April, april! Joki no bibliotekāru ikdienas
Bibliotekāra darbs ir ne vien nozīmīgs, rūpīgs un nopietns, bet arī pilns ikdienā piedzīvotu komisku situāciju, kuras atcerēties ar smaidu. 1. aprīļa noskaņās jau otro gadu aicinājām Latvijas bibliotekārus iesūtīt jokus no savas profesionālās dzīves. Paldies par atsaucību!
Bērni un jaunieši
😂 Daiga Raļļa, Olaines 2. vidusskolas bibliotekāre:
“Atnāk uz bibliotēku 1. klases skolniece un saka: “Simts gadus neesmu bijusi bibliotēkā!”
😂 Ingrīda Rubene, Daukstu pagasta bibliotēka:
“Pirms daudziem gadiem, strādājot Gulbenes bērnu bibliotēkā, ieradās 2. klases meitene ar lapiņu, kurā pierakstījusi skolotājas nosauktās grāmatas. Pieprasījums skanēja šādi: “Man, lūdzu, “Pasaku par vēderiņu” un M. Bubulis “Ilmārs”.” Toreiz lielu problēmu nebija, nepieciešamo atradu ātri. Liels bija meitenes izbrīns, ka tā nav grāmata par vēderiņu, bet gan vērdiņu. Arī grāmatas autors Bubulis tika atminēts, un par šo gadījumu pastāstīju arī grāmatas autoram Mārim Rungulim.”
😂 Iluta Stanga, Madonas novada bibliotēka:
“Man, lūdzu, Radiņas “Kaķīte Martiņa””. Pēc meklēšanas Alisē atklājas, ka nav ne Radiņas, ne Martiņas. Tad nu palīdz Google, un ar dažādu variāciju mēģinājumiem atklājas, ka tiek meklēta Māras Cielēnas “Ņau un Mur”.”
“”Es gribu Rukmaņa “Ozols”,” kas izrādījās Valda Rūmnieka “Ozola grāmata”.”
“”Gribu grāmatu par princesi, kuras vārds sākas ar “A” un beidzas ar “I”. Izrādās, ka tā grāmata ir “Princese Ai”.”
😂 Sandra Nikolajeva, Ogres Centrālā bibliotēka:
“Atnāk divi puiši un divas meitenes no 5. klases. Puisis droši jautā: “Man, lūdzu, grāmatu par spalviņām!” Man divreiz nebija jādomā, jo ir skaidras šī vecumposma intereses. Iedevu lasīt tikko izdotās “Ceļvedis zēniem gandrīz par visu” un “Ceļvedis meitenēm gandrīz par visu”. Skolēni lasīja skaļi, paķiķināja, bet tad meitenes drīz vien lika puišiem saprast, ka tie ir viņi paši, par kuru pieaugšanu paši lasa. Jaunieši grāmatas izpētīja un ļoti priecīgā noskaņojumā pienāca pie manis, un pateicās par tik labām grāmatām. Bija prieks palīdzēt un skolēniem ļaut kļūt zinošākiem.”
😂 Dace Grele, Iršu pagasta bibliotēka:
“Uz bibliotēku atnāk pirmsskolas vecuma puisēns un vēlas pats atrast grāmatu par robotiem. Cītīgi meklē bibliotekāres norādītajās kastēs, bet kāroto nevar un nevar atrast. Bibliotēkas vadītāja jūt, ka bērnam vajadzīga palīdzība un saka: “Ja Tu man atļausi, es Tev palīdzēšu. Man tikai jāuzliek brilles.” Puisēns priecīgs un ar atklāsmi saka: “Ja man būtu Tavas brilles, tad es pats visu mierīgi atrastu!””
😂 Tatjana Zahare, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Latgales Centrālā bibliotēka” filiāle Jaunbūves bibliotēka:
“Dodiet man, lūdzu, grāmatu par pilsētu etiķetēm! (Bija nepieciešama informācija par pilsētu ģerboņiem).”
“”Man ir nepieciešama informācija par rakstnieku Hozepu Haindepu!” (Skolēna piezīmju blociņā komponists Johans Sebastiāns Bahs bija pierakstīts kā rakstnieks Hozeps Haindeps).”
😂 Svetlana Ļaksa-Timinska, Krāslavas novada bibliotēka:
“”Neatceros ārzemju autoru, bet ir vajadzīgs daiļliteratūras darbs par kaut kādas pilsētas katedrāli.” (Viktora Igo “Parīzes Dievmātes katedrāle”)”
😂 Olga Skerškāne, Krāslavas novada bibliotēka:
“Skolotāja lika izlasīt grāmatu par zaļajiem jumtiem.” Atbilde: Montgomerija, L.M. Anna no “Zaļajiem jumtiem”.”
😂 Ilona Cabule, Krāslavas novada bibliotēka:
“Man vajag grāmatu par 3 jātniekiem!” (Grīns A. “Sarkanais jātnieks”; Grīns A. “Pelēkais jātnieks”; Grīns A. “Melnais jātnieks”)”
😂 Inta Zaksa, Cēsu Centrālā bibliotēka:
– Vai Jums ir limonāde?
– Nē, mums ir tikai ūdens.
