Šī gada 25.–30. maijā divi desmiti Latvijas bibliotekāru apmeklēja Austriju un tās bibliotēkas. Profesionālo braucienu organizēja tūrisma firma „Rīgas tūristi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvo centru.

Protams, sešās dienās apmeklēt visas Austrijas bibliotēkas nav iespējams, taču nedaudz iepazīt valsti un noskatīt kādu ideju bibliotēku darbam Latvijā gan.

Maza, bet augsti attīstīta

Austrija (Österreich) ir federāla republika, kas sastāv no deviņām federālajām zemēm. Valsts konstitūcija pieņemta 1920. gadā, taču arī katrai federālajai zemei ir sava konstitūcija, parlaments un valdība. Valsts kopplatība ir 83 870 kvadrātmetri un tajā dzīvo 8,2 miljoni iedzīvotāju. Oficiālā valoda ir vācu valoda, dominējošā konfesija – Romas katoļu baznīca. Eiropas Savienības dalībvalsts Austrija ir kopš 1995. gada; eirozonas dalībniece – kopš 1999. gada. Austrija ir kalnu un upju zeme – valsts rietumu un dienvidu daļā atrodas Alpi, savukārt austrumos – gleznainā Donavas ieleja. Augstākais kalns ir Grosglokners (Grossglockner), kura virsotne paceļas 3798 m virs jūras līmeņa. Atzīts, ka Austrijā ir attīstīta tirgus ekonomika, kvalificēts darbaspēks un augsts dzīves līmenis. Austrijas ekonomika balstās uz trīs vaļiem: rūpniecību, lauksaimniecību un tūrismu. (1)

Kā ģeopolitiska vienība Austrija pastāv kopš 955. gada, kad tā ar nosaukumu „Ostarrichi” bija Bavārijas hercogistes sastāvdaļa. 1156. gadā Austrija ieguva autonomiju un pamazām atsvešinājās no citām vācu zemēm. 13. gadsimta beigās, kad mūžībā aizgāja pēdējais toreizējo Austrijas valdnieku Babenbergu dinastijas pārstāvis, Austrijas tronī kāpa Habsburgi, kas valdīja līdz pat 1918. gadam. 16. gadsimta sākumā Austrija bija milzīga impērija, un Habsburgi pārvaldīja Austriju, Vāciju, Čehiju, Nīderlandi, daļu Itālijas un Ungārijas, Spāniju un tās kolonijas Amerikā. (2) Pēc Pirmā pasaules kara beigām, kad sabruka Austroungārijas monarhija, Austrijas vācieši nodibināja Vācijas-Austrijas republiku (Republik Deutsch-Österreich), kas gribēja pievienoties Vācijai. Sabiedrotie to nepieļāva, un Senžermēnas miera līgumā 1919. gadā tika atzīta neatkarīga Austrijas Republika. Pirmajos patstāvības gados Austrijas saimnieciskais stāvoklis bija ļoti grūts un Vīnē plosījās bads. (3) Īsajam patstāvības posmam sekoja Austrijas anšluss, kad 1938. gadā Vācija pārvērta Austriju par savu provinci. Pēc Otrā pasaules kara Austrija tika sadalīta četrās okupācijas zonās: padomju, amerikāņu, anļu un franču. Desmit gadus valsts politiskais stāvoklis bija nestabils. Situāciju beidzot atrisināja Austrijas atjaunošanas līgums, ko 1955. gadā parakstīja PSRS, ASV, Lielbritānijas, Francijas un Austrijas pārstāvji un kas izbeidza valsts okupāciju, atjaunoja neatkarīgu, demokrātisku Austrijas Republiku 1938. gada 1. janvāra robežās un likvidēja jebkādu iespēju pievienot Austriju Vācijai. (4)

Protams, Austrijai ir ļoti bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Kurš tad nezina tādus komponistus kā Volfgangs Amadejs Mocarts, Francis Šūberts, Jozefs Haidns, Gustavs Mālers un Johans Štrauss? Austrietis ir arī skandalozais psihoanalītiķis Zigmunds Freids, mākslinieks Gustavs Klimts, arhitekts Frīdenreihs Hundertvassers un filozofs Ludvigs Vitgenšteins. Bibliotekāru auditorijai pazīstami ir tādi austriešu rakstnieki kā Pēters Rozegers, Rainers Marija Rilke, Francs Kafka, Stefans Cveigs, Arturs Šniclers, Johanness Mario Zimmels, Zuzanna Kubelka un 2004. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāte Elfrīde Jelineka. Tāpat visiem zināmi ir tādi austriešu tradicionālie ēdieni kā Vīnes šnicele un ābolu strūdele.

Smalkā lielpilsēta Vīne

Austrijas iepazīšanu Latvijas bibliotekāri sāka ar galvaspilsētu Vīni, kur tika apmeklētas divas bibliotēkas – vēsturiskā Austrijas Nacionālā bibliotēka un modernā Vīnes Tautsaimniecības universitātes bibliotēka.

Vīne (Wien) ir Austrijas lielākā pilsēta, kas atrodas valsts austrumos, Donavas upes krastos. Gadsimtiem ilgi tā bijusi Habsburgu impērijas galvaspilsēta, līdz ar to glabā bagātu kultūrvēsturisko mantojumu un piesaista uzmanību gan ar grezno arhitektūru, gan daudzveidīgo kultūras pasākumu un saviesīgās dzīves aktivitāšu piedāvājumu. Pēc iedzīvotāju skaita Vīne ir septītā lielākā Eiropas Savienības pilsēta. 2013. gadā Vīnē dzīvoja 1,7 miljoni iedzīvotāju (aglomerācijā – 2,4 miljoni, kas ir aptuveni ceturtā daļa no visas Austrijas iedzīvotājiem). 2005. gadā laikraksta „The Economist” pētnieku grupa (The Economist Intelligence Unit) atzina Vīni (kopā ar Vankūveru (Kanāda), kas arī ieguva tādu pašu punktu skaitu) par cilvēka dzīvei vislabvēlīgāko pilsētu pasaulē. Tiesa, tādā pašā pētījumā, kas veikts 2012. gadā, Vīni uz otro pozīciju paspējusi nobīdīt Melburna (Austrālija). Arī mūsdienās Vīne nav zaudējusi savu metropoles šarmu un ietekmi – pilsētā atrodas vairāku starptautisku organizāciju mītnes, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) (Organization for Security and Co-operation in Europe, OSCE) sekretariāts, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) (International Atomic Energy Agency, IAEA) galvenā pārvalde, ANO Rūpnieciskās attīstības organizācijas (United Nations Industrial Development Organization, UNIDO) un Naftas eksportētājvalstu organizācijas (Organization of the Petroleum Exporting Countries, OPEC) galvenā pārvalde. (5)

