2012. gada 30. novembrī plkst. 17.00 galerijā “Arte” (Rīgā, Marijas ielā 13 / 2. k. (Berga Bazārā)) notiks dizaina profesora un arhitekta Andreja Legzdiņa grāmatas “Mani darbi un nedarbi” atvēršanas svētki.

Andreju Legzdiņu par viņa radošajiem darbiem un nedarbiem iztaujās arhitekts Jānis Dripe. Pasākumā muzicēs brāļi Oskars un Raimonds Petrauski.

 

Andrejs Legzdiņš dzīvo un strādā Zviedrijā un ir Stokholmas Mākslas, amatu un dizaina koledžas profesors. Savas grāmatas “Mani darbi un nedarbi” priekšvārdā Andrejs Legzdiņš stāsta: “Vecaistēvs Kārlis Skalbe man uzrakstīja dzejoli JAUNĀS EGLES, kas sākās tā: “Mācies lasīt, mazo puisīt…” Man neizdevās līdz galam izpildīt viņa novēlējumu – kad vecaistēvs man rakstīja šo dzejoli, viņš nezināja, ka es būšu dislektiķis un man būs grūtības ar burtiem un skaitļiem, jo man kreisā smadzeņu puse nav dominējoša. Toties labā ir, un es to esmu attīstījis dzīves gaitā, nodarbojoties ar vizuālām un telpiskām lietām. Tāpēc vizuālā un formu valoda ir MANA VALODA. … Tā kā esmu vizuāls cilvēks, gribu taisīt šo savu grāmatu kā stāstu par savu dzīvi caur bildēm. Jo visu mūžu esmu lasījis grāmatas un publikācijas kā žurnālā DOMUS – vizuāli,tas ir, caur bildēm, jo burti un teksti man ir traucējuši. Domāju, ka liela daļa no šīs grāmatas lasītājiem ir tādi paši vizuāli cilvēki kā es, tāpēc mēģinu minimāli izmantot tekstus un ļaut runāt bildēm. Man liekas, ka grāmata vizuāliem cilvēkiem drīzāk ir dizaina priekšmets, nevis literatūra, kas satur tikai tekstu un retas bildes. Māte bieži atkārtoja citātu, ka nedrīkst būt “trop de mots pour les idees” – pārāk daudz vārdu priekš idejām.”

 

Andrejs Legzdiņš ir vienīgais latviešu dizaineris, par kuru sešas reizes veidotas publikācijas itāļu dizaina žurnālā DOMUS. Vienā no šīm publikācijām septiņdesmitajos gados Legzdiņš radījis vīziju – viņš sēž pie datora un runājas ar draugu. Šodien tas patiešām notiek! Toreiz Andrejs Legzdiņš Zviedrijā bijis tāds kā disidents un ķēpājies ar lietām, kuras zviedri nav uzskatījuši par ievērības cienīgām – ar industriālo dizainu. Konkrēti – ar dažādām lidmašīnu konstrukcijām. Šobrīd, kad visi ir sapratuši, ka tehnoloģijas un daba tomēr var nebūt divas karojošas frontes, Legzdiņa darbi ir īpaši interesanti. Pētot, piemēram, putna kaulu uzbūvi, viņš rada īpaši vieglus, taču izturīgus risinājumus. “Ziemeļu Puse” par Andreju Legzdiņu… http://www.norden.lv/lv/news/news2/671