Latvijas izglītības sistēmā notiek pārmaiņas gan mācību pieejā, gan saturā. Pagājušā gada seminārā projekta “Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa nosauca trīs galvenos skolas bibliotēkas izaicinājumus:

  • auglīga augsne lietpratības attīstībai;
  • vieta, kur notiek mācīšanās, rodas zinātkāre un interese par lasīšanu visai dzīvei;
  • piekļuve mūsdienīgam, mainīgam, daudzveidīgam resursu klāstam.

 

Šī gada seminārā skolas bibliotēkas uzdevumi projekta “Skola 2030” kontekstā tika apskatīti jau padziļinātā aspektā ar konkrētiem piemēriem un ieteikumiem, piemēram, līdzās mācību līdzekļiem kā nozīmīgs informācijas resurss izglītības procesā minama Nacionālā enciklopēdija. Mūsdienās, kad jebkuras bibliotēkas rīcībā ir milzīgs drukātu un elektronisku uzziņu resursu klāsts, tieši skolu bibliotekāram jābūt īpaši prasmīgam, lai katrā konkrētā gadījumā prastu šos resursus gan izmantot pats, gan ieteikt skolotājiem un skolēniem visatbilstošāko.

 

Mārtiņš Rozenbergs, Digitālo resursu krātuves izstrādes vadītājs no “Skola2030”, stāstīja par mācību līdzekļiem un resursiem pilnveidotajā mācību satura un pieejas īstenošanā.

 

Jaunajā mācību modelī mācību saturs un pieeja mācību procesam jāorganizē tā, lai skolēns spētu apzināt savas vēlmes, intereses, spētu dzīvot saskaņā ar savām vērtībām. Skolēnam jārūpējas par savu veselību un drošību, jānostiprina garīgās un fiziskās spējas. Jaunais cilvēks jāspēj ieinteresēt, lai viņš būtu zinātkārs un intelektuāli atvērts, lai viņš spētu vadīt savu izziņas procesu, spētu atbildīgi izmantot informācijas tehnoloģijas. Skolēns jāsagatavo tā, lai viņš spētu izteikt patstāvīgus spriedumus, būtu aktīvs sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā un darba dzīvē, veidojot cieņpilnas attiecības ar citiem cilvēkiem, sekmīgi iekļaujoties daudzkultūru un daudzvalodu vidē. Pārmaiņas mācību pieejā jāveido ar mērķi, lai skolēns tiektos radīt un attīstīt jaunas zināšanas, uzņemtos iniciatīvu, būtu mērķtiecīgs un neatlaidīgs sava mērķa sasniegšanā. Skolai jāiemāca darboties komandā, prast sarunāties, pieņemt lēmumus, izprast un risināt problēmas.

 

Jaunizveidotajā mācību procesā skolotājs vairs nav informācijas devējs, viņš ir mācību procesa vadītājs, kurš meklē stratēģijas, kā skolēnam iemācīt, kā sasniegt plānoto rezultātu. Skolotāja palīgs ir bibliotekārs, palīdzot piemeklēt atbilstošus mācību līdzekļus, attīstot informācijpratību, palīdzot skolēniem attīstīt citas nepieciešamās prasmes iecerētā mērķa sasniegšanai.

 

Kā viena no iespējām tiks piedāvāta mācību resursu krātuve, kurā glabāsies mācību līdzekļi un resursi pilnveidotajā mācību satura un pieejas īstenošanā. Tā kļūs pieejama šī gada septembrī. Sākotnēji tā nebūs pilnībā piepildīta ar saturu, jo to pamazām veidos skolotāji, izdevēji un, iespējams, arī bibliotekāri.

 

Kristīne Paisuma, Drabešu Jaunās pamatskolas direktore, stāstīja par to, kā Drabešos top uz izcilību vērsts elitārs kultūrizglītības centrs.

 

Skolas darbs balstās uz trīs pamatvērtībām:

  • stabilitāte – katra skolas kopienas dalībnieka izpratne par viņa pienākumiem, pašiniciatīvu un atbildīgu rīcību ir veids, kā realizēt stabilu izglītības iestādes attīstību un izaugsmi;
  • latviskā dzīvesziņa – latviskās dzīvesziņas pamats ir ikviens cilvēks, ģimene, dzimta un kopiena, kura ciena un kopj Latvijas kultūras un dabas mantojumu, veido Latvijas kultūrvidi un praktizē latviskos tikumus ikdienā;
  • personības izaugsme – personības izaugsme skolā ir dinamisks process, kurā katrs skolas kopienas dalībnieks apgūst atbildību un mērķtiecību, ētiskas rīcības pamatus, prasmi un spēju vadīt sevi.

 

Drabešu Jaunā pamatskola attīsta kopienas skolas formātu, kas ļaus nākotnē īstenot atvērtu un elastīgu attīstības modeli. Šis modelis var mainīties atkarībā no skolas iekšējiem resursiem, lokālā konteksta, pašvaldības infrastruktūras, kopienas vajadzībām un interesēm.

 

Skolas uzdevums ir nodrošināt formālās un neformālās, kā arī mūžizglītības pieejamību, apvienojot ļoti plašu mērķgrupu no pirmsskolas vecuma līdz senioriem un paplašinot darbības virzienus un attīstot vietējās sabiedrības un partnerības tīklu. Skola var ietekmēt lauku vides un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu; līdz ar skolu attīstās arī teritorija, kur tā atrodas.

 

Bibliotekārs ir cilvēks, kurš ikdienā īsteno cilvēkcentrētu pieeju, pilda pedagoga, psihologa, sociālā darbinieka funkcijas, cilvēks, kurš palīdz, skaidro, vada zinātniski pētnieciskos darbus u. c. Bibliotekāra ikdiena ir pilna izaicinājumiem, aktualitātēm, problēmām. Piemēram, lasītājiem gribas aprunāties, un bibliotekāram ir tam jāatrod gan laiks, gan pacietība. Drabešu Jaunās pamatskolas direktore uzsvēra bibliotekāra kā skolas darbinieka nozīmīgumu. Pašam bibliotekāram ir jāspēj definēt, pamatot, kā viņš iztēlojas savu profesionālo darbu, jārāda, cik drosmīgi spēj strādāt. Skolas direktora uzdevums ir iedvesmot un iedrošināt īstenot idejas. K. Paisuma uzsvēra bibliotēkas atbalsta mehānismu un sadarbības iespējas. Atbalsts jāsaņem no savas vadības, pedagogiem. Bibliotekārs ir gatavs iznākt no bibliotēkas, bet pedagogiem, skolēniem ir jāmeklē ceļš uz bibliotēku arī pašiem.

 

Valters Ščerbinskis, Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors, stāstīja par Nacionālo ekciklopēdiju, kas ir nozīmīgs zināšanu resurss latviešu valodā.

 

Enciklopēdijas nepieciešamība un vērtība balstās uz četrām lietām:

  • tiek radīti teksti latviešu valodā;
  • tiek piedāvāta informācija, kurai var uzticēties;
  • enciklopēdijā tiek ietverta droša, pārbaudīta informācija;
  • enciklopēdiju var izmantot arī kā izklaides iespēju – lasot izklaidei, var nonākt līdz ticamai informācijai.

 

Nacionālās enciklopēdijas izdošana tehnoloģiski veidota kā mūsdienīgs process. Enciklopēdija ir universāla, jo aptver visas zinātņu nozares. Būtiska enciklopēdijas sastāvdaļa ir ilustrācijas, kuras lietotājam ir brīvi izmantojamas. Tiek piedāvātas kartes, tabulas, grafiki, zīmējumi, video, audio ieraksti, kas papildina tekstu. Viens Nacionālās enciklopēdijas sējums tiek piedāvāts drukātā versijā un ir dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā. 2018. gada 18. decembrī tika atklāta Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā vietne: www.enciklopedija.lv – plašs un augstticams bezmaksas informācijas resurss latviešu valodā ar iespēju to nemitīgi pilnveidot. Aicinām skolu bibliotekārus izmanot šo resursu!

 

Gatis Pastars, Līvānu 1. vidusskolas direktors, uzbūra skolas un bibliotēkas vīziju saskaņā ar projektu “Skola 2010”.

 

Bibliotēka ir skolas infrastruktūras sastāvdaļa, tā ir atbalsta mehānisms mācību procesā. Bibliotēka ir vieta, kur satiekas cilvēks un informācija. Bibliotēkai jāstrādā tā, lai lietotājs saprastu, kad informāciju var pasmelties internetā, kad jādodas uz bibliotēku. Svarīga ir bibliotekāra kā cilvēka un personības loma, no tā daudzējādā ziņā atkarīgs bibliotēkas saturs. Jāmeklē bibliotēkas pievienotā vērtība un jārada vieta, kur cilvēks, īpaši jaunais cilvēks, gūst pieredzi informācijas meklēšanā. G. Pastars uzsvēra, ka bibliotēkai ir jābūt vietai, kura iedod lasītājam informācijas saturisko vērtību un tai nav jābūt izklaides vietai.

 

Skola sākas ar bibliotēku, un tai tiek ierādīta centrālā vieta skolā. Tas, kāda loma ir un būs bibliotēkai, atkarīgs no skolas vadības, skolotājiem un cilvēka, kas strādā bibliotēkā – bibliotekāra. Lai jaunieši mainītos, viņiem ir vajadzīga vide, iespējams, bibliotēkas vide. Līvānu 1. vidusskolas direktors aicināja katras pārmaiņas veikt ar mērķi un būt atvērtiem pārmaiņām arī bibliotekāriem.

 

Sandra Cīrule, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas lektore, iepazīstināja ar tālākizglītības programmu piedāvājumu.

 

Skolu bibliotekāriem tiek piedāvāts apgūt divas programmas: 48 stundu programmu “Inovācijas izglītības iestāžu bibliotēkās” un 64 stundu programmu “Izglītības iestādes bibliotekārs”. 64 stundu programma tiek piedāvāta skolu bibliotekāriem, kas tikko uzsākuši darbu bez pamatzināšanām nozarē. Šajā programmā ietverti kursi: Izglītības iestāžu bibliotēku darbības konceptuālais un normatīvais ietvars; Informācijas pakalpojumi izglītības iestāžu bibliotēkās; Krājums un tā pārvaldība; Informācijas avoti, meklēšana un izguve. Programmā “Inovācijas izglītības iestāžu bibliotēkās” ietverti šādi kursi: Izglītības iestāžu bibliotēku darbības konceptuālais un normatīvais ietvars; Izglītības iestādes bibliotēkas loma kompetencēs balstītā izglītībā; Mūsdienīga izglītības iestādes bibliotēka.

 

Ir iespēja apgūt arī citas tālākizglītības programmas: “Informācijpratība”; “Praktiskā pētniecība bibliotēkās”; “Inovāciju attīstīšana bibliotēkā”; “Daiļliteratūras krājums bibliotēkās: teorija un prakse”; “Dizaina domāšana bibliotēkā”.

 

Linda Langenfelde, Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas eksperte skaidroja izglītības un profesionālās pilnveides prasības skolu bibliotekāriem.

 

2018. gada 14. septembrī stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”. Komentāri noteikumu anotācijā nosaka, ka: “Izglītības iestādes bibliotekāram prasības izglītībai un kvalifikācijai definētas Bibliotēku likuma 25. panta 3. daļas 2. punktā, kas paredz, ka par izglītības iestādes bibliotekāru var strādāt persona ar bibliotekāra izglītību vai ar augstāko un pedagoģisko izglītību un profesionālās kompetences pilnveides kursiem bibliotēku darba jomā, vai arī izglītības iestādes vadītājs var noteikt skolotājam kā papildu pienākumu bibliotēkas vadīšanu ..”. Seminārā bija iecerēts noskaidrot viedokļus par skolas bibliotekāra profesionālās pilnveides stundu skaita nepieciešamību. L. Langenfelde aicināja pārdomāt, cik mēs paši kā bibliotekāri spējam pierādīt savu darbu, atgādināja, ka skolas bibliotēka nodrošina pakalpojumus gan skolēniem, gan skolotājiem, kā arī aicināja vairāk uzmanības pievērst pakalpojumu kvalitātei. Seminārā notikušās diskusijas secinājums ir, ka sarunas jāturpina citā sastāvā, piesaistot vēl citus bibliotekārus, kā arī skolu direktorus un nozares ekspertus.

 

Inga Surgunte, LNB pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” vadītāja, stāstīja par muzejpedagoģiskās programmas “Virtakas klase” piedāvājumu.

 

Ekspozīcija “Grāmata Latvijā” piedāvā apskatīt ekspozīciju dažādām mērķauditorijām, kā arī ekskursijas, nodarbības, radošās darbnīcas. Nodarbības notiek īpaši veidotā telpā – Virtakas klasē. Nodarbībās skolēni uzzina, kā top grāmata, tiek iepazītas iespiedpreses, radošajās darbnīcās ir iespēja apgūt grāmatu iesiešanu, marmorēšanu, kaligrāfiju. Tiek piedāvātas grafikas nodarbības, pastkaršu veidošana. Mācību telpa nosaukta par godu Virtakas iezim, kurā iegrebtas saglabājušās vēlo viduslaiku dzimtu piederības zīmes un aizsargzīmes. Klases telpā apskatāma Virtakas ieža rakstu kopija. Iedvesmojoties no šiem rakstiem, skolēni paši veido savas ģimenes zīmes. Vecāko klašu skolēniem tiek piedāvāts pašiem savākt faktus no ekspozīcijas.

 

LNB muzejpedagogi ir iesaistīti arī Kultūras kanona popularizēšanā. Tiek piedāvātas interaktīvas nodarbības, kurās bērni iepazīst Kultūras kanona vērtības. Bibliotēkas darbinieki kopā ar bērniem veido plakātus, pastkartes, kurās ietverti Kultūras kanona priekšmeti, fakti u. tml.

 

IFLA Skolu bibliotēku vadlīnijas

 

Arī citur pasaulē izglītības process mainās līdz ar izmaiņām mācību saturā. Projekta “Skola 2030” uzstādījumi sakrīt ar Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) izdotajām IFLA Skolu bibliotēku vadlīnijām. Vadlīnijas sniedz redzējumu, kādai jābūt skolas bibliotēkai 21. gadsimtā un aicina skolu bibliotēku darbiniekus attīstīt un pilnveidot nepieciešamās kompetences, lai ietu kopsolī ar notiekošajām pārmaiņām izglītībā un sabiedrībā, kā arī kļūtu par pārmaiņu ieviesējiem un rosinātājiem. Dokumentā uzsvērts, ka skolas bibliotēka ir neatņemama izglītības procesa sastāvdaļa. Vadlīnijās pausto apliecināja Līvānu 1. vidusskolas direktora un Drabešu Jaunās pamatskolas direktores teiktais par skolas un bibliotēkas mijiedarbību un lomu sekmīgā projekta “Skola 2030” īstenošanā. Un ir skaidrs, ka pārmaiņu process ietekmēs arī izglītības un profesionālās pilnveides prasības skolu bibliotekāriem.

 

Semināra prezentācijas pieejamas LNB tīmekļvietnē.

 

Semināra fotogrāfijas skatāmas LNB Bibliotēku attīstības centra “Facebook” lapā.

 

Foto: Kristians Luhaers

 

 

Ziņu sagatavoja:

Ilze Kļaviņa,

LNB Bibliotēku attīstības centra projektu koordinatore,

Evija Vjatere,

LNB Bibliotēku attīstības centra vadītāja