Vīnes klasika – Austrijas Nacionālā bibliotēka

Austrijas Nacionālā bibliotēka (Österreichische Nationalbibliothek, ANB) ir ievērojama vismaz ar trīs lietām. Pirmkārt, tā ir viena no vecākajām Eiropas bibliotēkām – dibināta 1368. gadā. (6) Otrkārt, tā ir ievērojama ar savu vērtīgo krājumu – ANB, kuras krājumā ir vairāk nekā 10 miljoni vienību, atzīta par vienu no piecām nozīmīgākajām vēsturiskajām bibliotēkām pasaulē, un daļa tās krājuma atrodas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” reģistrā. (7) Treškārt, tā ir viena no visskaistākajām pasaules bibliotēkām, kas sava vēsturiskā un greznā interjera dēļ iekļauta gan tādā izdevumā kā „The Most beautiful libraries in the world” (8), gan citos pasaules skaistāko bibliotēku sarakstos. Ēka, kur šobrīd atrodas bibliotēka, celta 18. gadsimta sākumā un ir izcils Austrijas baroka arhitektūras piemineklis. Īpaši greznā zāle Prunksaal, kuras centrā atrodas ķeizara Karla VI statuja un kuras griestus rotā milzīgas freskas.

ANB ir lielākā Austrijas bibliotēka. Tā atrodas Hofburgas pilī Vīnē un tika veidota kā Habsburgu galma bibliotēka. Pēc Austrijas Republikas pasludināšanas 1919. gadā vēsturiskajai impērijas bibliotēkai 1920. gadā piešķirts Austrijas centrālās zinātniskās bibliotēkas – Austrijas Nacionālās bibliotēkas – nosaukums un statuss. (9) Gan bibliotēkas krājums, gan ēka, kur tā atrodas, atspoguļo valsts vēsturi un Vīnes kā milzīgas impērijas galvaspilsētas pozīciju. Taču ANB ir ne tikai bibliotēka ar vērtīgiem krājumiem un senu vēsturi, bet arī moderna bibliotēka, kas piedāvā mūsdienīgus pakalpojumus: uzziņas, datubāzes, digitālo bibliotēku un e-resursus. Viens no ANB galvenajiem uzdevumiem ir krāt visas Austrijā izdotās publikācijas, kā arī publikācijas par Austriju un austriešiem. Kopš 1624. gada bibliotēka saņem obligāto eksemplāru. (10) Tāpat bibliotēka saņem arī visas Austrijas universitātēs aizstāvētās disertācijas. Uz saņemto obligāto eksemplāru bāzes tiek veidota valsts bibliogrāfija. (11)

Bibliotēkas komplekss ietver vairākus muzejus un daudzus speciālos krājumus un arhīvus:

  • papirusu muzejs (daļa kolekcijas iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” reģistrā (12)),
  • globusu muzejs (380 globusi, senākie – pirms 1850. gada) un kartogrāfisko izdevumu krājums (daļa kolekcijas iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” reģistrā (13)),
  • esperanto muzejs un mākslīgo valodu krājums,
  • rokrakstu, seniespiedumu un reto izdevumu krājums (daļa kolekcijas iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” reģistrā (14); ANB inkunābulu krājumā ir aptuveni 8000 vienību, kas ir ceturtais lielākais inkunābulu krājums pasaulē (15)),
  • mūzikas un nošizdevumu krājums,
  • attēlu arhīvs un skrejlapu, plakātu un ekslibru krājums,
  • austriešu literatūras arhīvs,
  • austriešu tautasdziesmu arhīvs.

2011. gadā ANB krājumā bija 7,8 miljoni vienību, 2012. gadā – 10,2 miljoni vienību, izsniegums 2011. gadā bija 462 227 vienības, 2012. gadā – 476 406 vienības. 2011. gadā ANB strādāja 315 pilna laika darbinieki, 2012. gadā – 325 darbinieki; 2011. gadā sniegtas 8218 padziļinātās uzziņas, 2012. gadā – 8714 uzziņas. Apmeklējums lasītavās 2011. gadā bija 274 686 reizes, 2012. gadā – 277 871 reizes. (16)

Daži interesanti fakti no bibliotēkas vēstures

1575. gadā ķeizars Maksimiliāns II par pirmo oficiālo galma bibliotēkas prefektu ieceļ holandiešu zinātnieku Hugo Blociju (Hugo Blotius, 1534–1608), kurš pasaules bibliotēku vēsturē vairāk ievērojams nevis ar to, ka bija pirmais oficiālais Habsburgu ķeizariskais bibliotekārs un veica ~ 9000 grāmatu un rokrakstu lielās galma bibliotēkas krājuma inventarizāciju, kā arī izveidoja krājuma alfabētisko rādītāju, bet gan ar to, ka no viņa amata nosaukuma radies bibliotekāra profesijas nosaukums – proti, holandiešu jurists un retorikas profesors oficiāli tika iecelts par Habsburgu galma bibliotēkas „Bibliotecario”, līdz ar to tiek uzskatīts par pirmo oficiālo bibliotekāra amata pārstāvi. Hugo Blocijs pazīstams arī ar to, ka 1579. gadā izstrādāja bibliotēkas pārvaldības un izmantošanas pamatnostādnes, jo tādu līdz tam nebija. (17)

Taču ANB lepojas ne tikai ar pirmo bibliotekāru, bet arī ar pirmo kartīšu katalogu. Tā kā Hugo Blocija izveidotais alfabētiskais katalogs bija grāmatveida katalogs un tajā bija grūti pievienot informāciju par jaunieguvumiem, viens no nākamajiem bibliotēkas vadītājiem – Gotfrīds van Svītens (Gottfried van Swieten, 1733–1803) – 1780. gadā izveidoja pirmo kartīšu katalogu bibliotēku vēsturē. Laikā, kad viņš vadīja Habsburgu galma bibliotēku (1777–1803), tās alfabētiskais katalogs bija 17 sējumu liels, tāpēc Gotfrīds van Svītens sāka bibliotēkas krājuma aprakstīšanu uz kartītēm. Gada laikā tika izveidotas 300 000 kartītes. Lai gan katalogs netika turpināts, tas tiek uzskatīts par pirmo kartīšu katalogu bibliotēku vēsturē. (18)

Digitalizācija, digitalizācija un vēlreiz digitalizācija

ANB ir izstrādāts plānošanas dokuments „Vīzija 2025” (Vision 2025), kas iezīmē bibliotēkas attīstību līdz 2025. gadam. Dokumenta centrā atrodas galvenais ANB uzdevums: vākt, saglabāt, darīt pieejamu, dokumentēt un pētīt Austrijas grāmatniecības mantojumu. Dokumenta saturu veido piecas prioritātes, kuru izpildei jāveicina uzsākto pārmaiņu turpināšana ceļā no tradicionālas zinātniskās 20. gadsimta bibliotēkas uz atvērtu 21. gadsimta zināšanu centru:

  1. digitalizēti krājumi;
  2. zināšanu uzkrāšana un nodrošināšana jebkurā formā;
  3. vienkārša pieeja zināšanām;
  4. efektīvs un daudzpusīgs atbalsts pētniecībai;
  5. kultūras un sabiedriskās dzīves bagātināšana.

Lai īstenotu vīziju dzīvē, izstrādāta ANB darbības stratēģija 2012.–2016. gadam. Stratēģiju izstrādāja astoņas darba grupas, katra no tām atbildēja par savu darba virzienu. Galvenie stratēģijas pieturpunkti skar tādas jomas kā piekļuve krājumiem, digitalizācija, pētniecība un komunikācija. Krājumu pieejamības ziņā bibliotēka turpina strādāt pie tā, lai visas bibliotēkas kolekcijas būtu pieejamas no viena meklēšanas punkta. Dažādus digitalizācijas projektus ANB īsteno jau vairāk nekā desmit gadus, un digitalizēto lappušu skaits mērāms miljonos. Visus digitalizētos izdevumus iecerēts padarīt tādus, lai būtu iespējama pilnteksta meklēšana. Komunikācijas jomā darbs norit „Tīmekļa 2.0” un mobilo tehnoloģiju virzienā, piemēram, darbība dažādos sociālajos tīklos un e-pakalpojumu sniegšana jaunākajās mobilajās ierīcēs. (19)

Visi ANB digitalizācijas plāni iedalās divās daļās: 1) masveida digitalizācija un 2) speciālo krājumu digitalizācija. Trešais virziens ir digitalizācija pēc pieprasījuma. (20) Pirmā masveida digitalizācijas iniciatīva ANB tika sākta 2003. gadā, un tās akcents tika likts uz Austrijas vēsturisko laikrakstu un žurnālu, kas izdoti no 1700. līdz 1938. gadam, digitalizāciju. Šobrīd ir digitalizēti vismaz 4,5 miljoni lappušu, un tas viss ir brīvi pieejamas internetā – portālā ANNO (AustriaN Newspapers Online). Digitalizācijas process turpinās – katru gadu portālā tiek ievietots vidēji viens miljons lappušu. Portāls ir ļoti populārs, tā apmeklējums dienā ir vidēji 800 reizes. Latvijā līdzīga aktivitāte ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotais portāls „Periodika.lv”. Otra masveida digitalizācijas iniciatīva ir ALEX. Tās uzmanības lokā ir Austrijas vēsturiskie juridiskie izdevumi – parlamenta sēžu protokoli, vēsturiskie likumi un juridiska satura periodiskie izdevumi. Šajā portālā šobrīd pieejams aptuveni viens miljons lappušu, un šo portālu dienā izmanto vidēji 300 reizes. (21) Trešais masveida digitalizācijas virziens ir attēli – fotogrāfijas un vēsturiskie portreti. Šobrīd ir digitalizēti ~ 100 000 fotoattēlu un 186 000 portretu no ANB Attēlu arhīva, un šie materiāli ir pieejami Attēlu datubāzē.

Pamazām digitalizēti tiek arī citi vērtīgie ANB krājumi: audio materiāli, inkunābulas, papiruss, plakāti, skrejlapas u. c. Tuvākajos piecos gados ANB ir plānojusi digitalizēt 6,7 miljonus laikrakstu lappušu, divus miljonus grāmatu lappušu, 300 000 attēlu, 10 000 papirusu, kā arī audiomateriālus 4000 stundu garumā. (22) Visas ANB digitālās kolekcijas pieejamas ANB Digitālajā lasītavā (Digitaler Lesesaal). Piemēram, Austrian Books Online ir digitalizācijas projekts, kurā iecerēts digitalizēt visu ANB vēsturisko izdevumu krājumu no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta otrajai pusei un darīt to brīvi pieejamu tiešsaistē. Projekta gaitā iecerēts digitalizēt 600 000 sējumu. Tā kā projekts tiek īstenots kopā ar „Google”, tad visi digitalizētie izdevumi (šobrīd – ~ 190 000 sējumi) bez maksas ir pieejami ne tikai ANB Digitālajā lasītavā (Digitaler Lesesaal) un e-katalogā, bet arī „Google books”. Visus projekta gaitā digitalizētos izdevumus iecerēts darīt piejamus arī Eiropas digitālajā bibliotēkā „Europeana”.

Jaunā un modernā Vīnes Tautsaimniecības universitātes bibliotēka

Jaunā Vīnes Tautsaimniecības universitātes (Wirtschaftsuniversität Wien, Vienna University of Economics and Business, VTU) bibliotēka (Library & Learning Center) atklāta 2013. gada 4. oktobrī un atrodas pašā Vīnes centrā, blakus pazīstamajam Prātera parkam. Bibliotēka celta kopā ar VTU studentu pilsētiņu, un ir tās sirds gan ģeogrāfiski, gan simboliski. Studentu pilsētiņa sastāv no sešām ēkām, katru projektējis cits arhitektu birojs, un bibliotēka ir šī ēku kompleksa centrālais punkts – pārējās piecas ēkas izvietotas apkārt bibliotēkai. Bibliotēka par studentu pilsētiņas citadeli tiek uzskatīta, protams, arī tāpēc, ka tajā koncentrēti universitātes informācijas resursi un studiju un pētniecības iespējas. Bibliotēkā paredzēta vieta studijām, darbam un pētniecībai 25 000 studentu un 1500 universitātes darbinieku. 2013. gada vasaras semestrī VTU studēja turpat 22 000 studentu, to vidū 6000 – ārzemnieki (pārsvarā no Vācijas, bet arī citām valstīm: Bulgārijas, Turcijas, Rumānijas, Slovākijas, Ungārijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Itālijas, Horvātijas, arī Latvijas). Kopējā bibliotēkas kvadratūra ir 41 000 kvadrātmetru. Ēkai ir seši stāvi, kas paceļas 30 m augstumā, tajā iekārtotas 1500 studentu darbstacijas. (24) Ir gan nošķirtas darba vietas individuālām studijām, gan telpas grupu darbam, sanāksmēm, projektu apspriešanai un prezentēšanai.

