojošā latviete, ar kuras daudzvalodīgo ģimeni varēs iepazīties virtuālajā izstādē, saka: “Es nekad neesmu tiekusies pēc zviedru imitēšanas un kaunējusies par savām valodas nepilnībām. Bieži pat īpaši uzsveru savu iebraucējas statusu un Latvijas pilsonību. Esmu pārliecināta, ka 21.gadsimta Eiropā jātiecas pēc savstarpējas respektēšanas, nevis automātiskas asimilācijas”.

 

Līdzīgi projekti kā “MultiTalks. Starpkultūru sarunas: daudzas valodas, vairākas identitātes” notiek vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu, un tas pievērš uzmanību attiecībām starp multilingvālismu/daudzvalodību un dažādām identitātēm. Izmantojot audiovizuālās mākslas un jauno mediju formātus, tiek veidoti dialogi, parādot iespējas un izaicinājumus, ar kuriem saskaras divvalodīgās un daudzvalodīgās ģimenes Eiropas Savienībā un valstīs ārpus tās. Projekts atklāj arī attiecības starp valodu un identitāti.

Par projekta iedvesmas avotu noderējuši Eiropas Komisijas prezidenta Hosē Manuels Barozu vārdi: “Identitātes saplūst, un piederības sajūtai nepieciešams jauns vai vairāki jauni pilsonības un identitātes koncepti, kuri savā saturā un būtībā nav pret kaut ko opozīcijā.”

Projekta “MultiTalks: Plural Languages, Plural Identities – daudzas valodas, vairākas identitātes” noslēgums paredzēts 29.septembrī plkst.13:30. Latvijas Kultūras akadēmijā, kad būs iespēja piedalīties radošā seminārā “MultiGames” , kļūstot par daudzvalodīgas ģimenes viesi un izjūtot gan priekšrocības, gan ierobežojumus. Kā radošā semināra dalībnieki vai novērotāji būs Kultūras akadēmijas vadība, docētāji un studenti, kas pārstāvēs starpkultūru sakaru programmas ar Lielbritāniju, Dāniju, Turciju, Poliju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Norvēģiju, Vāciju, Zviedriju, kā arī kultūras, socioloģijas un menedžmenta, drāmas, mūsdienu horeogrāfijas un filmu studijas. Pasākuma viesu vidū būs EUNIC Latvijas klāstera un vēstniecību pārstāvji, projekta darbos “iemūžinātās” daudzvalodīgās ģimenes un vietējās daudzvalodīgās Maskavas forštates kopienas iedzīvotāji. Radošais seminārs izmantos metodes, kas veicina radošumu izglītībā.

 

Projektu, kura oriģinālais nosaukums ir “MultiTalks: Plural Languages, Plural Identities – daudzas valodas, vairākas identitātes”, no 2011.gada pavasara organizē Eiropas Savienības Nacionālo kultūras institūtu klāsteris Latvijā – EUNIC Latvija. Tajā jau no 2006. gada ietilpst labi pazīstamas institūcijas, kuru interešu un aktivitāšu lokā ir mākslas, valodu, jaunatnes, izglītības, zinātnes, starpkultūru dialoga un attīstības sektori – Dānijas Kultūras institūts, Franču institūts Latvijā, Gētes institūts, Ziemeļvalstu ministru padomes birojs Latvijā un Britu padome Latvijā. Projekts notiek sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Eiropas Komisijas tulkošanas ģenerāldirektorātu.

Citāti no izstādei veidotajiem aprakstiem par daudzvalodīgajām ģimenēm:

• “Kad abi ar Marco un kolēģiem domājām, kā mūsu dzīvi attēlot vizuāli, sapratām, ka jāizmanto tas žanrs, kas mums abiem ļoti tuvs – teātris”.

• “Videokolāža attēlo divu cilvēku ceļu vienam pie otra caur kultūru un valodu atšķirībām, kā arī apkārtējās sabiedrības aizspriedumiem”.

• “Bērni nedala valodas – vācu un latviešu, bet gan mammas un tēta valoda, un lieliski ar to tiek galā”.

 

• “Dziesmā ir dzirdams, ka meitene dzied nepāliski un puisis latviski: viņi arī dzīvē mācās runāt viens otra valodā”.

• “Projekta tapšanā mēs apzināti piesaistījām krievvalodīgos Latvijā dzīvojošos cilvēkus, jo projekts ir par multilingvālismu un dažādām kultūrām. Tāpēc bija viegli strādāt ar Jevgēņiju un Vitāliju, jo viņiem daudzvalodība un kultūru atšķirību izpratne ir ikdienas pieredze – tāpēc viņi šim darbam piegāja arī ļoti personiski”.

• “Gadu vismaz mums visiem viegli sāpēja galva no svešās valodas intensīvā fona un klātbūtnes, kā arī no pašu ikdienas trijās valodās! Netrūka arī pārprašanas un nesaprašanas joku”.

• “Baudu sagādā saruna ar inteliģentu cilvēku, ar kuru ir interesanti, un šādā gadījumā sarunas valodai nav nozīmes – ja ir vēlēšanās saprasties valodu dažādība nav šķērslis”.

• “Filmēšanas grupa kopā ar latviešu romu kultūras pētnieci Lindu Dambi vēro abu centienus izprast, kura “kurpe” kājai pieguļ labāk”.

• “Ģimenes, kas sastopas ar multikulturālismu un sarunājas vairākās valodās, uzskata, ka pārmaiņas ir dabisks kultūras un pasaules process. Tādēļ teiciens “Mājas ir tur, kur sirds” vai precīzāk – “…tur, kur ģimene” – atbilst viņu uzskatiem. Šādās situācijās piesaiste kādai konkrētai valstij, nācijai vai kultūrai zaudē savu aktualitāti, jo ģimene izvirzās indivīda prioritāšu saraksta augšgalā”.