2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
No 19.maija līdz 13.jūnijam Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, aplūkojama izstāde “Retumi Andreja Upīša mājas bibliotēkā”, kas veltīta rakstnieka plašajai grāmatu kolekcijai.
Izstādē sniegts pārskats par Andreja Upīša (1877-1970) mūža garumā krātajām grāmatām un to likteni. Rakstnieka dzīves laikā notikušās ģeopolitiskās pārmaiņas – Pirmais un Otrais pasaules karš, vācu un padomju okupācijas laiks – radīja vairākus šķēršļus grāmatu kolekcijas saglabāšanā, taču izstādes apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar dažiem unikāliem grāmatu eksemplāriem, kas pārcietuši laikmeta kolīzijas. Izstādē uzmanība vērsta arī uz atsevišķiem izdevumiem, kuriem ir īpaša nozīme Andreja Upīša biogrāfijā.
Grāmatas un grāmatplauktu plašākā izpratnē var uzskatīt par simbolisku rakstnieka šūpuli – bērnības un jaunības gados Upīts katru pieejamo jaunieguvumu savā literatūras kolekcijā nereti nodēvējis par “mazu atspaidu grāmatu badā”, tādējādi norādot uz tālaika ierobežotajām iespējām un savu neremdināmo vēlmi izzināt pasauli. Ar literatūras pētniecību Upīts aktīvi un intensīvi nodarbojās līdz pat savai nāvei, tādēļ mājas bibliotēkas plašie apvāršņi ir visnotaļ likumsakarīgi.
Pēc izstādes aplūkošanas muzeja apmeklētājiem ir arī unikāla iespēja pārliecināties par autentiski saglabāto grāmatu izvietojumu trīs rakstnieka memoriālā dzīvokļa istabās.
Aicinām apmeklēt izstādes atklāšanu 18. maijā plkst. 18.00!
Izstādes autors – Arnis Koroševskis.
Mākslinieks – Ints Sedlenieks.
Papildu informācija:
Arnis Koroševskis
Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists
Tālr.: 67289767