Jaunās VTU studentu pilsētiņas būvniecība ilga četrus gadus – no 2008. līdz 2012. gadam. Galvenais būvniecības iemesls bija vietas trūkums – pēdējo pārvākšanos uz jaunām telpām VTU piedzīvojusi 1982. gadā, un kopš tā laika ir ievērojami audzis gan studentu skaits, gan personāls. Pirmie plāni par vecās ēkas pamešanu radās 2005. gadā, jo bija skaidrs, ka pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā celtā ēka ne tikai vairs neatbilst bibliotēkas un universitātes prasībām, bet ir arī nolietota, un acīmredzami lietderīgāk celt jaunu ēku, nekā remontēt veco. 2007. gadā jau bija zināma būvniecības vieta, un 2008. gadā tika izsludināts konkurss Eiropas Savienības robežās. Diemžēl rezultāti žūriju neapmierināja, tāpēc tika izsludināts pasaules mēroga konkurss. Būvniecība sākta 2009. gada rudenī un noslēgusies 2012. gada rudenī. (25)

Bibliotēkas ēku projektējis Hamburgas uzņēmums „Zaha Hadid Architects”, kura vadītāja ir irāņu izcelsmes arhitekte. Arī pārējās ēkas projektējuši slaveni arhitekti, piemēram, londonietis Pīters Kuks (Peter Cook) un japāņu arhitekts Hitoši Abe (Hitoshi Abe). Kā atzinis kompleksa būvniecības konkursa žūrijas priekšsēdētājs Volfs Prikss (Wolf Prix), būtu bijusi liela kļūda, ja tiktu ļauts visu kompleksu projektēt vienam arhitektu birojam. Volfs Prikss uzskata, ka pilsētbūvnieciski un arhitektoniski izvēlētais risinājusm ir izcils, jo beidzot konservatīvajā Vīnē ir ienākuši pasaules mēroga arhitektūras paraugi, kuru līdz šim Austrijas metropolē, viņaprāt, trūcis. Taču vērienīgais risinājums maksājis augstu cenu – no sākotnējā projekta budžeta, kas tika lēsts uz 250 miljoniem eiro, kompleksa būvniecības izmaksas pieauga līdz 492 miljoniem, t. i., gandrīz uz pusi (šajā summā nav iekļautas ēku iekārtošanas, teritorijas ierīkošanas un pārvākšanās izmaksas; par mēbelēm un tehniku papildus samaksāti 46 miljoni eiro). Bibliotēkas ēkas būvniecība maksājusi 90 miljonus eiro. VTU pārvākšanās uz jauno mājvietu izmaksājusi vienu miljonu eiro. Jaunajā studentu pilsētiņā iekārtots 42 000 mēbeļu, uz jauno mājvietu pārcelti 22 000 plauktmetri grāmatu un periodisko izdevumu. Bibliotēkas krājuma pārvešanai bija nepieciešami 220 kravasmašīnu braucieni. (26)

Galvenais ieguvums – visi VTU akadēmiskie resursi un pakalpojumi beidzot pieejami vienuviet. Kā atzinis VTU rektors Kristofs Bādelts (Christoph Badelt), tā ir pilsēta pilsētā, kuru raksturo vēriens un jaunā komunikācijas kultūra, kas šeit ir pavisam citāda nekā vecajās telpās (uz jauno VTU studentu pilsētiņu pārceltas visas universitātes struktūrvienības, kas līdz šim bija izkaisītas astoņās dislokācijas vietās visā pilsētā). Jaunajā VTU studentu pilsētiņā ir 90 auditorijas (piecas no tām spēj uzņemt līdz pat 650 personu), 53 semināru telpas un 3000 darba vietas studentiem. Studentu pilsētiņā vienlaikus var uzturēties 10 līdz 12 tūkstoši cilvēku. Blakus VTU struktūrvienībām pilsētiņas teritorijā atrodas vairākas kafejnīcas un grāmatnīcas, ēdnīca, restorāns, beķereja, alusdārzs, pārtikas veikals, sporta centrs un pat bērnudārzs. Pilsētiņas platība ir 90 000 kvadrātmetru, kas ir vairāk nekā 12 futbola laukumi. Visas ēkas kopā veido 35 000 kvadrātmetru apbūves laukumu, to kopējā kvadratūra ir 140 000 kvadrātmetru. Vairāk nekā puse – 55 000 kvadrātmetru – no gruntsgabala platības ir neapbūvēta un veido zaļo zonu, kas ir pieejama ikvienam Vīnes iedzīvotājam un viesim. Pilsētiņas teritorijā izbūvēti veloceliņi 720 m garumā un ierīkotas 982 velosipēdu novietnes. Tā kā Vīne ir viena no pasaules zaļākajām pilsētām, VTU studentu pilsētiņas būvniecībā ievērotas visas 2008. gadā aktuālās dabai nekaitīgas būvniecības un atjaunojamās enerģijas tendences, piemēram, 50 % apkures un vēsināšanas tiek nodrošināts ar ģeotermālās enerģijas palīdzību, visas ēkas aprīkotas ar gaismas kontroles sistēmu, kas darbojas, izmantojot kustību sensorus un dienasgaismas sensorus. (27)

Lai gan jaunā ēka ir pavisam svaiga, bibliotēkas saknes meklējamas vairāk nekā simts gadus senā pagātnē – VTU bibliotēka dibināta 1898. gadā kā Eksporta akadēmijas (Exportakademie) bibliotēka. Bibliotēkas krājuma attīstība ir cieši saistīta ar universitātes studiju programmu saturu – sociālajām zinātnēm, īpaši tautsaimniecību un ekonomiku (no 1919. līdz 1975. gadam mācību iestādes nosaukums bija Starptautiskās tirdzniecības augstskola, kopš 1975. gada – Vīnes Tautsaimniecības universitāte). Tā kā VTU ir lielākā tautsaimniecības augstskola valstī, VTU bibliotēka ir lielākā zinātniskā tautsaimniecības literatūras informācijas krātuve Austrijā. Bibliotēkas krājumā ir 745 000 iespiesto grāmatu, 59 000 e-grāmatu, 1000 iespiesto žurnālu, bibliotēka abonē 18 000 e-žurnālu licences un 120 datubāzes. (28) Bibliotēkai ir četras struktūrvienības: Centrālā bibliotēka (Bibliothekszentrum), Juridisko zinātņu bibliotēka (Bibliothek Recht), Sociālo zinātņu bibliotēka (Bibliothek Sozialwissenschaften) un Svešvalodu bibliotēka (Bibliothek Wirtschaftssprachen). VTU bibliotēkas komplektēšanas uzmanības lokā ir galvenokārt uzņēmējdarbība un tautsaimniecība, tiesību zinātnes (īpaši saimnieciskās tiesības), tautsaimniecības informātika, statistika un matemātika, ekonomiskā ģeogrāfija un ekonomikas vēsture, socioloģija un ekonomikas pedagoģija. Bibliotēka komplektē ne tikai tirdzniecībā esošos izdevumus, bet arī t. s. pelēko literatūru.

