Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Otrdien, 27.oktobrī plkst. 18.00 Rīgas mākslas telpā notiks Aleksandra Čaka balvas pasniegšanas ceremonija, un tiks atklāta ekspozīcija “Čaka skartie”, kas Rīgas mākslas telpas Intro zālē būs apskatāma līdz…
Otrdien, 27.oktobrī plkst. 18.00 Rīgas mākslas telpā notiks Aleksandra Čaka balvas pasniegšanas ceremonija, un tiks atklāta ekspozīcija “Čaka skartie”, kas Rīgas mākslas telpas Intro zālē būs apskatāma līdz 20.novembrim.
Ieeja uz Aleksandra Čaka balvas pasniegšanas ceremoniju un ekspozīcijas atklāšanu, uzrādot ielūgumu.
Aleksandra Čaka balva pirmo reizi tika pasniegta 2001. gadā – dzejnieka 100. dzimšanas dienā. Reizi divos gadosbalvas tiek pasniegtas par ieguldījumu Aleksandra Čaka personības un daiļrades izpētē un popularizēšanā, kā arī Rīgas pilsētas tēla mākslinieciski augstvērtīgā interpretējumā.
Aleksandra Čaka balvas autors ir tēlnieks Andris Vārpa. Balvas pasniegšanas ceremonija, pulcējot interesentus, piesaista dzejnieka Aleksandra Čaka personības un daiļrades izzināšanai arvien jaunus cilvēkus. Ceremonijas tiešraidi ikvienam interesentam būs iespēja vērot uz Rīgas mākslas telpas fasādes 27.oktobrī no plkst. 18.00 līdz 20.00.
Par balvas laureātiem kļuvuši daudzi ievērojami kultūras darbinieki – dzejnieki Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, aktieri Imants Skrastiņš un Artis Robežnieks, fotogrāfe Māra Brašmane, mākslinieks Pāvels Šēnhofs, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla, literatūras zinātnieces Andra Konste un Antra Medne, tulkotāji Rauls Čilačava un Aksīnija Mihailova u.c.
Pasākuma ietvaros notiks arī Aleksandra Čaka pirmo poēmu “Poēma par ormani” un “Umurkumurs”, kas pārizdotas pēc ilgāka pārtraukuma, atvēršanas svētki. “Poēmu par ormani” Aleksandrs Čaks uzrakstīja 1929. gadā, bet pirmo reizi grāmatā tā tika publicēta 1930. gadā izdevniecībā “Zelta grauds” 1000 eksemplāru metienā ar mākslinieka Romana Sutas ilustrācijām. 1932. gadā Aleksandrs Čaks publicēja otru poēmu – “Umurkumurs” (no Rīgas nesenās pagātnes), tā grāmatā iznāca apgādā “Zelta grauds” 6000 eksemplāros ar mākslinieka Niklāva Strunkes ilustrācijām. Savukārt šogad, Aleksandra Čaka 114. dzimšanas dienā klajā nāk dzejnieka abu pirmo poēmu grāmata ar mākslinieka Aivara Vilipsona ilustrācijām.
Ekspozīcija “Čaka skartie”, kas būs apskatāma Rīgas mākslas telpas Intro zālē, tapusi iedvesmojoties no Aleksandra Čaka poēmas “Mūžības skartie” un strēlnieku cīņām par savu valsti. Ekspozīcijas veidotāji radījuši ierakumu gaisotni, izmantojot instalācijas, skaņas un gaismas spēles.
Dzejnieks, prozaiķis Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis) dzimis 1901. gada 27.oktobrī, Rīgā. Pirmās divas dzejoļu grāmatas publicētas 1928. gadā. Studējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Strādājis par skolotāju un skolas pārzini Drabešu bērnu internātskolā. Pirmās brīvvalsts laikā A. Čaka vārds saistīts ar jauno autoru žurnāliem “Jauno Lira”, “Trauksme” un mākslinieku un literātu apvienību “Zaļā vārna”. Dzejnieks aktīvi darbojies teātra, kino un tēlotājas mākslas kritikā. 2000. gada maijā Rīgā, Lāčplēša ielā 48 – 14 tika atklāts Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs.
