Ar aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties ŠEIT. Gadu vēlāk pandēmijas nestās korekcijas – attālinātais darbs, sociālā distancēšanās, ierobežotā iespēja apmeklēt kultūras iestādes un pasākumus – kļuvušas par ikdienu, un nu jau reti kurš šo ieilgušo laiku vairs var izmantot kā “lasīšanas brīvdienas”, tādēļ šogad aptauja tika veikta atkārtoti. Jaunās aptaujas mērķis bija fiksēt, kā šābrīža lasīšanas paradumi izskatās, pirmkārt, salīdzinājumā ar periodu pirms gada un, otrkārt, salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku. Tāpat kā pērn aptauju izplatīja digitāli – ar sociālo mediju un vēstkopu palīdzību. Lai varētu pēc iespējas precīzāk salīdzināt datus, aptaujas dalībnieki tika izvaicāti par analoģisku periodu, tiesa, tikai pēc gada – no 2021. gada 12. marta līdz 12. maijam.

Šoreiz aptaujā piedalījās 1072 respondenti. Pērn respondentu skaits bija gandrīz par 300 dalībniekiem lielāks – 1364, taču arī laiks atbildēm bija aptuveni par nedēļu ilgāks, līdz ar to nevar apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāju interese par lasīšanas tēmu un vēlme dalīties savā pieredzē būtu kritiski samazinājusies. Aptaujas vidējā dalībnieka portrets ir līdzīgs kā pirms gada – tā ir sieviete (92,5 %) ekonomiski aktīvajā vecumā no 21 līdz 62 gadiem (82,3 %) ar augstāko izglītību (77,1 %). Līdzvērtīgā proporcijā aptaujā piedalījās rīdzinieki (28,5 %), citu pilsētu (39,1 %) un lauku iedzīvotāji (32,4 %). 86,1 % respondentu ģimenē sarunājas latviešu valodā. 46,6% darbojas kultūras un mākslas jomā, 32,6 % – izglītības un zinātnes jomā. Visi šie parametri iezīmē noteiktu auditorijas grupu, kuras ikdienā lasīšanai lielākoties ir būtiska nozīme gan kā darba vai studiju sastāvdaļai, gan arī kā brīvā laika pavadīšanas veidam. Līdz ar to var teikt, ka abas aptaujas ļauj izdarīt secinājumus, kā mainījušies lasīšanas paradumi tajā sabiedrības daļā, kas pati sevi identificē kā lasītājus. Lai iegūtu dzimuma, vecuma, etniskās piederības, profesionālās sfēras ziņā daudzveidīgāku sabiedrības lasīšanas pārmaiņu ainu, būtu jāizvēlas cits aptaujas formāts un respondentu atlases veids, taču ne pirms gada, ne arī šoreiz tāds nebija aptaujas veicēja – LNB – mērķis.

Digitālais nogurums pieaug. Palīdz pastaigas, grāmatas papīra formātā un dārza darbi

Uz jautājumu: “Vai, jūsuprāt, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, jūsu lasīšanas apjoms ir mainījies?”, vairāk nekā puse respondentu (52,1 %) atbild, ka tas nav mainījies. Gandrīz trešdaļa (29,7 %) atzīst, ka apjoms ir pieaudzis. Savukārt, 12,4 % atbilžu sniedzēju tas ir samazinājies.

Lasīšanas apjomu veido atšķirīga satura, formas un funkciju teksti. Vispirms par aktuālās informācijas ieguves kanāliem. Aptaujā pirms gada 63,2 % dalībnieku atzina, ka lasījuši vairāk ziņu, īpaši par Covid-19. 2021. gadā interese kļuvusi rāmāka – tikai 43,9 % respondentu atzīst, ka lasījuši vairāk šāda satura informāciju. Toties likumsakarīgi pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izvairās no aktuālo ziņu lasīšanas (no 23,8 % 2020. gadā līdz 38,6 % gadu vēlāk).