Pēc VTU bibliotēkas apmeklējuma radās konkrēts priekšstats par to, kādai jābūt modernai universitātes bibliotēkai – gan ēkai un interjeram, gan pakalpojumiem. Bibliotēka ir plaša, atvērta un demokrātiska, kas nozīmē – tajā ir daudz vietas, tā strādā režīmā „24/7” un ir orientēta uz pašapkalpošanos. Taču šādu modeli, iespējams, var atļauties tikai studentu bibliotēka un ekonomikas nozares bibliotēka. Kā atzina bibliotēkas direktors Nikolauss Bergers (Nikolaus Berger), ekonomikas nozares literatūra ir aktuāla ilgākais 10 gadus, kas nozīmē, ka 10 gadu laikā gandrīz pilnībā nomainās tās krājums, turklāt iespiestos resursus arvien vairāk nomaina e-resursi, kas nozīmē, ka fiziskās telpas paliek nevis mazāk, bet vairāk. Tā kā universitātes bibliotēkas galvenais uzdevums ir nodrošināt ar informāciju studiju un pētniecības darbu, nevis krāt un glabāt, VTU ir lieliska iespēja izpausties gan arhitektiem un dizaineriem, gan moderno bibliotēkas pakalpojumu cienītājiem. Piemēram, VTU bibliotēka ir teikusi kategorisku „nē” dokumentu kopēšanai – bibliotēkā nebija atrodams neviens kopētājs. Bibliotēkas dokumentu pavairošanai tiek izmantoti pašapkalpošanās skeneri, kas ļauj nepieciešamo informāciju noskenēt un ierakstīt savā pārnesamajā atmiņas ierīcē. Šādā veidā bibliotēka veicina ne tikai moderno tehnoloģiju izmantošanu, bet arī „zaļo domāšanu”, jo skenējot netiek saražots bezgalīgi daudz nevajadzīga papīra, kā tas ir ar fotokopēšanu.

Štīrijas Zemes bibliotēka

Štīrija (Steiermark) ir platības ziņā otra lielākā Austrijas federālā zeme, taču iedzīvotāju skaita ziņā tā ieņem tikai ceturto vietu. Štīrijas galvaspilsēta ir Grāca – otra lielākā pilsēta Austrijā (303 700 iedzīvotāju). Grāca ir pazīstama kā studentu pilsēta – tajā ir sešas universitātes, kurās kopā studē vairāk nekā 44 000 studentu. Grācas vecpilsēta tiek uzskatīta par vienu no vislabāk saglabātajām vecpilsētām Centrāleiropā, 1999. gadā tā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2003. gadā Grāca bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tā kā Štīrijai ir robeža ar Slovēniju, vēsturiski vairākus gadsimtus slovēņiem Grāca gan politiski, gan kulturāli bija vairāk nozīmīga nekā Ļubļana. (29)

Grācā Latvijas bibliotekāru grupa apmeklēja Štīrijas Zemes bibliotēku (Steiermärkische Landesbibliothek), kas atrodas vēsturiskās telpās vecpilsētā, taču pēdējos gados piedzīvojusi vairākus modernus uzlabojumus. Štīrijas Zemes bibliotēka dibināta 1811. gadā un tās galvenais uzdevums ir vākt un saglabāt t. s. „Styriaca” krājumu – visu Štīrijas zemes iespiedprodukciju, kā arī izdevumus par Štīriju un štīriešiem. Taču blakus šim uzdevumam, bibliotēka ir universāla zinātniska un publiska bibliotēka, kas piedāvā literatūru visās dzīves jomās: tā ir moderns izglītības, kultūras un komunikācijas centrs. (30) Bibliotēkas krājumā ir vairāk nekā 700 000 grāmatu, žurnālu un laikrakstu. Kopš 2005. gada tiek arhivēti arī visi Štīrijas e-izdevumi. (31) Brīvpieejā lasītājiem pieejams aptuveni 30 000 grāmatu, kā arī 240 žurnālu un laikrakstu nosaukumu periodisko izdevumu lasītavā. Tā kā Štīrijas zemei ir vēsturiska saikne ar robežvalsti Slovēniju, bibliotēkā ierīkota atsevišķa Slovēņu lasītava ar literatūru slovēņu valodā un par Slovēniju. Bibliotēkas krājuma izmantošana uz vietas ir par velti, lasītāja karte mājas abonementam maksā septiņi eiro gadā (maznodrošinātajiem un citām atlaižu grupām – pieci eiro gadā). 2007.–2010. gada globālā finanšu krīze skāra arī Austrijas bibliotēkas, piemēram, Štīrijas Zemes bibliotēkā notika personāla samazinājums no 55 uz 45 darbiniekiem. Par spīti krīzei 2009.–2011. gadā notika apjomīga bibliotēkas ēkas pārbūve un modernizācija, kas ir saglabājusi vecās – 200 gadus vecās – vērtības, taču dod iespēju izbaudīt arī jaunu un modernu bibliotēkas apmeklējuma pieredzi.

Štīrijas Zemes bibliotēka saviem lasītājiem piedāvā plašu e-bibliotēku (e-Lib) – uz noteiktu laiku lejupielādējamus e-izdevumus (e-grāmatas, e-žurnālus, e-laikrakstus, e-audiogrāmatas un citas e-datnes). Šo iespēju bibliotēka piedāvā vācu uzņēmuma „Divibib” izstrādātā platformā, kur savu e-krājumu piedāvā ne tikai Vācijas, Austrijas un Šveices bibliotēkas, bet arī Dānijas un Itālijas bibliotēkas, kā arī Gētes institūta (Goethe-Institut) bibliotēkas, tajā skaitā Gētes institūta Rīgā bibliotēka. (32) Platformas nosaukums ir „Onleihe”, kas veidots kā divu vārdu apvienojums – „Online” (tiešsaiste) un „Ausleihe” (izsniegšana) – un latviski varētu būt atveidojams kā tiešaistes izsniegšana, izsniegšana tiešsaistē vai e-izsniegšana. Platforma ir uzņēmuma produkts, un ikviena dalībbibliotēka var tajā izveidot savu e-bibliotēku, kur darīt pieejamu savu e-krājumu (e-grāmatas, e-periodiku, e-audio un e-video datnes u. c.). Visu dalībbibliotēku piedāvājums ir pieejams no viena meklēšanas punkta – portāla „Onleihe.net”, taču katras bibliotēkas piedāvājumu var izmantot tikai attiecīgās bibliotēkas reģistrētie lasītāji (ja ir bibliotēkas lasītāja karte, lasītājs savu izvēlēto izdevumu var lejupielādēt jebkurā e-grāmatu lasītājā, datorā vai mobilajā iekārtā). Katra bibliotēka piedāvā savu atšķirīgu e-izdevumu kolekciju un arī savus izsniegšanas noteikumus. Izdevums vienlaikus ir pieejams tikai vienam lasītājam un tiklīdz izbeidzas izdevuma izsnieguma termiņš, datne no lasītāja iekārtas automātiski tiek dzēsta un kļūst pieejama citiem lasītājiem. Ja ir vēlēšanās kādu mediju vienlaikus izsniegt vairākiem lasītājiem, tas iespējams iegādājoties īpašas licences. Lai gan platforma tiek pozicionēta kā piedāvājums publiskajām bibliotēkām, tajā piedalās arī vairākas zinātniskās un universālās bibliotēkas. Ar platformas „Onleihe” starpniecību savu e-krājumu tiešsaistē piedāvā vairāk nekā 1800 bibliotēkas. 2013. gadā portālā reģistrēts vairāk nekā astoņi miljoni lejupielāžu. (33) Vācu izdevniecības un mediju uzņēmuma „Lehmanns Media” speciālisti Tims Rīdls (Timm Riedl) un Kristofs Kaeders (Christoph Kaeder) ir izstrādājuši detalizētu ceļvedi e-grāmatu pasaulē „eBooks: ein Ratgeber für Einsteiger”. Izdots 2013. gadā, tas piedāvā jaunāko informāciju par e-grāmatu iespējām, tajā skaitā portālu „Onleihe”.

