Augusta sākumā Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novadu bibliotekāri devās pieredzes braucienā ar galamērķi apskatīt un viesoties jaunajā Helsinku pilsētas centrālajā bibliotēkā Oodi, latviskojot — Oda.
‘’Tā ir oda demokrātijai un brīvībai’’, sagaidot, novada bibliotekārus uzrunāja lietuviešu izcelsmes gide. Šobrīd «Oda» pamatoti tiek saukta par Helsinku pilsētas iedzīvotāju dzīvojamo istabu. To ikdienas apmeklē ap 10 000 cilvēku.

Jauno bibliotēku atklāja 2018. gada 5. decembrī, Somijas Republikas 101.dzimšanas dienas priekšvakarā. Ja pieminam būvniecības izmaksas, tās ir iespaidīgas – gandrīz 100 miljoni eiro, iekārtās un tehnoloģijās ieguldīti 12 miljoni eiro. 70% izmaksu sedza Helsinku pašvaldība, 30% valsts.

Somi par jaunās celtnes nepieciešamību bijuši neparasti vienprātīgi. Kādā no komentāriem par ēku teikts: “Izcili izlietota nodokļu maksātāju nauda.” Somijā likums, kas regulē bibliotēku darbību, ļauj bibliotēkām piedāvāt plašākus pakalpojumus dažādām mērķa grupām, jo tajā noteikts, ka bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve, bet arī veicina aktīvu sabiedrības iesaisti, atbalsta vārda brīvību un demokrātiju, nodrošina telpu sociālam un kulturālam dialogam. To var just katrā Somijas bibliotēkā un atbalstā, ko bibliotēkas saņem – bibliotēka Somijā ir viena no galvenajām kultūrvides un sabiedrības veidošanas un uzturēšanas vietām. “Atbalstu bibliotēkām nosaka valsts politika – katrs bibliotēkā ieguldītais eiro valstij atgriežas četrkārtīgi” – ar izglītotu, tolerantu, aktīvu un saprotošu sabiedrību. Somija pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem atzīta par valsti ar visaugstāko rakstītprasmes līmeni pasaulē (Latvija ieņem devīto vietu).

Unikālais ēkas dizains ir sadalīts trijās daļās jeb stāvos – katram stāvam ir radīta specifiska atmosfēra. Vienlaikus ar tradicionālajiem bibliotēkas pakalpojumiem šeit ierīkota kafejnīca, restorāns, kinozāle, mākslas studija un radošās darbnīcas. Akustika bibliotēkā ir tik pareizi izplānota, ka apmeklētāju radītā mūzika vai pat bērnu skaļās balsis savstarpēji netraucē. Pirmajā stāvā izvietots milzīgs vestibils, kurā iespējams rīkot dažādus publiskus pasākumus, informācijas stends, grāmatu atgriešanas punkts un kafejnīca. Otrajā stāvā ir mācību zāle, radošā darbnīca un studija – šeit jebkurš apmeklētājs var izmantot tādas jaunākās tehnoloģijas kā 3D printeri, lielformāta izdruku, etiķešu printeri, šūt un izšūt, mācīties gatavot un daudz ko citu. Tāpat šeit atrodas filmēšanas un ierakstu studija un montēšanas telpa, klusinātas telpas lasīšanai un mācībām. Savukārt trešajā stāvā ierīkota tradicionāla tipa bibliotēka, bet ar modernizētiem pakalpojumiem – “Grāmatu debesis”, kur glabājas aptuveni 100 tūkstoši grāmatu, pavisam 20 valodās. Te ierīkotas atpūtas telpas, bērnu lasītava un kafejnīca. Bibliotēkā iespējams saņemt ne tikai gāmatas. Tā ir arī lietu bibliotēka, kas ir raksturīgi Skandināvijas valstu bibliotēkās – rezervācijas plauktā, līdzās grāmatām, galda un datorspēlēm, mūzikas, DVD diskiem un vinila platēm, var ieraudzīt badmintona raketes, izšūšanas piederumu komplektu vai rokas slīpmašīnu un urbi. Bibliotēka ir vieta, kas tev palīdz, var palīdzēt visdažādākajos veidos un ir radīta cilvēkiem. Lēnām lietu bibliotēku pieredze ienāk arī Latvijā – piemēram, jaunatklātajā Ventspils Mūzikas bibliotēkā ir iespēja uz laiku iznomāt dažādus mūzikas instrumentus (šobrīd gan tas ir maksas pakalpojums). Un vairs nav tālu tas brīdis, kad arī Talsi varēs baudīt un priecāties par jaunu un modernu bibliotēku pilsētas centrā.

Pieredzes braucienā novadu bibliotekāri viesojās arī Pērnavas un Tamperes bibliotēkā, apskatīja Helsinku Nacionālo bibliotēku un Helsinku Universitātes bibliotēku, izbaudīja Tallinas, Helsinku un Tamperes ieliņas un gaisotni.

 

Informāciju sagatavoja:
Andžejs Beļevičs
Talsu Galvenās bibliotēkas
Sociālo mediju speciālists