25% aptaujas dalībnieku velta grāmatu lasīšanai līdz trim stundām nedēļā, 8% – no trim līdz piecām stundām, 5% – no piecām līdz septiņām stundām, 3% – no septiņām līdz deviņām stundām, bet 7% – vairāk par deviņām stundām nedēļā.

Kā liecina pētījums, vislielākās lasītājas ir galvaspilsētā dzīvojošas sievietes ar augstāko izglītību vecumā līdz 29 gadiem, savukārt grāmatas vispār nelasa lielākoties lauku vīrieši ar nepabeigtu vidējo izglītību un zemu ieņēmumu līmeni.

Vidēji dienā respondenti grāmatu lasīšanai velta 17 minūtes, televizoram – 58 minūtes, internetam – 25 minūtes un datorspēlēm – 6 minūtes.

 

Aptaujā, kas rīkota aprīlī, piedalījušies 1003 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem.

 

Respondentiem, kuri audzina bērnus vecumā no trim līdz desmit gadiem, jautāts, cik daudz laika pie grāmatām pavada viņu atvases vai arī – cik ilgu laiku vecāki atvēl priekšā lasīšanai, ja viņu bērni paši vēl nemāk lasīt.

 

Noskaidrots, ka 35% bērnu vispār nevelta laiku ne lasīšanai, ne klausāmgrāmatām, 31% tam atvēl līdz trim stundām nedēļā, 13% – no trim līdz piecām stundām, 7% – no piecām līdz septiņām stundām, 5% – no septiņām līdz deviņām stundām un 6% – deviņas vai vairāk stundas nedēļā.

 

Kā, iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, uzsvērusi apgāda “Alma littera” direktore Dangolė Viļūniene, ja vecāki vēl saviem bērniem sekmīgu nākotni, viņiem būtu jārūpējas, lai viņu bērni lasa jau kopš mazotnes.

 

“Turklāt jārūpējas, nevis algojot repetitorus saviem vienpadsmito vai divpadsmito klašu skolniekiem, nevis sūtot savus piektklasniekus vai septītklasniekus uz simtiem dažādu pulciņu, bet gluži vienkārši no pat mazām dienām radinot pie grāmatas, pie teksta,” viņa sacījusi. “Nav tik svarīgi, kādas būs nākotnes grāmatas – papīra vai elektroniskas, vai vēl kādās citās ierīcēs glabājamas; svarīgi, lai bērns lasītu, iemācītos uztvert un iemīlētu tekstu, lai spētu iejusties grāmatas varoņu lomās, lai attīstītu savu iztēli, radošumu, lai atrastu lasošus draugus un gūtu zināšanas.”