Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
2017. gada 17. martā tika atzīmēta latviešu animācijas filmu studijas DAUKA dibinātājas, režisores, bērnu sapņu īstenotājas un latviešu multfilmu ciltsmātes Rozes Stiebras 75 gadu jubileja. Viņas veidotās multfilmas ir redzējis gandrīz ikviens latviešu skatītājs.
“Zel a sietiņš”, “Fantadroms”, “Kaķīša dzirnavas”, “Neparastie rīdzinieki” – tās ir tikai dažas no Rozes Stiebras veidotajām filmām, kas mazos skatītājus priecēja gan pirms gadu desmitiem, gan arī mūsdienās. Par ieguldījumu latviešu animācijas kino veidošanā vairāk nekā 40 gadu garumā režisore saņēmusi prestižas balvas – Lielo Kristapu, Spīdolas balvu, Triju Zvaigžņu ordeni.
No 15. līdz 18. martam tematisko pasākumu “Ielūkosimies animācijas filmu studijas DAUKA tēlu pasaulē kopā!” Bērnu bibliotēkā “Zīlīte” apmeklēja pirmsskolas vecuma bērni un klubiņa “Brīvdienas bez garlaicības” dalībnieki.
Tikšanās laikā bērni ieklausījās stāstījumā par animācijas daudzveidību un neierobežotajām iespējām attēlot mākslinieka idejas. Klausītāji uzzināja atbildes uz jautājumiem – Kas runā varoņu balsī? Kādas tehnikas tiek izmantotas multfilmu veidošanā? Kā mūsdienu tehnoloģijas ietekmē animācijas attīstību mūsdienās?
Sižetiskā asprātība un oriģinālie tēmu risinājumi 21. gadsimta animācijā ir piedzīvojuši uzplaukumu. Par to pasākuma dalībnieki pārliecinājās noskatoties animācijas filmu studijas DAUKA dažādos laika posmos veidoto multfilmu – “Bukurags”, “Zaķīšu pirtiņa” un “Desas piedzīvojumi” – fragmentus.
Esi pats savas dzīves mākslinieks, tad tava pasaule kļūs tikpat krāsaina kā animācijas filma!
