Sarunāsimies par biedrošanās nozīmi mūsdienās un pagātnē. Savulaik biedrībām bija neatsverama loma nācijas un valsts veidošanās procesos. Kas biedrības vieno šodien – problēmas vai iespējas? Kāpēc biedroties? Kādas problēmas risina biedrības un ar kādām grūtībām saskaras pašas?
Saruna par nācijas vērtībām. Kas ir nācijas stūrakmeņi? Kas virza nācijas apziņu un attīstību? Kā kultūras vērtības, valoda, tradīcijas, vēsture veido nācijas identitāti? Kā nācijas vērtības saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm? Vai spējam radīt jaunus stūrakmeņus?
Projektā “Iedvesmas bibliotēka” Ropažu bibliotēka īstenojusi ideju par āra skatuvi. 18. jūlijā tā svinīgi atklāta ar koncertu un muzikālu izrādi bērniem. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības (Biedrība) projekts Iedvesmas bibliotēka ir atbalsts un iespēja īstenot mūsdienīgas pārmaiņas bibliotēku telpās, arhitektūrā un dizainā.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 4. augustam.
Stāsti caurauž mūsu dzīvi, taču prasme tos ieraudzīt un izstāstīt ir prakses un treniņa jautājums. Bibliotēku darbā spēja ieraudzīt stāstus, izcelt tos, pārstāvēt savas iestādes un savas kopienas intereses caur stāstu, sarunāties ar savu kopienu ir ārkārtīgi būtiska un arvien izkopjama prasme.
Klajā nācis Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas IFLA Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcija ENSULIB bezmaksas informatīvais izdevumu angļu valodā.
Šogad no 13.-15.maijam Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē (LU HZF) pirmo reizi paredzēta īpaša pasākumu programma – Humanitārās dienas, kurās pasniedzēji un studenti atraktīvā un aizraujošā veidā atklās teksta un dažādu kultūru maģiju.
Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēji nudien bijuši dāsni – trijās pēcpusdienās paredzēts sniegt ieskatu 19 aizraujošās tēmās, atklāj pasākuma organizatori. Humanitārajās dienās stāstīs gan par literatūru un alķīmiju, gan maģiskiem instrumentiem Latvijā, gan atklās to, kā izprast Ķīnu šodien. Paredzēti arī stāsti par femīnajiem spēkiem sengrieķu mītos par pasaules kārtību, dažas domas par orientālistu lomu Rietumu un Latvijas pūlēs par savas vietas saglabāšanu pasaulē, kā arī lekcijas „Kāpēc antropoloģija?” un „Reklāmas veidi: kā reklamēt savu skolu”. Notiks vairāku grāmatu atvēršana. Ikviens varēs apskatīt tulkošanas programmu studentu un absolventu tulkoto darbu izstādi Humanitāro zinātņu bibliotēkā. Bet ar pilnu pasākumu programmu iespējams iepazīties LU HZF mājaslapā (www.hzf.lu.lv)
Humanitārās dienas ir jauna iniciatīva, kas paredz vienas nedēļas triju pēcpusdienu gaitā sniegt atraktīvu un kompaktu ieskatu jautājumos, kam vērts pievērst uzmanību valsts un tās izglītības un izglītotības attīstības kontekstā. Tas ir gan plašāks tematiskais loks – ko un kā sniedz humanitārās zinības cilvēkam un sabiedrībai –, gan arī konkrētu pētījumu, neparastu vai svarīgu humanitārās jomas tēmu kopa. Šos jautājumus nepilnas stundas laikā gatavi atbildēt, rādīt un risināt HZF mācībspēki, sniedzot jebkuram interesentam savas zināšanas, savu skatījumu, savu atziņu rezultātus.
Humanitārās dienas notiks LU Humanitāro zinātņu fakultātē, Visvalža ielā 4 a, no 13.-15.maijam no plkst.14.00-20.00 dažādās fakultātes telpās. Gaidīti visi interesenti – topošie studenti, viņu skolotāji, vecāki, ģimene, draugi – katrs, kam valoda, teksti, to aprite un cilvēka pastāvēšana multikulturālā pasaulē nav vienaldzīga.
LU Humanitāro zinātņu fakultāte izveidota 2010. gadā, apvienojoties Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātei un Moderno valodu fakultātei. HZF ir šobrīd jaunākā LU fakultāte, bet tās sākotne meklējama jau 1919. gadā, kad līdzās no Rīgas Politehniskā institūta mantotajām dabas un tehnisko zinātņu fakultātēm Universitātē tiek dibināta Valodnieciski filozofiskā fakultāte, kuras humanitāro zinātņu potenciāls koncentrējas galvenokārt uz baltu valodām un latviešu valodu, literatūru, vēsturi un kultūru. Saskaņā ar fakultātes nolikumu pašlaik Humanitāro zinātņu fakultātes pastāvēšanas mērķis ir LU studiju, zinātniskās un inovatīvās darbības organizēšana un veikšana valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā, antropoloģijā un mākslas (teātra) zinātnē, kā arī reģionālajās studijās un starpnozarē.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kurā studē 15 tūkstoši studentu. Visas vairāk nekā 130 LU īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
