Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Ziemassvētki ir beigušies. Pētniecības finansējums jāvelta pētniecībai, ne izdevējiem! Šādi paziņojusi Eiropas Pētniecības universitāšu līga (League of European Research Universities (LERU)), aicinot parakstīt petīciju atvērtās piekļuves jautājumu risināšanai Moving Forwards on Open Access Nīderlandes prezidentūras ietvaros ES Padomē 2016. gadā.
Open Access ir kustība jeb iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt un atbalstīt bezmaksas brīvpieeju elektroniskajiem resursiem izglītības un akadēmiskajā vidē, veicinot zināšanu izplatību un zinātnisko atklājumu ietekmi, efektivitāti un ieguldīto investīciju atdevi.
Saskaņā ar LERU paziņojumā pausto, mūsdienās liela daļa no Eiropas universitāšu budžeta – simtiem miljonu, ko galvenokārt veido nodokļu maksātāju nauda, tiek maksāta izdevējiem par dažādu akadēmisko izdevumu abonēšanu un publikāciju sagatavošanu. Šīs izmaksas rada pamatīgu finansiālo slogu un akadēmiskus ierobežojumus, īpaši universitātēm ar mazāku budžetu.
Paziņojuma autori mudina risināt un sakārtot neskaidros jautājumus par atvērtu piekļuvi zinātniskajām publikācijām, jo brīva piekļuve tām ir viens no stūrakmeņiem jaunai pētniecības paradigmai; no pārejas uz šo formu turpmāk atkarīga Eiropas vadošās lomas attīstīšana pētniecībā un inovāciju radīšanā.
Petīciju LERU mājaslapā parakstījuši jau 910 atbalstītāji, tostarp universitātes, zinātniskie institūti, bibliotēkas un individuālie atbalstītāji visā Eiropā. Starptautiskās Open Access nedēļas ietvaros to paveikusi arī Eiropas Zinātnisko bibliotēku asociācija (LIBER), rosinot šim piemēram sekot citas bibliotēku institūcijas.
Iepazīties ar izvērstu petīcijas saturu un to parakstīt iespējams LERU mājaslapā.
