2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Kultūras ministrija (KM) ikvienu, kuram rūp Latvijas kultūrvides saglabāšana un attīstība – novadu iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas, kā arī pašvaldības un valsts institūcijas – aicina piedalīties “ideju talkā” jeb priekšlikumu pieteikšanā Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādei.
Interesenti aicināti iesniegt savus priekšlikumus, līdz 15. janvārim aizpildot anketu ieej.lv/Ideju-Talka
2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais “Latviešu vēsturisko zemju likums”, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.
Atbilstoši likumā noteiktajam KM ir sākusi darbu pie tā iedzīvināšanas: Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna sagatavošanas un koordinējošās institūcijas – Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes – izveides.
“Ikviens novads, ikviena liela vai maza kultūrtelpa dod savu artavu Latvijas kopējās daudzveidīgās identitātes veidošanā, tāpēc mūsu valodas un kultūras savdabība ir sargājama un arī attīstāma, lai arī nākotnē mēs būtu tikpat bagāti un stipri kā šodien. Tas, cik sekmīgi izdosies sasniegt likumā iecerēto, ir atkarīgs no ikkatra, kurš ikdienā kopj un glabā Latvijas valodas un kultūras bagātību,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka neviens cits par mums labāk nezinās, kas paveicams, lai šī bagātība pastāvētu gan šodien, gan rīt, gan vēl pēc daudziem gadsimtiem.
KM tīmekļvietnē publicētā priekšlikumu iesniegšanas anketa sastāv no trim daļām – paša priekšlikuma vai ieceres, ziņām par tās īstenošanu un informācijas par pieteicēju (lai plāna veidotāji nepieciešamības gadījumā varētu sazināties un precizēt anketā norādīto informāciju). Priekšlikumu pieteicēji aicināti vienā reizē iesniegt tikai vienu priekšlikumu, lai plāna sastādītājiem būtu vieglāk apkopot visus saņemtos priekšlikumus.
Jau ziņots, ka trešdien, 15. decembrī, plkst. 11:00 notika tiešsaistes mediju pasākums – seminārs, kurā KM informēja par darbu, kas, iesaistot ikvienu latviešu valodas un kultūras vērtību lolotāju, aizsākts pie Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādes.
Uzziņai:
Lai atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju likumā noteiktajam līdz 2022. gada 1. jūlijam valdībā apstiprinātu Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, kas apkopos nākamajos gados īstenojamos pasākumus likuma mērķu sasniegšanai, KM ir uzsākusi darbu pie plāna izstrādes. Plānu iecerēts balstīt pamatā uz sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus izvērtēs un apkopos KM izveidota starpnozaru darba grupa. Plāna projektu pirms virzīšanas izskatīšanai Ministru kabinetā apstiprinās, kā arī tā izpildi pārraudzīs Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kuru veidos Ministru kabineta locekļi, Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību deleģēti pārstāvji, kā arī vēsturisko zemju intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Padomi plānots izveidot līdz nākamā gadā martam, tās nolikumu apstiprinot jau kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm.
Lita Kokale
LR Kultūras ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67330343; 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv
