Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka 2024. gada 29. novembrī organizē 247. gadskārtas konferenci “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”, kurā pulcēsies bibliotēku nozares speciālisti un entuziasti no visas Latvijas. Konference vienos gan Kurzemes, gan visas valsts bibliotēku darbiniekus, grāmatu draugus un kultūras atbalstītājus kopīgās sarunās un pieredzes apmaiņā.
No 2024. gada 25. līdz 27. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) norisināsies starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”. Pētnieki no dažādām Eiropas valstīm diskutēs par iespiedēju darbību, tipogrāfisko rīku apriti, bibliotēku kolekcijām, kā arī zināšanu un tradīciju izplatību grāmatniecībā. Konference pievērsīsies arī grāmatu izplatīšanai no lielākajiem grāmatniecības centriem uz mazākiem reģioniem. Zinātniskos referātus papildinās ekskursijas, praktiskas darbnīcas un domapmaiņas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs uzsāk labās prakses piemēru darbā ar bērniem un jauniešiem apkopošanu Latvijas Bibliotēku portālā. Pateicoties bibliotekāru iesaistei un atsaucībai, ikviens var iedvesmoties un smelties jaunas idejas arī savam darbam. Ideju bankas mērķis ir vienkopus apkopot skolu un publisko bibliotēku labās prakses piemērus, kārtojot tos tematiskās kopās – pēc mērķgrupām, tēmām, tendencēm. Aicinām arī turpmāk bibliotekārus būt atsaucīgiem un dalīties ar savu pieredzi! Ideju bankas otrais apkopojums veltīts izlaušanās spēlēm bibliotēkās.
Kultūras ministrija (KM) ikvienu, kuram rūp Latvijas kultūrvides saglabāšana un attīstība – novadu iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas, kā arī pašvaldības un valsts institūcijas – aicina piedalīties “ideju talkā” jeb priekšlikumu pieteikšanā Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādei.
Interesenti aicināti iesniegt savus priekšlikumus, līdz 15. janvārim aizpildot anketu ieej.lv/Ideju-Talka
2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais “Latviešu vēsturisko zemju likums”, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.
Atbilstoši likumā noteiktajam KM ir sākusi darbu pie tā iedzīvināšanas: Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna sagatavošanas un koordinējošās institūcijas – Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes – izveides.
“Ikviens novads, ikviena liela vai maza kultūrtelpa dod savu artavu Latvijas kopējās daudzveidīgās identitātes veidošanā, tāpēc mūsu valodas un kultūras savdabība ir sargājama un arī attīstāma, lai arī nākotnē mēs būtu tikpat bagāti un stipri kā šodien. Tas, cik sekmīgi izdosies sasniegt likumā iecerēto, ir atkarīgs no ikkatra, kurš ikdienā kopj un glabā Latvijas valodas un kultūras bagātību,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka neviens cits par mums labāk nezinās, kas paveicams, lai šī bagātība pastāvētu gan šodien, gan rīt, gan vēl pēc daudziem gadsimtiem.
KM tīmekļvietnē publicētā priekšlikumu iesniegšanas anketa sastāv no trim daļām – paša priekšlikuma vai ieceres, ziņām par tās īstenošanu un informācijas par pieteicēju (lai plāna veidotāji nepieciešamības gadījumā varētu sazināties un precizēt anketā norādīto informāciju). Priekšlikumu pieteicēji aicināti vienā reizē iesniegt tikai vienu priekšlikumu, lai plāna sastādītājiem būtu vieglāk apkopot visus saņemtos priekšlikumus.
Jau ziņots, ka trešdien, 15. decembrī, plkst. 11:00 notika tiešsaistes mediju pasākums – seminārs, kurā KM informēja par darbu, kas, iesaistot ikvienu latviešu valodas un kultūras vērtību lolotāju, aizsākts pie Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādes.
Uzziņai:
Lai atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju likumā noteiktajam līdz 2022. gada 1. jūlijam valdībā apstiprinātu Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, kas apkopos nākamajos gados īstenojamos pasākumus likuma mērķu sasniegšanai, KM ir uzsākusi darbu pie plāna izstrādes. Plānu iecerēts balstīt pamatā uz sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus izvērtēs un apkopos KM izveidota starpnozaru darba grupa. Plāna projektu pirms virzīšanas izskatīšanai Ministru kabinetā apstiprinās, kā arī tā izpildi pārraudzīs Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kuru veidos Ministru kabineta locekļi, Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību deleģēti pārstāvji, kā arī vēsturisko zemju intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Padomi plānots izveidot līdz nākamā gadā martam, tās nolikumu apstiprinot jau kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm.
Lita Kokale
LR Kultūras ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67330343; 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv
