Cimdi kā gleznas
Dundagas bibliotēkā līdz 29.martam izstādē „Cimdi kā gleznas” aplūkojami 58 krāšņi un daudzveidīgi cimdu pāri.
Izstādes sākums mūsu bibliotēkā meklējams žurnālā „Praktiskais Latvietis” Nr.5, 2019 žurnālistes Māras Lapsas publicētajā rakstā „Cimdi kā gleznas”. Raksta galvenā varone ir Rīgas Kultūras centra „Iļģuciems” tautas lietišķās mākslas studijas „Irbi” vadītāja Baiba Pilāne. Pēc raksta izlasīšanas, sazinājāmies ar Baibu – vai ir iespējams sarunāt izstādi pie mums, un, lūk, skaisto cimdu izstāde jau ir nokļuvusi līdz Dundagai.
Par izstādē apskatāmo un dalībniecēm stāsta Baiba Pilāne.
Izstādē apskatāmie cimdi ir gan muzejos noskatīto etnogrāfisko cimdu kopijas, gan pašu adītāju sacerēti un uzzīmēti. Daži cimdu pāri ir radoši eksperimenti ar krāsainām dzijām, ko īsti nevar pieskaitīt pie tradicionālajiem latviešu cimdiem.
Izstādes darbus gatavojušas trīs autores, katrai ir savs ceļš līdz saviem cimdiem.
Sandra Lismane. Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Valdziņš” vadītāja. Pēc gadiem – visjaunākā, bet ar vislielāko pieredzi cimdu adīšanā. Tik akurātu un vienmērīgu “rokrakstu adīšanā” var iegūt tikai pēc pirmajiem simts noadītajiem rakstainajiem dūraiņiem. Izstādē ir viņas cimdi, kas adīti vienlaikus ar 4 un 5 pavedieniem, kas ir “augstākā pilotāža” cimdu adīšanā.
Rūta Sukovska. TLMS “Irbi” dalībniece. Nopietni etnogrāfiskajiem cimdiem pievērsusies studijas ilggadējās vadītājas un rokdarbu skolotājas Austras Skutules ietekmē. Pirms darba uzsākšanas cimds un arī īkšķis tiek detalizēti uzzīmēts un izplānots. Īpašā mīlestība – cimdi no dabīgi pelēkās (kā no aitas muguras) dzijas.
Baiba Pilāne. TLMS “Irbi” vadītāja. Fanātiska adītāja jau vairāk kā 30 gadus, bet pieredze latviešu cimdu adīšanā tikai pusotru gadu. Aizraujas ar dažādiem “tehniskajiem” rakstiem. Rucavas robiņi, Latgales lentveida valnīši, nocelto valdziņu un čiekuriņu raksti, labiski-kreiliskie krāsainie raksti – ir vēl tik daudz ko mēģināt un radoši eksperimentēt.
Baiba aicina meklēt un celt godā bēniņos, lādes dibenā vai skapja apakšējā plaukā noglabātos vecmammas un viņas mammas adītos cimdus. Tiem ir milzu vērtība. Tas nekas, ka kodes nedaudz pastrādājušas. Ņemsim vecos cimdus par paraugu, pieliksim kādu košu dzīparu no savas sirds un prāta, un adīsim katra savus cimdus!
Ja ir kāda nopietna interese par praktiskajiem darbiem un tehniski jautājumi par cimdu adīšanu, tad Baiba ar saviem cimdiem darbosies Rokdarbnīcā – tā būs radošā darbnīca “Pītagos” (Dundagas nov., Kolkas pag.) 1. jūnijā pasākuma “Mājas kafejnīcu dienas” ietvaros.
Ziņu sagatavoja:
Ruta Emerberga
Dundagas novada Centrālās bibliotēkas vadītāja