(Izrādās, ka tika jautāta Ineses Zanderes “Limonāde”)
“Rādās, ka jums tur lejā viena grāmata ir uz vietas!”
(Lasītāja meklē grāmatu “Tur lejā”)
😂 Kuriozi Ventspils bibliotēkā:
“Skolniece no Ventspils: “Man vajag kādu vecu grāmatu!” Bibliotekāre tirpina: “Pēc izdošanas gada vecu vai par seniem notikumiem?” Līdz abas nonāca pie antīkās literatūras plaukta.”
“Romantisko, erotisko romānu lasītāja saka bibliotekārei: “Apnikuši, nav tak’ dzīvē tādi vīrieši…” Ieteikums pievērsties asiņainākiem gabaliem no detektīvu plaukta, izrādās, lasītājai bija pa prātam.”
“Lasītāja vidējos gados: “Ielieciet rindā uz jaunajām grāmatām.” Bibliotekāre: “Kas jums patiktu?” Lasītāja: “Nu par tiem līķīšiem.””
“Lasītājs: “Kur jums Andrejs Upīts? “Bibliotekārs: “Vispār jau viņš kapos.””
“Lasītājs: “Man, lūdzu, grāmatu “Raganas māju remontēs.”” Jaunais bibliotekārs: “Tas, lūdzu, uz otro stāvu pie celtniecības.” Bet lasītājam vajadzēja Dagnijas Zigmontes grāmatu no daiļliteratūras plaukta…”
Lieli cilvēki – lielas problēmas
😆Anonīma atbilde:
“Palīdziet man salikt komatus vēstulē mīļotajai, citādi domās, ka es muļķis.”
😆Antra Nīgale, Valmieras Integrētā bibliotēka:
“Parasti bibliotēkai metodiskā diena ir mēneša pēdējā ceturtdiena, bet vienā reizē to izmainīja. Protams, ka klienti tiek savlaicīgi brīdināti, bet kāds jau arī nepamana. Tā viena kundzīte otrā dienā atnāk nelaimīga, ka nav varējusi iepriekšējā dienā iekļūt bibliotēkā. Saku, ka, jā, šoreiz tika izmainīts laiks, bet turpmāk atkal būs pa vecam. Un tad atskan jautājums: ”Meitiņ, vai jums katru mēnesi ir tās nelabās dienas”? (Šeit domātas – metodiskās dienas).”
😆Vita Sandere, Valgundes bibliotēka:
“Piezvanīja lietotāja no Jelgavas bibliotēkas, lūdza atrast gurķu marinēšanas recepti, kas pirms vairākiem gadiem ievietota žurnālā ”Ievas virtuve” ar norādi, ka pie receptes bija foto ar trīs gurķu burciņām. Kundze savu žurnālu bija pazaudējusi. Apzvanīju visas bibliotēkas novadā, kam varētu būt šis žurnāls saglabājies krātuvē, nevienam nebija. Tad sāku analizēt faktus, ka marinēšanas receptes tiek ievietotas sākot no jūlija mēneša. Pa gadiem meklēju internetā žurnālus, jo konkrēts gads nebija zināms. Ir prieks, ka www.manizurnali.lv ir pieejams žurnālu arhīvs. Pēc daudzu stundu meklējumiem atradu vairākas receptes, bet nebija īstās. Izrādījās, ka pat ar aptuveno gadu lasītāja bija kļūdījusies, recepti atradu stipri vecākā žurnālā. Lasītājas prieks un gandarījums bija tā vērts, ka pat pēc darba laika beigām paliku un meklēju to recepti. Kundze nekļuva par manas bibliotēkas lasītāju, bet ieguva pārliecību, ka bibliotēkā var uzzināt un atrast dažādu informāciju. Pēc tam vēl apmainījāmies ar dažām gurķu marinēšanas receptēm privātā sarakstē, kas izrādījās ļoti noderīgas un labas.”
😆Anonīma atbilde:
“Studente no Rīgas: “Nevaru atrast Pēru Gintu”. Bibliotekāre: “Plauktā vajadzētu būt Ibsenam”. Studente: “Man nevajag Ibsenu, man vajag Pēru Gintu”.”
😆Daiga Raļļa, Olaines 2.vidusskola:
“Tas bija atmodas laiks, kad cilvēki varēja sākt atgūt savus īpašumus, tikai vajadzēja iegūt kādus pieradījumus / apliecinājumus par bijušajiem īpašumiem. Parasti tādas ziņas tika meklētas Valsts arhīvā, bet bija arī izdevumi, kurus pieprasīja LNB. Piemēram, toreiz Grupālās apstrādes, attēlizdevumu un karšu nodaļā saņēmām lasītāja pieprasījumu “Štruncgabalu un ielu saraksts”. Patiesībā “Rīgas pilsētas gruntsgabalu un ielu saraksts”.”
😆Ventspils Mūzikas bibliotēkā:
Apmeklētājs: “Man vajag notis orgānam? Kurā plauktā meklēt?”
Bibliotekāre, smaidot: “Kuram orgānam”? Apmeklētājs: “Ērģelēm!”
Apmeklētājs sauc: “Man neiet ausis! Neko nedzirdu!”
Bibkiotekārs: “Pārstartē!”
Aicinām lasīt:
April, april! Joki no bibliotekāru ikdienas
Atbildes apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv