2025. gadā atzīmēsim grāmatas latviešu valodā piecsmitgadi. Lai svētkos labākā dāvana ir grāmata!
Ievadot 2024. gadu rudens sajūtās, Bauskas Centrālā bibliotēka apvienoja Viļa Plūdoņa simtpiecdesmitgadi un šī gada “Latviešu grāmatai 500” vadmotīvu – lasīšana un bibliotēkas. Tika dots starts idejai ar nosaukumu “Plūdoņa lasāmčemodāns”.
2024. gadā notika divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 38 jeb 93 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
2019. gada 27. februārī plkst.14.00 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē notiks Latvijas Valsts vēstures arhīva ceļojošās izstādes “Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (1610-1681) un viņa laikmets” atklāšana.
Izstāde veltīta zināmākajam un vienlaikus mītiem visapvītākajam no Kurzemes hercogiem – Jēkabam Ketleram. Viņa teju 40 gadu ilgās valdīšanas laiks tiek uzskatīts par veiksmīgas politikas un saimniekošanas piemēru. Vēstures liecību krājums ļauj izsekot dažādām hercoga Jēkaba kā valdnieka darbības jomām, sniedz ieskatu hercoga ģimenes dzīvē un atsedz dažus viņa personības aspektus.
Izstādes autore ir LU Latvijas vēstures institūta un Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) vadošā pētniece Dr.hist. Mārīte Jakovļeva, māksliniece Baiba Šomase, projekta vadītāja LVVA direktora vietniece Dr. hist. Valda Pētersone.
Izstādē skenētā formā tiek rādīti gan zinātniskajā apritē jau iekļuvuši avoti, piemēram, vairāki hercoga Jēkaba noslēgti starptautiskie līgumi, gan arī vērtīgi jaunatradumi, kas ļauj noskaidrot atsevišķus līdz šim nezināmus vēstures faktus. To vidū var minēt dokumentus, kas apliecina, ka savus pirmos kuģus hercogs Jēkabs uzbūvēja Liepājā. Savukārt 1654. gadā kurzemnieku ekspedīcijas laikā tapusī Tobāgo salas karte un Gambijā Sv. Andreja salā esošā hercoga Jēkaba forta plāni un skices no 17. gadsimta vidus pieskaitāmi pie pasaules nozīmes vēstures avotiem.
Izstāde apskatāma līdz 27. martam.