Informācija par aktualitātēm joprojām tiek iegūta pārsvarā digitālajos medijos. 2021. gadā pirmajā vietā ir interneta portāli (87,6 %), otrajā vietā – sociālie tīkli (66,2 %), trešajā – televīzija (61,7 %), ceturtajā – radio (42,2 %), drukāto presi (39 %) atstājot tikai piektajā vietā. Interneta portāli dominēja arī 2020. gada aptaujā (86,6 %), taču toreiz otrajā vietā ar 67,7 % ierindojās televīzija (šogad kritums par 6 %), ar līdzīgu patērētāju skaitu kā šogad trešie bija sociālie tīkli (67 %) un radio ceturtais (41,6 %). Ziņas par aktualitātēm drukātajā presē lasīja 31 % respondentu – interesanti, ka šajā kategorijā pēc gada vērojams 8 % pieaugums (aptaujā netika nošķirti laikraksti un žurnāli).

Kā elektronisko mediju patēriņa īpatsvars ietekmē lasītāju pašsajūtu? Digitālo nogurumu 2021. gadā sajutuši 30,8 % respondentu (2020. gadā ar to saskārušies par 5 % mazāk – 25,8 %), bet drīzāk sajutuši 32,8 % (2020. gadā – 30 %), tātad nogurušo skaits pēc gada kopskaitā pieaudzis par 7,8 %. Pastaigas dabā, svaigā gaisā, grāmatu lasīšana drukātā formātā, dārza darbi, īslaicīga vai pilnīga izdzēšanās no sociālajiem tīkliem un pie viedierīcēm pavadītā laika ierobežošana vai periodiska attiekšanās no to lietošanas – tās ir darbības, kuras cilvēki izmantojuši, lai pārvarētu digitālo nogurumu. Daļas respondentu atbildēs gan ieskanas rezignācija – digitālo nogurumu viņi vienkārši pieņēmuši kā neizbēgamu dzīves sastāvdaļu.

Lai arī drukāto grāmatu lasīšana iezīmējas kā viena no metodēm digitālā noguruma pārvarēšanai, respondentu atbildes liecina, ka tā tomēr nedaudz zaudējusi popularitāti (respondenti tika lūgti konstatēt pašreizējo situāciju, kā arī pēc atmiņas atbildēt par laiku pirms Covid-19 pandēmijas sākuma). 2021. gada martā–maijā drukātās grāmatas lasīja 95,9 %, bet pirms pandēmijas – 97,1 %. Būtiskāk samazinājies elektronisko grāmatu lasītāju skaits – no 27,3 % pirmspandēmijas laikā noslīdot uz 18,7 % aptaujā aplūkotajā periodā, toties pieaugusi audiogrāmatu popularitāte – no 5,5 līdz 8,9 %. Ja salīdzinām šī gada datus ar pagājušā gada atbildēm, tomēr vērojams neliels tradicionālo drukāto grāmatu lasītāju skaita pieaugums, bet elektronisko un audio grāmatu lasītāju samazinājums (2020. gadā drukātās grāmatas lasīja 93,3 %, elektroniskās grāmatas – 21,5 %, audiogrāmatas – 8,9 %). Līdz ar to atbildes ir neviennozīmīgas.

Grāmatu lasīšana – pieejamība un tēmas

Nozīmīgas izmaiņas vērojamas atbildēs par to, kur cilvēki ņem grāmatas lasīšanai. Šogad vairs tikai 38,4% lasītāju ķērās pie iepriekš iegādātām grāmatām (salīdzinoši 2020. gadā tādu bija 60,4 %; acīmredzot sociālo ierobežojumu ietekmē pavadītais gads tomēr ļāvis pievarēt iepriekš iegādāto, bet nelasīto grāmatu uzkrājumus). Toties būtiski pieaudzis to lasītāju skaits, kas grāmatas ņēmuši bibliotēkās ­– no 46,2 % 2020. gadā līdz 72,3 % 2021. gadā. Pieaugumu, protams, būtiski ietekmējusi bibliotēku pieejamība – 2020. gada aptaujā tieši traucēto piekļuvi bibliotēkām daudzi respondenti iezīmēja kā nozīmīgu problēmu, 2021. gadā bibliotēkas bija pieejamākas, pat ja lasīšana klātienē joprojām bija liegta. “Paldies dievam, ka lēmējiem bija tik daudz prāta neaizvērt bibliotēkas un ļaut nodot un saņemt grāmatas,” raksta kāds no aptaujas dalībniekiem. Lai arī grāmatas saņemt bija iespējams, cits respondents iezīmē problēmu: “Tā kā grāmatas ņemu bibliotēkā, Covid pandēmijas diktētā karantīna atdotajām grāmatām pagarināja rindu ilgumu jaunajām grāmatām”. Turklāt ne visās bibliotēkās iespējams ņemt grāmatas uz mājām. LNB krājuma materiāli lasītājiem (izņemot personālā abonementa īpašniekus) pieejami tikai izmantošanai uz vietas, līdz ar to kāds aptaujas dalībnieks norāda: “Ļoti izjūtu LNB trūkumu”.

