Aktualizē bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbību standartizācijas jomā 

Semināru atklāja Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, arhīva attīstības un starptautisko sakaru jautājumos, ID STK priekšsēdētājs Gatis Karlsons, analizējot līdzšinējo komitejas darbību un uzsverot, ka nepieciešams sniegt dziļāku izpratni par standartizācijas nepieciešamību bibliotēku, arhīvu un muzeju darbā, kā arī jāveicina labāka sadarbība starp atmiņas institūcijām.

SIA “Latvijas standarts” (LVS) valdes loceklis Ingars Pilmanis informēja par sabiedrības struktūru, politiku, standartu izstrādi, galvenajiem uzdevumiem un standartu tehniskajām komitejām. I.Pilmanis arī demonstrēja iespēju iepazīties ar LVS reģistrētājiem standartiem gan LVS katalogā https://www.lvs.lv/products/ics un lasītavā, gan LNB lasītavās, kā arī sniedza informāciju par to iegādi. Savukārt G.Karlsons uzskatāmi demonstrēja tīmekļvietnes, kurās var atrast interesējošos arhīvu standartus (LVS, ISO), informēja kā tos iegādāties un kā pielietot darbā.

Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) muzeju projektu koordinatore Annija Vucāne informēja par situāciju un problēmām muzeju standartizācijas darbā, uzsverot, ka diemžēl muzejiem nav vienotas izpratnes par kolekcijas veidošanas principiem un muzeju priekšmetu aprakstīšanu, kaut arī ir izstrādāta muzeju priekšmetu aprakstīšanas rokasgrāmata. Tā diemžēl ir ieteicamā, nevis obligātā formā. Lielā muzeju daudzveidība un dažādās muzeju priekšmetu aprakstīšanas tradīcijas, kā arī resursu trūkums rada pretestību vienotai standartizācijai, kas neveicina veiksmīgu turpmāku muzeju iekļaušanos atmiņas institūciju datu apmaiņā.

LNB standartizācijas eksperte Inta Virbule iepazīstināja ar paveikto bibliotēku standartizācijas darbā, sākot ar 1994. gadu, kad tika reģistrēts pirmais LVS standarts, kas noteica dokumenta bibliogrāfiskā apraksta sastādīšanu. Kopš tā laika tulkoti/adaptēti un pielāgoti Latvijas bibliotēku vajadzībām vairāk nekā 100 standartu un normatīvo dokumentu par kataloģizāciju un bibliogrāfiskā aprakstu, krājuma aizsardzību un saglabāšanu, bibliotēku statistiku un to darbības rādītājiem. Tāpat I.Virbule pievērsa uzmanību standartizācijas darba problemātikai: darbs ir ļoti laikietilpīgs, ir jūtams cilvēkresursu trūkums, kā arī finansiāls atbalsts. Standarti lielākoties tiek apstiprināti ar titullapas metodi, kas ļauj tos iegādāties par daudz zemāku cenu LVS tīmekļvietnē. I.Virbules prezentācija “Bibliotēku nozares standarti” pieejama ŠEIT.

Par saistīto datu standartiem kultūras mantojuma jomā semināra dalībniekus iepazīstināja LNB semantiskā tīmekļa eksperts Uldis Bojārs. Saistītie dati (Linked Data) ir veids, kā organizēt un tīmeklī publicēt strukturētu, datoram saprotamu informāciju par objektiem, to īpašībām un savstarpējām saitēm. Prezentācijā tika izskaidroti saistīto datu principi, kultūras mantojuma saistītie dati, RDF vārdnīcas un ontoloģijas saistīto datu “pierakstīšanai” (standarti – Dublin Core, SKOS, FOAF, CIDOC CRM, Schema.org u.c.). U.Bojārs pastāstīja arī par kultūras mantojuma saistīto datu projektiem, piemēram, Getty vārdnīcām (Getty vocabularies) kā saistītajiem datiem, Somijas projektiem saistīto datu jomā (General Finnish Ontology (YSO)), kā arī par LNB saistīto datu kolekciju “Rainis un Aspazija” (RunA). Prezentācija pieejama ŠEIT.

LNB datu pārvaldības eksperts Eduards Skvireckis savā prezentācijā “Vienota kultūras mantojuma digitālo resursu zināšanu organizēšanas sistēma: iespējas un sadarbība” iepazīstināja ar dažādām zināšanu organizēšanas sistēmām un to pārvaldības rīkiem. Arhīvi, muzeji un bibliotēkas datu veidošanā izmanto daļēji atšķirīgas kontrolētas vārdnīcas un klasifikatorus, taču ir vairāki saskares punkti, kas ļauj veidot pēc iespējas homogēnākus datus. Tāpat E.Skvireckis apskatīja nozares standartus, kuri tiek izmantoti datu veidošanā, un to sadarbspēju. Kā norādīja E.Skvireckis, Latvijas atmiņas institūciju standartu sadarbspēja tiek pētīta, lai izstrādātu rekomendācijas kultūras mantojuma entīšu reģistra izveidei, Fundamentālo un lietišķo projektu (FLPP) ietvaros īstenojot projektu “Latvijas atmiņas institūciju dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu”. Projekta rezultāti tiks izmantoti arī ERAF projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija” 2. kārtā paredzētajā Latvijas kultūras mantojuma integrētās platformas Atsauces datu centralizētā risinājuma izveidē, lai nodrošinātu visu platformas darbībai nepieciešamo atsauces datu (autoritatīvo datu, ģeotelpisko references datu, iekļautu ārējo reģistru, tēzauru, kontrolēto vārdnīcu, un citu atvērto datu kopu) pieejamību vienotai digitālo objektu aprakstīšanai un atrādīšanai lietotājiem. Prezentācija pieejama ŠEIT.

Informāciju sagatavoja:
Inta Virbule
LNB standartizācijas eksperte
inta.virbule@lnb.lv