„Österreich – Klosterreich”

Austrijā ir gandrīz 100 klosteru bibliotēku (34). Šī iemesla dēļ eksistē vācu valodas vārdu spēle „Österreich – Klosterreich”, kas apzīmē Austriju kā klosteriem bagātu zemi. Šāds nosaukums dots arī Austrijas klosteru apvienībai (kopā ar dažiem Ungārijas un Čehijas klosteriem). Tieši Austrijā atrodas lielākā klostera bibliotēka pasaulē – Admontas klostera bibliotēka. (35) Latvijas bibliotekāriem bija iespēja apmeklēt Melkas klostera bibliotēku, tādējādi gūstot priekšstatu par šīm vēsturiskajām bibliotēkām. Melkas klosteris ir Benediktīniešu ordeņa klosteris, kas dibināts 1089. gadā. Klostera bibliotēkas krājumā ir 85 000 vienību, tajā skaitā – 798 inkunābulas. Ilgu laiku bibliotēkas krājumā atradās arī Gūtenberga Bībeles pirmiespiedums, taču naudas trūkuma dēļ tas 1926. gadā tika pārdots. (36) Tāpat kā citi šāda veida Austrijas un citu zemju klosteri, arī Melkas klosteris ir plaši apmeklēts muzejs un tūrisma objekts, un bibliotēku pārsvarā izmanto zinātnieki. Tā kā apmeklētājiem bibliotēkā fotografēt aizliegts, Melkas klostera bibliotēkas attēlus iespējams aplūkot profesionālu fotogrāfu uzņemtajās fotogrāfijās, kas pieejamas internetā, piemēram, Vikipēdijā.

Austrijas publiskās bibliotēkas

Austrijā tāpat kā Vācijā nav Bibliotēku likuma, līdz ar to bibliotēku ierīkošana un uzturēšana ir brīvprātīga aktivitāte gan pašvaldībās, gan skolās un citās iestādēs, institūcijās un organizācijās. Bibliotēku likuma neesamība ir viens no iemesliem, kāpēc atsevišķas viena veida un līmeņa bibliotēkas mēdz būt visai atšķirīgas, piemēram, vienu ciema vai pagasta bibliotēku ar krietnu pašvaldības atbalstu vada algots bibliotekārs, kamēr cita darbojas tikai pateicoties vietējās sabiedrības atbalstam un tās darbinieki savu darbu veic brīvprātīgi un bez samaksas. Pavisam kopā Austrijā 2012. gadā bija 1461 publiskā bibliotēka. Šo bibliotēku krājumā bija 10 809 924 vienības, kas tika izsniegtas 21 533 696 reizes. Austrijas publisko bibliotēku lasītāju kopskaits 2012. gadā bija 934 980, kas bibliotēkas apmeklēja 9 887 441 reizi. (37) Piebilstams, ka no visām turpat puotra tūkstoša Austrijas publiskajām bibliotēkām, tikai piekto daļu (~ 250 bibliotēkas) vada algoti bibliotekāri, vairums publisko bibliotēku (~ 1200 bibliotēkas) darbojas sabiedriskā kārtā un tikai pateicoties vietējās sabiedrības (arī baznīcas un draudzes) aktivitātei un atbalstam. Jāatzīmē, ka šīs t. s. sabiedriskās bibliotēkas nedrīkst novērtēt par zemu, jo to krājumi mēdz būt visnotaļ bagātīgi un aprīkojums – moderns. Īpaši nozīmīgas šīs bibliotēkas ir mazos lauku ciematiņos, kur tāpat kā Latvijas laukos tās ir sava veida kultūras centri, kas kopā ar dažādiem pasākumiem piedāvā arī lasītveicināšanas aktivitātes un piekļuvi informācijas pakalpojumiem. (38)

Lielākās pašvaldībās, īpaši pilsētās, izveidotas centralizētas bibliotēku sistēmas. Centrālā bibliotēka ar filiālbibliotēkām darbojas arī Vīnē un Grācā. Taču dažas filiālbibliotēkas var būt pavisam citādas, nekā līdz šim ierasts. Kopš 2010. gada 30. septembra ir atvērta Vīnes pilsētas bibliotēkas filiālbibliotēka – Virtuālā bibliotēka, kas tiešsaistes režīmā lejupielādei piedāvā visdažādākos e-resursus: grāmatas, audioierakstus (pamatā audiogrāmatas, valodu kursus u. tml.), laikrakstus un žurnālus. Filiālbibliotēkas pakalpojumi pieejami režīmā „24/7” un ir bez maksas, taču, lai varētu izmantot šos pakalpojumus, ir nepieciešama bibliotēkas lasītāja karte. 2013. gada beigās Virtuālā bibliotēka saviem lasītājiem piedāvāja 30 000 e-izdevumu vienību, izsniegums 2013. gada beigās sastādīja 250 000 vienību. (39) E-grāmatas tiek izsniegtas uz divām nedēļām, e-audiogrāmatas – uz vienu nedēļu, e-laikraksti un e-žurnāli – uz laiku no vienas stundas līdz vienai dienai. E-resursu atdošana ir automātiska – pēc izsniegšanas termiņa beigām lejupielādētā datne no lietotāja iekārtas tiek dzēsta. Tas novērš resursu atdošanas kavējumus, tādēļ lasītājiem nekad nav jāmaksā soda nauda. Ja resursa lietošanas termiņš ir nepietiekams, to var lejupielādēt atkārtoti. (40) Plašāk par Vīnes pilsētas bibliotēku darbu var lasīt Andras Vītas un Dmitrija Lancova publikācijā „Vīnes pilsētas bibliotēkas” Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmatā par 2012. gadu. (41)

Austrijas bibliotēku un bibliotekāru apvienības

Austrijā ir vairākas bibliotēku un/vai bibliotekāru biedrības jeb apvienības (42):

  • Austrijas Bibliotekāru biedrība (Vereinigung Österreichischer Bibliothekarinnen und Bibliothekare, VÖB) dibināta 1896. gadā, kas ļauj tai saukties par vecāko bibliotekāru biedrību Austrijā un vienu no pirmajām bibliotekāru biedrībām pasaulē; biedrība pārstāv Austrijas zinātnisko bibliotēku intereses (sk. arī biedrības blogu „VÖBBLOG”);
  • Austrijas Bibliotēku biedrība (Büchereiverband Österreichs, BVÖ) pārstāv Austrijas publisko bibliotēku intereses un saviem biedriem piedāvā gan informacionālo un konsultatīvo atbalstu, profesionālās tālākizglītības pasākumus, gan dažādus atbalsta pakalpojumus, piemēram, bezmaksas internetslēgumu;
  • Austrijas bibliotēku, arhīvu un muzeju apvienība (Bibliotheken Archive Museen Österreich, BAM-Austria), kuras mērķis ir veicināt Austrijas bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbību; apvienība izstrādā kopīgu atmiņas institūciju darbības politiku un stratēģiju, iniciē un atbalsta projektus zinātnes un kultūras jomā;
  • Austrijas bibliotēku darba apvienība (Österreichisches Bibliothekswerk), kuras mērķis ir sniegt atbalstu saviem biedriem – katoliski orientētajām Austrijas bibliotēkām (sk. arī apvienības blogu „Biblio.at”);
  • Austrijas dokumentācijas un informācijas sabiedrība (Österreichische Gesellschaft für Dokumentation und Information, ÖGDI), kas dibināta, lai sniegtu profesionālu atbalstu informācijas un dokumentācijas pakalpojumu jomā strādājošajiem;
  • Informācijas zinātnes veicināšanas biedrība (Verein zur Förderung der Informationswissenschaft, VFI) apvieno informācijas nozares speciālistus (galvenokārt bibliotēku pārstāvjus), kuri vēlas veicināt savas darbības jomas teorētisko un praktisko attīstību;
  • Kritisko bibliotekāru pulciņš (Arbeitskreis kritischer Bibliothekarinnen und Bibliothekare, KRIBIBI) apvieno neoliberāli noskaņotus bibliotekārus un citus bibliotēku un informācijas jomā, grāmatniecībā un to saskarnozarēs strādājošos, kas iestājas par brīvu piekļuvi informācijai, zināšanām, izglītībai un kultūrai, taču vienlaikus atbalsta bibliotēku „privatizāciju” un to darbības pakļaušanu brīvā tirgus principiem;
  • Austrijas grāmatniecības pētnieku biedrība (Gesellschaft für Buchforschung in Österreich), kuras galvenais uzdevums ir veicināt Austrijas grāmatniecības izpēti.

Vērtīga pieredze un idejas

Lai gan Austrija ir tikai ~ 20 000 kvadrātmetru lielāka par Latviju, tā ir viena no attīstītākajām Eiropas Savienības valstīm. Protams, tam ir savi vēsturiski, ģeogrāfiski u. c. priekšnoteikumi, taču visa pamatā ir darbs un aktīva sabiedrības iesaiste ikviena lēmuma pieņemšanā. Gandrīz ikvienai Austrijas bibliotēkai ir sava „Draugu” biedrība, kas bibliotēku atbalsta gan idejiski, gan finansiāli. Visvērtīgākā pieredze, ko Latvija varētu aizgūt no Austrijas, ir e-grāmatu un citu e-izdevumu piedāvājums. Īpaši tas attiecas uz publiskajām bibliotēkām, jo lielākās zinātniskās Latvijas bibliotēkas šo pakalpojumu jau piedāvā. Vēl tikai pirms dažiem gadiem valdīja uzskats, ka vācvalodīgajā telpā, atšķirībā no angliski runājošās telpas (piemēram, ASV), e-grāmatu piedāvājuma attīstība gan izdevniecībās, gan bibliotēkās norit lēni. (43) Taču divi iepriekš aplūkotie piemēri – gan portāls „Onleihe”, gan Vīnes pilsētas bibliotēkas Virtuālā bibliotēka – liecina, ka divu gadu laikā var notikt ievērojamas pozitīvas pārmaiņas. Lai gan latviešu valodas telpa ir ievērojami mazāka par vācu valodas telpu, taču pēc „Onleihe” parauga būvētas platformas izveide Latvijā nebūtu uzskatāma par „neiespējamo misiju”. Partnerus šādas platformas izveidei (vai arī klientus tās lietošanai) varam meklēt kaimiņvalstīs, un varbūt ideja par to, ka tuvākajā laikā arī Latvijas publiskās bibliotēkas piedāvās savus e-krājumus no vienas platformas, nav neaizsniedzams sapnis. 

 

Atsauces

 

(1) Austria. The World Factbook [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 5. jūn.]. Pieejams: https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/au.html; Austrija. Europa.eu [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 5. jūn.]. Pieejams: http://europa.eu/about-eu/countries/member-countries/austria/index_lv.htm

(2) Latviešu konversācijas vārdnīca. 1. sēj. Rīgā : A. Gulbja apg., 1927–1928. 1286.–1288. sl.; Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sēj. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1983. 727. lpp.

(3) Latviešu konversācijas vārdnīca. 1. sēj. Rīgā : A. Gulbja apg., 1927–1928. 1286.–1288. sl.

(4) Austria. The World Factbook [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 5. jūn.]. Pieejams: https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/au.html; Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sēj. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981. 521.–528. lpp.

(5) Vienna. Wikipedia [tiešsaiste] : the free encyclopedia. [Skatīts 2014. g. 5. jūn.]. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Vienna

(6) Geschichte und Ziele. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/gesellschaft_der_freunde.htm; Kubadinow, Irina. Die Österreichische Nationalbibliothek. München : Prestel, [200-]. 159 S. (Prestel Museumsführer). ISBN 3-7913-3099-3.