Nedaudz palielinājies grāmatu internetveikalu izmantotāju skaits (no 14,7 līdz 18,9 %), arī grāmatnīcās lasāmvielu šogad iegādājās vairāk (no 17,7 līdz 24,3 %), no radiem un draugiem grāmatas aizņēmās gandrīz identisks lasītāju skaits (15,1 un 15,7 %), nedaudz samazinājies digitālo bibliotēku izmantojums (no 19,9 uz 16,3 %). Vairākās atbildēs uz dažādiem jautājumiem kā liels kovidlaika pluss gan minēta iespēja attālināti lietot atsevišķas LNB Digitālās bibliotēkas kolekcijas, kas iepriekš autortiesību dēļ nebija pieejamas ārpus bibliotēku tīkla.

Satura ziņā joprojām, gan ar nebūtisku samazinājumu, dominē daiļliteratūra (2020. gadā 90,5 % respondentu atzīmēja, ka lasa daiļliteratūru, 2021. gadā šāda tipa literatūru lasa 88,7 %). Nedaudz palielinājies nozaru un profesionālās literatūras lasītāju skaits (no 31,2 līdz 35 %). Iespējams, to ietekmējusi “jaunās normalitātes” izveidošanās un fokusa pārnese uz profesionālajiem jautājumiem, salīdzinājumā ar 2020. gada ārkārtējās situācijas sākuma periodu, kad dīkstāve, notiekošā unikalitāte un vairumam pirmreizējā saskare ar attālināta darba formātu arī lasāmvielas izvēlē vedināja prom no profesionālas dabas jautājumiem.

Mazliet pieaugusi ir interese par pašpalīdzības literatūru (no 9,6 uz 11,9 %), joprojām topa galvgalī ir pavārgrāmatas (7,3 % 2020. gadā un 6,6 % 2021. gadā). Tomēr interesanti – ja salīdzina pavārgrāmatu popularitāti pirmspandēmijas laikā, abās aptaujās pamanāms tās samazinājums (jautājumā “..par kādām tēmām lasījāt pirms pandēmijas?” pavārgrāmatas izvēlējās 12,5 % (2020. gadā) un 12,2 % (2021. gadā) respondentu). No vienas puses, pirmspandēmijas laiks ir krietni garāks periods par aptaujā iekļautajiem diviem mēnešiem, un respondenti atzīmē, ka šādas tematikas grāmatas vispār bijušas viņu interešu lokā. No otras puses, pavārgrāmatu nosacīti zemākā popularitāte laikā, kad ēdināšanas iestādes slēgtas un cilvēki vairāk gatavo mājās, liek domāt, ka receptes tiek meklētas citos avotos.

Arī šogad aptaujas dalībnieki grāmatas lielākoties izlasījuši līdz galam (vienmēr 49,4 %, vairāk jā, nekā nē – 40,4 %; 2020. gadā attiecīgi – 48,9 un 38,6 %). Apstiprinot atbildēs uz jautājumu “…kur ņēmāt grāmatas lasīšanai?” jau konstatēto tendenci par iepriekš iegādāto grāmatu lasīšanas samazināšanos, ievērojami krities to lasītāju skaits, kas šajā periodā atgriezušies pie iepriekš atlikta darba lasīšanas. 2020. gadā tādu bija 57,8 %, bet 2021. gadā vairs tikai 37,2 %, tātad samazinājums ir vairāk nekā 20%, kas varētu liecināt gan par to, ka viss atliktais izlasīts jau aizvadītajos pandēmijas mēnešos, gan arī par to, ka, salīdzinājumā ar stingrākiem mājsēdes ierobežojumiem 2020. gada martā–maijā, cilvēkiem šobrīd lasīšanai atliek mazāk laika.

