Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarūpētu skaistu tautas dāvanu Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150. gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.–2023. gadam.
“Apvidvārdi ir spēcīgi un ietilpīgi – tie sniedz ziņas par mūsu valodas daudzveidību, vēsturi un attīstību, bet vienlaikus tie ir arī trausli – nerādoties visai Latvijai, tie var strauji zust un aizmirsties. Apvidvārdi ir galvenais novadu valodas lepnuma un goda avots, un tie ir pelnījuši, lai par tiem uzzina ikviens. Talka ļaus Latvijas valodas karti piepildīt ar literārajā valodā nepazītiem vārdiem, parādot to nozīmes nianses un izplatības reģionus. Apvidvārdi palīdz visai valodai kuplot un plaukt. Kur tulkotāji un pētnieki lauza galvas kādas reālijas nosaukšanai, tur pagastos savs vārds jau ir izdomāts un aktīvi lietots,” stāsta Sanda Rapa, LU Latviešu valodas institūta pētniece.
Apvidvārds var būt jebkurš vārds – gan lietvārds (piemēram, ķinka ‘kartupeļu biezputra’ ap Mazsalacu, Limbažiem, Gaujienu), gan darbības vārds (piemēram, lūsināties ‘vērīgi skatīties’ Kurzemē), īpašības vārds (piemēram, breineigs ‘brīnišķīgs’ Latgalē) u. c., pat izsauksmes vārds vai saiklis. Vārds uzskatāms par apvidvārdu arī tad, ja tas tikai nedaudz atšķiras no citur lietotā vārda (piemēram, par kartupeļa apvidvārdiem uzskatāmi arī karpelis, kartpelis, kartfelis u. c.). Par apvidvārdiem saucami arī vārdi, kam novadā ir tikai atšķirīga nozīme (piemēram, rāceņi ‘kartupeļi’ Kurzemē). Datubāzes apvidvārdu ailītē ir iespējams ievadīt arī novadam raksturīgos teicienus (frazeoloģismus).
Apvidvārdu talkā aicinātas piedalīties izglītības iestādes, bibliotēkas, muzeji, tūrisma informācijas centri, nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas, kā arī ikviens interesents un aktīvistu grupas.
Apvidvārdus ikviens būs aicināts reģistrēt īpaši izveidotā datubāzē, kas būs pieejama papildināšanai no 2022. gada 22. februāra. Datubāzes atklāšanas pasākums, ko vadīs aktieris Gundars Āboliņš, norisināsies tiešsaistē Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienā 2022. gada 22. februārī plkst. 16.00-17.10 un būs skatāms ikvienam interesentam gan Zoom pārraidē, gan Latvijas Universitātes un LU Latviešu valodas institūta Facebook lapā.
Apvidvārdu talkas laikā ik nedēļu tiks izraudzīts vārds, ko darīt zināmu plašākai publikai.
Izcilais valodnieks un viens no nozīmīgākajiem mūsdienu latviešu literārās valodas veidotājiem Jānis Endzelīns kā baltistikas pamatlicējs sekmēja latviešu un citu baltu valodu pētniecību, izceļot to nozīmi pasaules valodu saimē. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150. gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.–2023. gadam.
UNESCO uzsver valodu nozīmi kultūras mantojuma un identitātes veidošanā, tādēļ savā darbībā sniedz ieguldījumu to daudzveidības saglabāšanā. Valodu daudzveidība ir apkopota jaunajā UNESCO Pasaules valodu atlantā, kas vēsta par gandrīz septiņiem tūkstošiem valodu, no kurām lielākā daļa ir izzušanas draudu priekšā.
Apvidvārdu talku rīko LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju ar Latvijas Nacionālā kultūras centra, Ziedoņa muzeja, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Stāstnieku asociācijas atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare
UNESCO LNK komunikācijas konsultante