(7) Austrian National Library. Wikipedia [tiešsaiste] : the free encyclopedia. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Austrian_National_Library; Geschichte und Ziele. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/gesellschaft_der_freunde.htm; UNESCO-Weltdokumentenerbe : Meisterwerke der Menschheitsgeschichte in der Österreichischen Nationalbibliothek. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/22414.htm

(8) The Most beautiful libraries in the world. Photographs by Guillaume de Laubier ; text by Jacques Bosser. New York : Harry N. Abrams, 2003. 247 p. ISBN 0-8109-4634-3.

(9) Austrian National Library. Wikipedia [tiešsaiste] : the free encyclopedia. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Austrian_National_Library

(10) 1575. Hugo Blotius, kaiserlicher Bibliothekar. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/hugoblotius.htm

(11) Das Leitbild der Österreichischen Nationalbibliothek. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/leitbild.htm

(12) Sk.: Austria. Memory of the World [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.unesco.org/new/en/communication-and-information/flagship-project-activities/memory-of-the-world/register/access-by-region-and-country/europe-and-north-america/austria/

(13) Turpat.

(14) Turpat.

(15) Austrian National Library. Wikipedia [tiešsaiste] : the free encyclopedia. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Austrian_National_Library

(16) Statistische Daten : Stand: 31.12.2012. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/statistik.htm

(17) Handbuch der historischen Buchbestände in Österreich. Hrsg. von der Österreichischen Nationalbibliothek ; unter der Leitung von Helmut W. Lang. Bd. 1: Wien, T. 1. Hildesheim : Olms-Weidmann, 1994. S. 39.–40. ISBN 3-487-09905-5; Kubadinow, Irina. Die Österreichische Nationalbibliothek. München : Prestel, [200-]. 159 S. (Prestel Museumsführer). ISBN 3-7913-3099-3.

(18) Handbuch der historischen Buchbestände in Österreich. Hrsg. von der Österreichischen Nationalbibliothek ; unter der Leitung von Helmut W. Lang. Bd. 1: Wien, T. 1. Hildesheim : Olms-Weidmann, 1994. S. 44. ISBN 3-487-09905-5; Kubadinow, Irina. Die Österreichische Nationalbibliothek. München : Prestel, [200-]. 159 S. (Prestel Museumsführer). ISBN 3-7913-3099-3.

(19) Strategie 2012–2016. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/22407.htm

(20) Digitalisierung. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/digitalisierung.htm

(21) Massendigitalisierung. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 5. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/massendigitalisierung.htm

(22) Digitalisierung. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/digitalisierung.htm

(23) Austrian Books Online. Österreichische Nationalbibliothek [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 4. jūn.]. Pieejams: http://www.onb.ac.at/about/austrianbooksonline.htm

(24) Informācija no Latvijas bibliotēku portāla nobrukuma rezultātā zudušā raksta uzmetuma, kas sagatavots pēc VTU tīmekļa vietnes, VTU studentu pilsētiņas būvniecības projekta tīmekļa vietnes, laikrakstu „Der Standart” un „Neue Zürcher Zeitung”, Vikipēdijas, Vīnes pilsētas portāla un „Ubifo.at” materiāliem.

(25) Turpat.

(26) Turpat.

(27) Turpat.

(28) Über die Bibliothek. Wirtschaftsuniversität Wien [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 9. jūn.]. Pieejams: http://www.wu.ac.at/library/about

(29) Austria. Wikipedia [tiešsaiste] : the free encyclopedia. [Skatīts 2014. g. 5. jūn.]. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Austria; Graz. Wikipedia [tiešsaiste] : the free encyclopedia. [Skatīts 2014. g. 5. jūn.]. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Graz

(30) Leitbild. Landesbibliothek Land Steiermark [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 10. jūn.]. Pieejams: http://www.landesbibliothek.steiermark.at/cms/beitrag/11526752/6869953

(31) Geschichte der LB. Landesbibliothek Land Steiermark [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 10. jūn.]. Pieejams: http://www.landesbibliothek.steiermark.at/cms/beitrag/11535959/68699513

(32) Internationale Onleihen. Onleihe.net [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 10. jūn.]. Pieejams: http://www.onleihe.net/ihre-onleihe-finden/internationale-onleihen.html

(33) Porträt Onleihe [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 10. jūn.]. Pieejams: http://www.onleihe.net/fileadmin/Unternehmen/Onleihe_divibib_Portraet_Stand_05_2014__1_.pdf

(34) Klosterbibliotheken geordnet nach Bundesländern [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 10. jūn.]. Pieejams: http://www.klosterbibliotheken.at/bundeslaender1.htm

(35) Klosterbibliothek. Wikipedia [tiešsaiste] : die freie Enzyklopädie. [Skatīts 2014. g. 10. jūn.]. Pieejams: http://de.wikipedia.org/wiki/Klosterbibliothek

(36) Stiftsbibliothek Melk. Wikipedia [tiešsaiste] : die freie Enzyklopädie. [Skatīts 2014. g. 10. jūn.]. Pieejams: http://de.wikipedia.org/wiki/Stiftsbibliothek_Melk

(37) Bibliothekserhalter 2012. Büchereiverband Österreichs [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 3. jūn.]. Pieejams: http://www.bvoe.at/oeffentliche_bibliotheken/daten_und_fakten/statistik/bibliothekserhalter

(38) Hauptberuf und Ehrenamt 2012. Büchereiverband Österreichs [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 3. jūn.]. Pieejams: http://www.bvoe.at/oeffentliche_bibliotheken/daten_und_fakten/statistik/hauptberuf_und_ehrenamt

(39) Gruber, Heimo. Kurze Geschichte des Wiener öffentlichen Bibliothekswesens. Buechereien Wien [tiešsaiste]. [Skatīts 2014. g. 3. jūn.]. Pieejams: http://www.buechereien.wien.at/de/ueberuns/geschichte

(40) Vīta, Andra, Lancovs, Dmitrijs. Vīnes pilsētas bibliotēkas. No: Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2012. Rīga : Rīgas Centrālā bibliotēka, 60.–65. lpp. ISBN 978-9934-8218-4-4. ISSN 1691-1377.

(41) Turpat.

(42) Bibliothekarische Vereine/verwandte Organisationen. Vereinigung Österreichischer Bibliothekarinnen und Bibliothekare [tiešsaiste] : VÖB. [Skatīts 2014. g. 3. jūn.]. Pieejams: http://www.univie.ac.at/voeb/bibliothekswesen/bibliothekarische-vereine/

(43) Verleihsysteme noch im Aufbau. Orf.at [tiešsaiste]. 03.04.2011. [Skatīts 2014. g. 10. jūn.]. Pieejams: http://orf.at/stories/2049629/2049630/

Ziņu sagatavoja:
Māra Jēkabsone
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre
Tālr.: 67969132