Nozīmīgākās grāmatas. Tendences

Tāpat kā pirms gada aptaujā bija ietverts jautājums, vai minētajā posmā izlasīta kāda īpaši nozīmīga grāmata. Atbildēs vērojamas vairākas interesantas tendences gan attiecībā uz lasīto grāmatu saturu un tipu, gan motivāciju, ar kādu lasītāji tās izvēlējušies. Atbildēs minēti ārvalstu un latviešu klasiķu – Dantes Aligjēri, Džeinas Ostinas, Ļeva Tolstoja, Tomasa Manna, Ēriha Marijas Remarka, Jaroslava Hašeka, Jāņa Jaunsudrabiņa, Vizmas Belševicas, Dagnijas Zigmontes – darbi. Lasīta un pārlasīta arī bērnu literatūras klasika, piemēram, Astrīdas Lindgrēnes un Tūves Jansones hrestomātiskie darbi. Vairāku respondentu atbildēs parādās arī jaunlaiku klasika – Harija Potera grāmatu sērija, kas tikusi gan pārlasīta, gan lasīta pirmoreiz.

Aptaujas dalībnieki sekojuši arī mūsdienu oriģinālliteratūrai, izvēloties tādus autorus kā Māra Zālīte, Nora Ikstena, Inga Gaile, Andris Akmentiņš, Inguna Bauere, Māra Svīre, Anda Līce, Amanda Aizpuriete, kā arī pievērsušies romānu sērijām “Mēs. Latvija. XX gadsimts” un “Es esmu”. Acīmredzot Viestura Kairiša filmas (2020) iespaidā lasīts arī Gunāra Janovska romāns “Pilsēta pie upes”.

Viena no tendencēm, kas iezīmējas atbildēs, ir vēlme aizbēgt no ikdienas problēmām ar grāmatas un literatūras palīdzību. Tiek minēta gan viegla satura lasāmviela, gan konkrēti žanri, piemēram, detektīvliteratūra (astoņas reizes atbildēs parādās latviešu autores Daces Judinas grāmatu nosaukumi vai arī viņas darbi kopumā).

Atšķirīga pieeja, ar kuru grāmatu lasītāji cenšas mazināt savā apziņā ikdienas problēmu, tajā skaitā Covid-19 pandēmijas radītās, grūtības, ir lasīt grāmatas, kurās aprakstītas daudz nopietnākas problēmas. Piemēram: “Kristina Sabaļauskaite “Pētera Imperatore”. Deva iedvesmu, ja spēj sieviete izturēt šādas traumas, fizisku vardarbību, ciešanas, tad Covids ir sīkums, daudziem sabiedrībā vispār nav nojausmas, cik labi dzīvojam, pat ja kādu laiku ir ierobežojumi.” Vai: “Ingunas Baueres grāmata “Mazā klusā sirds”. Izcils darbs, kas arī palīdzēja saprast, ka pandēmija un šobrīd apkārt notiekošais nav nekas traģisks un šīs grūtības, patiesībā nav nekādas grūtības…” Arī: “Andris Stavro “Koraļļu pils. Edvards Liedskalniņš: dzīvesstāsts un neatminētais noslēpums” [..]. Stāsts par pasaulslaveno veidojumu, izcilu, unikālu viena cilvēka veikumu, kas tapis nebūt ne vieglos apstākļos, bet ar gudru prātu un smagu darbu daudzu gadu garumā. Tādas grāmatas dod spēku izturēt niecīgās mūsdienu grūtības.” Vēl kādā atbildē kā īpašā grāmata minēta Svetlanas Aleksijevičas “Černobiļa. Lūgšana”: “Šī grāmata man jau atkārtoti neļauj aizmirst, ka pandēmija un Covid krīze nebūt nav pasaules lielākā problēma. Un neaizmirst, ka mums līdzās dzīvojošajiem baltkrieviem, mūsu kaimiņiem un draugiem, kas ir jau pārāk daudz cietuši vēstures griežos, ir nepieciešams mūsu atbalsts. Un ka iespēja dzert kafiju uz āra terases bez maskas nav tas, kas piepilda mūsu dzīvi. To var piepildīt tikai brīvība, kas ir trausla un kurai ir dzīvību cena”. Nenoliedzami tumšām vēstures lappusēm pievēršas Heteres Morisas “Aušvicas tetovētājs”: “Grāmata man lika padomāt par to, kādas šausmas cilvēkiem nācies pārdzīvot. Vai man ir pamats žēloties par dzīvi tagad? Protams, pandēmija ir mainījusi mūsu dzīvi, “izsitusi no sliedēm”, bet katram pašam jādomā, ko mainīt savā dzīvē, lai ieraudzītu “katram mākonim zelta maliņu”.”

Citi lasītāji, savukārt, lai atrastu jaunu skatījumu uz ikdienas problēmām, izmantojuši pašpalīdzības grāmatas, piemēram, Ričarda Karlsona “Neuztraucies par nebūtiskām lietām” un Marka Mensona “Smalkā pofigisma māksla”.

Grāmata kā svaiga gaisa malks

Vai atbildēs var saskatīt kādu vienu īpaši nozīmīgu šī laika grāmatu? 2020. gada aptaujā līderes ar 15 balsīm katra bija Daces Rukšānes “Krieva āda” un Žaumes Kabrē “Es atzīstos”. Abas parādās arī 2021. gada nozīmīgāko grāmatu sarakstā – “Krieva āda” minēta četras, savukārt “Es atzīstos” – septiņas reizes.

Šogad atbildēs kā īpaši nozīmīga grāmata ar 23 pieminējumiem dominē Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc”, kas pavasarī ieguva arī Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā “Spilgtākā debija”. Sarakstā iekļuvusi gan “kopējās ažiotāžas dēļ”, gan dēvēta par “svaiga gaisa malku latviešu literatūrā”, “dziļi cilvēcisku grāmatu”, “ļoti pozitīvu un ar humoru, lielisku grāmatu”. Vairāki respondenti savu izvēli pamatojuši arī plašāk: “Aizkustināja un ir palikusi atmiņā, jo, intensīvi lasot gan profesijā, gan atpūtai, nav daudz grāmatu, kas paliek atmiņā”, “Neparasta grāmata. Var smieties un raudāt”, “Ieskatīšanās pasaulē citādām acīm, bezgalīga tolerance, pozitīvisms, cerība nākotnei”, “Vismaz pēdējo divu desmitgažu svaigākais un dvēseliskākais darbs latviešu literatūrā”, “Tiešām aizrāva, kaut reālajā dzīvē šādam stāstam nenoticēju, bet grāmata uzrakstīta spoži un vienkārši”, “Kaut kā sasaucās ar manām izjūtām šajā laikā: ir jāizdzīvo un ar maksimāli pozitīvu attieksmi pret dzīvi”.

Lasīšana priekšā – stabilais un mainīgais

Viena no parādībām, kas 2020. gadā liecināja par lasīšanas paradumu transformācijām pandēmijas apstākļu ietekmē, bija skaļās lasīšanas aktualizēšanās – sociālajos tīklos parādījās vairākas grāmatu priekšā lasīšanas akcijas. Pērnā gada aptauja ļāva konstatēt, ka, lai arī grāmatu priekšā lasīšanas akcijas bija pamanījusi lielākā daļa (65,4 %), par klausītājiem sevi atzina vien 19,9 %. No vienas puses, salīdzinot, ar pamanījušo skaitu, tas šķiet maz, no otras puses, tā tomēr bija gandrīz piektdaļa respondentu, turklāt Jaunā Rīgas teātra īstenotais projekts “JRT lasa grāmatas mājās” daudzkārt parādījās arī atbildēs uz jautājumu par īpašu lasīšanas pieredzi, kas ārkārtējās situācijas laikā palīdzēja pārdzīvot sociālo distancēšanos.

2021. gada martā–maijā šādu akciju ir mazāk, līdz ar to arī sarucis gan to cilvēku skaits, kas akcijas pamanīja, bet neklausījās (48 %), gan aktīvo klausītāju skaits (8,7 %), ļaujot secināt, ka šo priekšā lasīšanas pasākumu popularitāte diez vai būs paliekoša. Taču atbildēs redzams, ka līdzās profesionālu teātru un aktieru lasījumiem šogad darbojušies un pamanīti arī amatierteātri (piemēram, Ogres teātris) un reģionālās bibliotēkas (piemēram, Kuldīgas, Limbažu). Joprojām nepārspēts līderis ar dažādu grāmatu lasījumiem ir tieši JRT aktieris un “Radio mazās lasītavas” balss Gundars Āboliņš. Viņš atbildēs minēts 27 reizes. Nedaudz palielinājies to cilvēku skaits, kas digitālajos arhīvos meklējuši senāk tapušus ierakstus (no 8 % 2020. gadā uz 10 % 2021. gadā).

Stabilu rezultātu saglabājusi lasīšana priekšā pašu ģimenes un draugu lokā (2020. gadā to darīja 16,3% respondentu, 2021. gadā – 16,6 %). Tāpat kā pirms gada priekšā lasīja lielākoties bērniem un mazbērniem, bet ne tikai. Arī dzīvesbiedri lasījuši viens otram skaļi to, kas pašam liekas svarīgs vai patīk, sākot ar ziņu fragmentiem līdz iecienītu autoru darbiem un dzejas citātiem. Vairākās atbildēs minēts, ka lasīts priekšā cienījama vecuma mammām, tostarp informācija no interneta resursiem, kas viņām nav pieejama neprasmes apieties ar tehnoloģijām dēļ. Minēti arī piemēri par sava veida priekšā lasīšanas transformāciju, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un saziņas platformas, piemēram, daloties ar citātiem saziņas aplikācijā WhatsApp šim mērķim īpaši izveidotā grupā.

Īpašā pieredze – daudzveidīgas tehnoloģijas un sasaiste ar dzīvi

Uz jautājumu “Vai bija vēl kāda īpaša lasīšanas pieredze, kas periodā no 2021. gada 12. marta līdz 12. maijam palīdzēja pārdzīvot sociālo distancēšanos vai citus ar Covid-19 pandēmiju saistītus apstākļus?” 6 % respondentu atbildējuši apstiprinoši, 10,6 % atbildējuši “drīzāk jā” (salīdzinājumam 2020. gadā attiecīgi – 7,4 un 8,6 %). Konkrētie īpašās lasīšanas piemēri ir daudzveidīgi, taču iezīmējas vairākas tendences.

Respondenti patiesi daudzveidīgi izmantojuši digitālos medijus un to sniegtās iespējas. Daži piemēri: “Grāmatu klubs vai tikšanās ar rakstnieku tiešsaistē”, “jaunie iestudējumi LR1”, “Cilvēku interesantie ieraksti sociālajos tīklos. Tie var gan iepriecināt, gan sasmīdināt, gan sniegt vielu pārdomām un rosināt jaunas idejas”, “Bija interesanti lasīt arī IG [Instagram] un Facebook storijos cilvēku pieredzes stāstus, kuriem beidzot bija laiks ko uzrakstīt”, “Labprāt lasīju un lasu citu cilvēku radošos darbus, kas nav iznākuši grāmatas formātā un ir publicēti tikai kā 2000–10 000 vārdu uzmetumi publiskos forumos. Ļoti daudz slēpta zelta. Cilvēka iztēlei nav robežu, un tas ir gan skaisti, gan biedējoši”, “Pievienojos WhatsApp grāmatu klubiņam, kurā iebalsojam konkrētu darbu un pēc laika Zoomā apspriežam. Apspriešanas gan tik 3 ir bijušas. Un atklāju Goodreads aplikāciju. Mana mīļākā app!”, “Sazinājāmies WhatsAppā, ierunājām lasāmos tekstus, sūtījām audiofailus”. Atbildēs minēti arī podkāsti par grāmatām, digitālo kolekciju izmantošana, lasīšana kopā ar skolēniem Meet platformā, stāstu klausīšanās YouTube.

Cits fenomens, kas parādās atbildēs kā īpaša pieredze, ir apzināta grāmatu sasaiste ar dzīves norisēm: “Agri no rīta izstaigājām Cenu tīreļa purva taku un vērojām augus un putnus, par kuriem iepriekšējā vakarā bijām pārrunājuši ar Latvijas mazās enciklopēdijas palīdzību”, “Velobrauciena laikā (pie Kārzdabas ezera) tika nolasīts Jāņa Ezeriņa dzejolis par Kārzdabas ezeru”.

Līdzīgi kā pirms gada izteikti negatīvu lasīšanas pieredzi fiksējuši salīdzinoši nedaudz respondentu (3,7 % – drīzāk jā, 2,9 % – jā 2020. gadā, un attiecīgi 4,5 un 2,1 % 2021. gadā). Arī negatīvajā lasīšanas pieredzē var saskatīt trīs strāvojumus.

Pirmkārt, daudzās atbildēs kā negatīva parādās sastapšanās ar jebkādu informāciju par Covid-19, kā arī viltus ziņām: “Neizbēgamā sastapšanās ar viltus ziņu tekstiem sociālajos tīklos, kurus negribas lasīt, bet nevar nepamanīt”.

Otrkārt, nepatīkamus brīžus sagādājušas ar lasīšanu saistītas komunikācijas grūtības, turklāt gan digitālajā, gan klātienes formātā: digitālajā bibliotēkā izvēlētā grāmata “uzkaras”, “digitālās bibliotēkas (LNB) ir sarežģītas un reizēm nepārskatāmas, lasot grāmatas”, “gribas vairāku izdevniecību grāmatas “3td” bibliotēkā, lai lielāka izvēle”, salūst elektronisko grāmatu lasītājs, vai arī bibliotēkā bibliotekārei neizdodas piemeklēt interesējošu grāmatu (situācijā, kad apmeklētājs nevar pats iet pie plaukta un nākas paļauties uz bibliotekāres ieteikumu).

Trešais ar negatīvās lasīšanas pieredzi saistītais atbilžu bloks iezīmē respondentu saskari ar, viņuprāt, “štruntīgām grāmatām”, galvenokārt daiļliteratūru. Tie ir pārvērtēti autori vai darbi, kas izslavēti, bet sagādājuši vilšanos, vai, pēc respondenta domām, vienkārši ir literāras neveiksmes (garlaicīgi, nesaprotami, pārāk sarežģīti, tendenciozi darbi, nepatika pret autora stilu, skartajām tēmām vai ideoloģisko nostāju). Vairākās atbildēs izskan arī vilšanās par mūsdienu literatūru kopumā.

Lasīšanai neviennozīmīgs laiks

Atbildes uz jautājumu “Kā kopumā raksturotu savu lasīšanas pieredzi laikā no 2021. gada 12. marta līdz 12. maijam?” iezīmē daudzveidīgu ainu. Daļa respondentu savu lasīšanas pieredzi raksturo kā epizodisku un saraustītu, kamēr citi, gluži pretēji, pievērsušies, piemēram, lielajiem romāniem. Kādam: “Tas, ka ir sociālās distancēšanās laiks, nenozīmē, ka diena garāka un darbu mazāk”. Citam: “Ir kolosāli, ka pandēmija ir apstādinājusi pasauli un mēs varam sēdēt mājās. Laiks, kuru agrāk pavadīju ceļā, tagad tiek atdots lasīšanai, kura pirms tam tika pamesta novārtā. [..] Šis ir fantastiski kolosāls laiks sev, kurā var atklāt un izmantot tik daudz lielisku iespēju, kurām normālajā režīmā nebūtu ne laika, ne spēka, tai skaitā lasīšanai”.

Bet līdzīgi kā citās dzīves sfērās – kad kaut kas tiek atņemts, tā vietā stājas kas cits, piemēram: “Turpinu lasīt grāmatas kā iepriekš, vairāk klausos podkāstus par jaunajiem izdevumiem, jo, strādājot bibliotēkā, vairs nav kolēģu ieteikumu pie kafijas”.

Kādas un cik paliekošas sekas uz lasīšanas paradumiem atstās Covid-19 pandēmija, vislabāk varēs redzēt ar laika distanci, taču abas LNB veiktās aptaujas fiksē procesu tā pārmaiņu brīdī, tādēļ var tikt izmantotas kā izejmateriāls tālākai pētniecībai. Pirms gada veiktā aptauja palīdzēja atrast jaunu fokusu LNB iniciētai lasīšanas vēsturei veltītu rakstu sērijai, kas, papildināta ar tekstiem par lasīšanas paradumu maiņām pandēmijas laikā, 2020. gada nogalē iznāca vienotā krājumā ar nosaukumu “Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā”. Ir cerības, ka abas aptaujas kļūs arī par vienu no izpētes avotiem, strādājot pie jaunas pastāvīgās ekspozīcijas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. To plānots atklāt 2025. gadā, atzīmējot pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas piecsimtgadi un centrā izvirzot tieši lasīšanas vēstures un tagadnes lasīšanas paradumu tēmu.

Ja pētniecības nolūkos nepieciešams iepazīties ar visiem aptaujas rezultātiem, rakstiet gramata.latvija@lnb.lv vai maija.treile@lnb.lv.

 

Informāciju sagatavoja:
Maija Treile
Ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 29631741
E-pasts: maija.treile@lnb.lv