Aizvadīts seminārs par akadēmisko godīgumu un ētiku augstākajā izglītībā
12. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinājās seminārs “Akadēmiskais godīgums un ētika augstākajā izglītībā”, kuru kopīgi organizēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), LNB,…
12. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinājās seminārs “Akadēmiskais godīgums un ētika augstākajā izglītībā”, kuru kopīgi organizēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), LNB, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU). Seminārā dalībai bija reģistrējušies 127 interesenti, no tiem 73 augstskolu pārstāvji, 32 koledžu pārstāvji un 22 citu nozares organizāciju pārstāvji.
Semināru atklāja RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa ar uzrunu par akadēmiskā godīguma nozīmi. Prezentācijā uzsverot akadēmiskā personāla un pētnieku atbildību sabiedrības priekšā, Agrita Kiopa norādīja uz starptautisku pētījumu, kas identificē pētniekus kā sabiedrības grupu, kurai iedzīvotāji kopumā uzticas visvairāk. Lai uzsvērtu šīs atbildības nozīmi, RSU zinātņu prorektore prezentēja dažādus piemērus, kur šī uzticība izmantota savtīgi un pētījumu neētiskas pieejas dēļ tā dalībnieki nokļuvuši cietušo lomā. Vienlaikus viņa vērsa uzmanību uz iemesliem un motīviem, kas pamudina pētniekus uz neētisku rīcību un attieksmi, piemēram, augstās un nepārtraukti augošās prasības pēc aizvien interesantākiem atklājumiem, prasības pēc noteikta skaita augsta līmeņa pētījumiem karjeras veidošanai, kā arī ļoti dinamisko augstākās izglītības un pētniecības vidi.
Prezentāciju sadaļu turpināja IZM Struktūrfondu departamenta direktora vietniece augstākās izglītības un zinātnes attīstības jomā Ilze Sīle un IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Inta Jaunzeme ar kopīgu pārskatu par ministrijas iniciatīvām un atbalstu, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda atbalstu akadēmiskā godīguma veicināšanai Latvijā, prezentācijā norādot, ka ir būtiski veicināt izpratni par akadēmisko godīgumu un tā nozīmi kā mācībspēku, tā arī studējošo vidū un ka akadēmiskais godīgums ir ne tikai attiecināms uz augstākās izglītības sektoru, bet arī uzskatāms par sabiedrības drošības jautājumu.
RSU Studiju inovāciju projektu nodaļas vadītāja Inguna Blese dalībniekiem prezentēja IZM atbalstīto trīs universitāšu un LNB izstrādāto sadarbības vīziju un plānotās aktivitātes, lai kopīgi strādātu pie akadēmiskā godīguma aspektu attīstīšanas četros definētajos pīlāros: satura izstrāde, atbalsta veicināšana, ietvara izveide un kontroles pilnveide.
RTU Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece prezentēja RTU iesaisti ERASMUS+ projektā, kur sadarbībā ar vairākām citām Eiropas augstskolām tika nodibināts Eiropas līmeņa akadēmiskā godīguma tīkls, izstrādāti dažādi informatīvi materiāli, tostarp skaidrojošs terminu glosārijs un akadēmiskā godīguma vadlīnijas.
RSU Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone-Ratinika dalījās pieredzē, kā ar centra īstenotajām mācību aktivitātēm, pieredzes apmaiņas pasākumiem un konsultatīvo darbību tiek atbalstīta RSU docētāju kompetences pilnveide ētiskas un akadēmiski godīgas studiju vides veidošanai.
LU vienotās datorizētās plaģiāta kontroles sistēmas veidotājs Jānis Kreicbergs prezentēja LU veiksmes stāstu, kur, sākot no 2014. gada, kad tika noslēgta pirmā vienošanās starp astoņām augstskolām, sadarbībā iesaistīto augstskolu skaits ir palielinājies līdz 21 augstskolai, kā arī aicināja vēl citas augstskolas un koledžas pievienoties.
Semināra noslēguma dalībnieki trīs darbnīcās paralēli strādāja pie esošās situācijas apzināšanas izglītības iestāžu un valsts līmenī, izdalot atsevišķi tos normatīvos aktus, procesus un materiālus, kas pašlaik ir izstrādāti un pieejami, kā arī identificējot tos, kas pašlaik vēl iztrūkst. Kā aktuālākie tika identificēti šie aspekti: sabiedrības attieksme un vērtības, īpaši akcentējot kultūratšķirības, vienota regulējuma un izpratnes trūkums, mācības docētājiem un studējošajiem, kontroles mehānismi, īpaši uzsverot savlaicīgas akadēmiskā godīguma pārbaudes nozīmi starppārbaudījumos.
Ar semināra referentu prezentācijām ir iespējams iepazīties ŠEIT.
Papildu informācija:
Jānis Kreicbergs
Bibliotēku attīstības centra projektu vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 67716237
E-pasts: janis.kreicbergs@lnb.lv