Līdz šim bibliotēka glabājās Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7. Tā kā, pateicoties Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmai “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”, ir uzsākta Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana un līdz 2016. gada maijam abu dzejnieku vasarnīca Majoros un māja Rīgā apmeklētājiem būs slēgta, bibliotēka šobrīd pārvietota uz jaunizveidoto krātuvi Ojāra Vācieša muzejā. Pēc Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošanas bibliotēka glabāsies un interesentiem būs pieejama abu dzejnieku mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Bibliotēkā ir vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās – daiļliteratūra, māksla, valodniecība, ekonomika, filozofija, enciklopēdiski izdevumi, mākslas albumi u.c. un 2000 periodisko izdevumu – laikraksti, žurnāli, izgriezumi, kas savulaik interesējuši dzejnieku un sakārtoti tematiski. Tas ir materiāls, kas bija kā viela nākamajiem darbiem. Grāmatās atrodams daudz Raiņa un Aspazijas piezīmju un svītrojumu.

Diemžēl gadu gaitā zinātniski pētnieciskais darbs par bibliotēkā atrodamām vērtībām nav veikts un viens no turpmākajiem Raiņa un Aspazijas muzeja uzdevumiem ir izveidot bibliotēkas zinātnisko katalogu, pētīt, šifrēt dzejnieku piezīmes, dāvinātāju ierakstus, dāvināto grāmatu ierakstu un dzejnieku piezīmju saistību ar viņu dzīves un daiļrades faktiem. Lai sekmētu bibliotēkas saglabātību plānots to pilnībā digitalizēt.

Rainis bibliotēku komplektējis ļoti rūpīgi, no vienas puses, uzmanīgi sekodams visām nozīmīgākajām parādībām pasaules literatūrā, no otras, vākdams kopā visu to, kas noderētu par materiālu paša iecerētajiem darbiem un savam muzejam.

Izvietot grāmatas Baznīcas ielas namā viņam palīdzēja jaunais Vitauts Blaus. 1926. gada 17.septembrī Rainis raksta: “Vingroju. Atnāk J. Berners dēļ elektrības skaitītāja. Atnāk Vitauts Blaus: ierādu, lai grāmatas kataloģizē.” 21.septembrī: “Atnāk ikdien Vitauts Blaus un kārto grāmatas. Atnāk 2 amatnieki taisīt plauktus. Nogurums.” 27.septembrī: “(..) visu dienu kārtoju bibliotēku. Par maz telpu.”

Šobrīd grāmatas sakārtotas pēc muzeja darbinieku izveidota tematiska principa: cittautu literatūra, Aspazijas darbi, Raiņa darbi, folklora, grāmatas par literatūru un mākslu, dažādu partiju legāli un nelegāli izdevumi, vēsture un ģeogrāfija, reliģija, ētika, filozofija, almanahi, statistika, juridiskā literatūra, kalendāri, valodniecība, dabas zinātnes, medicīna, pretalkohola kustība, lauksaimniecība, tautsaimniecība, jautājumi par sieviešu kustību, skolas un mācību grāmatas, ceļveži un katalogi, biedrību materiāli, mūzika.

No pašām senākajām grāmatām Raiņa bibliotēkā saglabājušies Fenimora Kupera “Stāsti par Ādzeķi” vācu valodā. Šo grāmatu Jānis Pliekšāns lasa bērnībā, kad skolojas pie mācītāja Svensona Ēģiptē (muiža pie Lietuvas robežas, Daugavpils apvidus). Lasītais rosina zēnus organizēt indiāņu cīņas Lauces ezera krastā.

Saglabājušās arī vairākas Raiņa un jaunākās māsa Doras skolas grāmatas vācu, latīņu, grieķu valodā, kā arī vairākas svītrojumiem un piezīmēm bagāti izraibinātas juridisko sacerējumu grāmatas, kas izmantotas studiju gados Pēterburgā un praktiskajā advokāta darbā.

Vairākas bibliotēkas grāmatas apliecina konkrētus dzejnieku dzīves faktus. Piemēram, greznais Gētes “Fausta” izdevums, ko laikraksta “Mājas Viesa Mēnešraksts” redaktors Pēteris Zālīte dāvina dzejniekiem viņu kāzu dienā 1897. gada 21.decembrī, ir vienīgais materiāls, kas ļauj noteikt laulāšanās datumu, jo citi dokumenti nav pieejami.

Daudzās grāmatās ir latviešu un cittautu autoru veltījumi Rainim un Aspazijai: saglabājušās grāmatas ar Eduarda Voltera, Rūdolfa Blaumaņa, Jēkaba Janševska, Eduarda Treimaņa, Antona Birkerta, Valda Grēviņa, Kārļa Egles u.c. ierakstiem.

Visplašākā ir cittautu literatūras nodaļa, ko veido vairāk nekā 1500 izdevumu. Īpaši interesantas ir Raiņa piezīmes klasiķu darbos. Lasot Šekspīra “Romeo un Džuljeta”, Rainis velk paralēles ar savu “Induli un Āriju”.

Vēstures grāmatas interesē gan Raini, gan Aspaziju. To apliecina piezīmes, kurās dzejnieki papildina viens otru. Vēstures nodaļas grāmatu lielāko daļu Rainis iegādājies, dzīvodams Šveicē. Tad vācu valodā iznāca ļoti bagātīgi pētījumi par seno ēģiptiešu, asīriešu, babiloniešu, indiešu, ķīniešu dzīvi, filozofiju, reliģiju.

Viņiem tuva ir antīkā māksla un vēsture. Antīko skulptūru kopijas parasti greznojušas dzejnieku darba telpu un savā tematikā sasaukušās ar reprodukcijām, mākslas grāmatām, izstāžu katalogiem.

Īpaša loma ir folkloras izdevumiem, kuri dod pamatu un sižeta līnijas vairākām Raiņa lugām: “Uguns un nakts”, “Pūt, vējiņi!”, “Krauklītis”, “Spēlēju, dancoju”.

Šobrīd iepazīties ar Raiņa un Aspazijas bibliotēku iespējams Ojāra Vācieša ielā 19, iepriekš sazinoties ar krājuma glabātāju Solvitu Lapiņu (tālr. 67614015).