Anna Rancāne – par dzīvi un literatūru
Sirsnīga un pārdomām bagāta izvērtās lasītāju pusdienlaika saruna ar mūsu novadnieci dzejnieci Annu Rancāni. Šī tikšanās atklāja Bibliotēkas nedēļas pasākumu sēriju Ludzā.
Galvenajā bibliotēkā bija sanākuši dzejas cienītāji, kuri vēlējās dzirdēt, kā mūsu tik daudzkrāsainajā un sarežģītajā laikmetā jūtas mūsu Anna Rancāne, talantīgā sieviete, kuras saknes ir auglīgajā Latgales talantu zemē Rogovkā.
Dzejniece iesāka ar Raiņa dzeju krājumu “Gals un sākums”, rosinot domāt par to, vai Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadā pārāk daudz necenšamies meklēt interesantus faktus no dzejnieku personīgās dzīves, bet pārāk maz iedziļināmies viņu darbos. Krājuma ,, Gals un sākums” liriskais varonis iziet dzīves pārvērtību lokus, izdzīvo sāpes un priekus, mainās un pārvēršas.
Tāpat arī Annas Rancānes dzīvē ir bijis gan Rogovkas periods, studijas un darbs Rīgā un Daugavpilī, tagad Rēzeknē. Viņa ir strādājusi izdevniecībā, bijusi žurnāliste “Dienā”, redaktore “Latgales laikā”, veidojusi sižetus Latgales TV, bet tagad veido Rēzeknes novada mājaslapu. – Varbūt pārvērtības ir laime, varbūt arī , nē, bet tā notiek. Aizvien mazāk manā dzīvē ienāk dzeja, aizvien vairāk – citi žanri. Tagad ar prieku rakstu lugas. Mani sāpina tas, ka bieži vien dramaturģiju latgaliski uztver tikai kā joku gabalus, kā komēdijas. Manas pirmās lugas nav komēdijas. Tagad strādāju pie darba par pierobežas cilvēku dzīvi.
Vācu materiālus par leģendāro diriģenti Terēziju Broku. Apbrīnojama personība, jauna savos 90. Šo projektu ir atbalstījis Kultūrkapitāla fonds.
Dievs dod dzīvē dažādu pieredzi: “Kotrā smīklā ir sova osora, kotrā osorā sovs smīkls.”
Šis laikmets Annas dzīvē iezīmējis savus vaibstus: bērni ir tālumā, mazdēls aug citā valstī, sazināšanās ar meitu parasti notiek skaipā… Mēs visi esam pakļauti pārmaiņām, tikai katrs tās uztveram citādi. Šī tikšanās rosināja uz lietām paskatīties ne tik ikdienišķi, kā mēdzam.