Laikā, kad praktiski jau iznīcināta viena zinātniskā bibliotēka — Latvijas Medicīnas bibliotēka — un pat tās Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs nav varējis darīt neko, lai glābtu šo profesionālai izglītībai svarīgo iestādi, valdībā virzītie iespējamie Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas (LAB) sadalīšanas jautājumi un LNB jaunās ēkas būvniecības termiņu pagarināšana, mūsuprāt, var radīt neparedzamas sekas Latvijas tautas garīgai pastāvēšanai nākotnē.
 
Atzīstot, ka, pateicoties LNB, LAB un citu bibliotēku darbinieku pašaizliedzīgai darbībai, ārvalstu sponsoru un arī Latvijas valsts atbalstam, ir izdarīts ļoti daudz, sevišķi moderno tehnoloģiju ieviešanā, vēršam uzmanību, ka nedrīkst pieņemt nekādus nepārdomātus lēmumus, kas iznīcinātu bibliotēkās, muzejos un arhīvos jau uzkrāto mūsu valsts un tautas kultūras mantojumu. Pirms lēmumu pieņemšanas jāvērtē, vai aiz bibliotēkas restrukturizācijas un optimizācijas variantiem neslēpjas citi sabiedrībai slēpti iemesli, nolūki un savtīgi darījumi.
 
Dažādu periodu Latvijas oficiālās varas attieksme pret Latvijas kultūras, zinātnisko, izglītības un nacionālo vērtību saglabāšanu ir bijusi vienaldzīga. Diemžēl nākas konstatēt, ka atjaunotās valsts varas darbība bijusi līdzīga, jo līdz pat pēdējam laikam valdība nav bijusi spējīga nodrošināt apstākļus Latvijas Nacionālas bibliotēkas krājumu un raritāšu saglabāšanai vai pēkšņi un bez sabiedrības un profesionāļu viedokļa uzklausīšanas paslepus sākusi risināt Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas sadalīšanas jautājumu, kas ir līdzvērtīgs tās iznīcināšanai. Ārkārtīgi žēl, ka «Gaismas pils» celtniecības un LAB jautājums tiek skatīts tikai finansēšanas kontekstā, pretstatot citām sabiedrības aktualitātēm un pilnībā aizmirstot par galveno — Latvijas kultūras, zinātnisko, izglītības un nacionālo vērtību saglabāšanu, vietējās un starptautiskās sabiedrības iespējām tās pilnvērtīgi izmantot.
 
Uzskatām, ka nav pieļaujams jebkādā veidā apdraudēt Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas pastāvēšanu un pieprasām pārtraukt jebkādas manipulācijas un spekulācijas šajā jautājumā.
 
Kā nozari pārstāvošas profesionālas nevalstiskās organizācijas piedāvājam savu organizāciju un ekspertu palīdzību vispusīgu un izsvērtu lēmumu pieņemšanā, tādēļ, ievērojot jautājuma jūtīgumu un nozīmīgumu Latvijas tautas un valsts pastāvēšanai, aicinām izveidot sabiedrisku uzraudzības padomi ar valsts varas, iesaistīto iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos. Jebkādi lēmumi varētu tikt realizēti tikai tad, kad izanalizēti un diskutēti šajā padomē. Mūsuprāt, tas pilnībā atbilst NVO un valdības Sadarbības memoranda burtam un garam, sabiedrības līdzdalībai valstiski svarīgu jautājumu risināšanā un valdības proponētajai virzībai uz atsevišķu valsts funkciju nodošanu NVO.
 
Latvijas grāmatniecības nozares nevalstiskās organizācijas rūpīgi sekos valdības, tās ministriju un ierēdņu piedāvātajiem risinājumiem un lēmumiem. Tikai ar rūpīgu sabiedrības kontroli un līdzdalību var pieņemt nesasteigtus un izsvērtus, valsts un sabiedrības interesēm kalpojošus lēmumus, tādēļ aicinām arī citas organizācijas un cilvēkus atbalstīt mūsu ierosinājumus un izteikt savu viedokli.
 
 
Ieva Kolmane, Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētāja
Jānis Oga, Latvijas Literatūras centra direktors
Jānis Leja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Ināra Beļinkaja, Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja
Visvaldis Trokša, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Dainis Grīnvalds, Latvijas Dramaturgu ģildes valdes priekšsēdētājs
Silvija Tretjakova, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdātāja
Ilze Stikāne, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes vārdā prezidente
Aivars Gribusts, Latvijas Izglītības apgādu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Sandra Kalniņa, Latvijas Lasīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja
 
Raksts pārpublicēts no portāla www.diena.lv