Aleksandra Pelēča literārās prēmijas pasniegšanas pasākums
10. aprīlī, Aleksandra Pelēča 99. dzimšanas dienā, Talsu Galvenajā bibliotēkā notika Aleksandra Pelēča literārās prēmijas pasniegšanas pasākums.
“Uzmanību, uzmanību! No Talsu Galvenās bibliotēkas atiet autobuss maršrutā “Aleksandra Pelēča literārā prēmija”. Cienījamie pasažieri, lūdzam ieņemt savas vietas”, vēstīja dispečera balss. Un tik tiešām, katrs pasākuma viesis iztēlē iekāpa Deviņu pakalnu autobusā, kas pavasarīgā novakarē, līgani devās ceļojumā uz Talsu un Rojas novada 9 pieturvietām. Tieši tik, lai katrā pieturā satiktu kādu stāstu – deviņu prēmijai nominēto grāmatu autorus vai stāsta zinātājus. Izceļojot prēmijas maršutu “Talsi – Roceži – Nogale – Kaltene – Roja – Valdemārpils – Sabile – Talsi”, klātesošos ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja arī Talsu pamatskolas audzēkņi un pedagoģe Gunita Pauliņa.
“Talsu novada Piederības balvu” un Aleksandra Pelēča literāro prēmiju saņēma Antra Grūbe – par grāmatu “Kino un dzīve Talsos (1902-1939)”, pētījumu par Talsu kinoteātru vēsturisko attīstību, kino dzīvi Talsos, un ne tikai – grāmatā atradīsiet informāciju par politisko situāciju, dažādu viedokļu cīņu pilsētā un to, kā tā ietekmēja sadzīves norises. Grāmata ir plašs ieskats Talsu kultūras dzīvē, kura arī aprakstītajā laikā bija tikpat pilnasinīga un iespējām bagāta, kā mūsdienās.
Lasītāju atzinības balva tika pasniegta ar SIA „Kurzemes sēklas” atbalstu. Kā katru gadu, arī šogad lasītājiem bija iespēja līdzi just un balsot par, viņuprāt, vērtīgāko grāmatu ne tikai internetā, bet arī katrā Talsu novada bibliotēkā. Ar pārliecinošu balsu pārsvaru, 2146 balsīm, Lasītāju atzinības balvu saņēma Ināra Šteinberga par grāmatu “Toreiz Sabilē”.
“Talsu novada Piederības balva” Aleksandra Pelēča literārās prēmijas laureātam tika pasniegta pirmo reizi – tā ir vienotā dizainā darināta balva stiklā, veidota saskaņā ar Talsu novada vizuālās identitātes pamatprincipiem, kur iegravēti Talsu novada logo, novada identitātes un piederības zīmes. Talsu novada pašvaldība literāro prēmiju piešķir kopš 2000. gada literāro darbu autoriem par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga, Rojas novadam. Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu vērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu.
Piederības balvu autorei pasniedza Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols un Talsu novada Kultūras un Sporta attīstības nodaļas vadītāja Egita Murauska. “Man ir sajūta, ka, izejot cauri šo grāmatu stāstiem, mēs vienu lappusi atkal esam ielikuši mūsu visu kopīgi veidotā grāmatā… Īpašs paldies jums, kas ir gatavi šos stāstus izpētīt gan vēstures līkločos, gan šodienas griezumā. Paldies, ka esat gatavi to uzlikt uz papīra, uzrakstīt un izveidot tik tālu, lai šie stāsti būtu pieejami arī citiem.”, klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs.
Uz literāro prēmiju un Lasītāju atzinības balvu pretendēja arī Ainārs Mazjānis “Mēs esam Talsi”, Diāna Bērziņa “Parunāsim par vecajiem laikiem”, Talsu BJC “Sirds domas Latvijai” skolēnu jaunrades konkursu darbu izlase, Visvaldis Tukmanis “Caur laikiem. Otrā daļa”, Georgs Avetisjans “Homeland”, Kārlis Mālmeisters “Kažēna atmiņas”, Edgars Vadonis “Īsie stāsti … mūža garumā”.
Pieturā “Brīvības ielā 17a” par skolēnu jaunrades konkursu darbu izlasi “Sirds domas Latvijai” stāstīja Talsu novada Bērnu un Jauniešu centra vadītāja Doloresa Lepere, šeit arī noslēdzās iztēles ceļojums – pieturā, kurā jau drīz atradīsies arī Talsu Galvenā bibliotēka. Tādēļ droši var apgalvot, Aleksandra Pelēča literārā prēmija savu ceļu uz jauno dzīves vietu ir atradusi, lai nākošajā gadā atgrieztos jau tieši Aleksandra Pelēča (1920 – 1995) simtgadē.