Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Izstādē Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas lasītavā ikvienam interesentam pieejamas aizrautīgā vēstures pētnieka un ceļotāja Sigurda Rusmaņa fotogrāfijas – vēsturisku vietu, ēku un citu objektu attēli, kuri tapa 1990. gadu vidū, gatavojot enciklopēdisku grāmatu par Zemgali un vācot materiālus Jelgavas rajonā.
S.Rusmaņa vadītajās ekspedīcijās (1994-1997) piedalījās arī toreizējās Jelgavas rajona bibliotēkas darbinieces, pēc tam izveidojot vairākus fotoalbumus, kurus Jelgavas Miezītes bibliotēka nodeva Zinātniskajai bibliotēkai.
Kolekcijā ietverti 9 albumi ar vairāk nekā 600 fotogrāfijām: Cenu pagasts, Elejas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Līvbērzes pagasts, Sesavas pagasts, Sidrabenes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Zaļenieku pagasts.
Sigurds Rusmanis ir augsti izglītots inženieris, skaitļošanas tehnikas speciālists, bet nu jau vairākus gadu desmitus labāk pazīstams kā kultūrvēsturnieks un novadpētnieks. Latviešu folkloras krātuvē viņam ir savs personālais fonds, kurā reģistrēts jau vairāk nekā tūkstoš nodotu vienību, lielākoties teiku un nostāstu. Arī pats savā mājā viņš izveidojis priekšzīmīgu krātuvi ar lielisku kartotēku un lielām mapēm katram Latvijas pagastam.
Fotoalbumu apraksti ir ievietoti Jelgavas novadpētniecības datu bāzē, un bibliotēkas lasītavā tie pieejami ikvienam interesentam.
Papildus informācija:
Dagnija Avota
Informācijas nodaļas vadītāja
Tālr.:63007747
Dagnija.Avota@jzb.jelgava.lv
