Pagājušaj nedēļā, 5. decembrī, Somijas Republikas 101. dzimšanas dienas priekšvakarā, pašā Helsinku viducī netālu no stacijas atklāja jaunu kultūrvides telpu – vienu no Somijas mūsdienu vēstures nozīmīgākajiem projektiem – jauno Helsinku centrālo bibliotēku “Oda” (Oodi). Jaunās ēkas būvniecība izmaksāja 98 miljonus eiro, savukārt iekārtas un tehnoloģijas – vēl 12 miljonus eiro. Turklāt atšķirībā no Latvijā un arī citviet līdzīga mēroga projektiem parastās prakses, kad to izmaksas līdz rezultātam var pieaugt neprognozējami, celtniecība precīzi iekļāvās iepriekš izstrādātajā tāmē.

 
“Oda” novietota blakus modernās mākslas muzejam “Kiasma”, Helsinku mūzikas namam, Parlamenta ēkai un “Finlandia” koncertzālei. Parastā darba dienā arhitekti bibliotēkā plānojuši aptuveni desmit tūkstošus apmeklētāju, gadā sasniedzot divarpus miljonus. Kādā no komentāriem par ēku teikts: “”Oda” ir tik skaista, ka gribētos gandrīz raudāt!” un vēl citā: “Izcili izlietota nodokļu maksātāju nauda.”

 
Projekta vīzijas attīstīšanas gaitā divu gadu desmitu garumā aktīvi piedalījās neskaitāmi Somijas iedzīvotāji – arhitekti aptaujāja ģimenes ar bērniem, iedzīvotājus ar speciālām vajadzībām, seniorus un studentus, vaicājot, kas būtu svarīgs, lai jaunā pilsētas telpa būtu izmantojama ikvienam.

 
Pirmajās dienās pēc atklāšanas apmeklētāji jūsmo par Somijas arhitektu biroja “ALA” radīto gaismas un viegluma pielieto vidi, svaigi cepto kanēļmaizīšu smaržu, kas plūst no vairākām kafejnīcām, priecīgajām bērnu čalām. Valsts simtgades varenāko un dārgāko celtni paši somi dēvē par galvaspilsētas centrālo bibliotēku “Oda”, taču drīzāk to varētu saukt par pilsētas centrālo laukumu – vietu, kur satikties, strādāt, paēst, domāt, spēlēties vai vienkārši sapņot.

 
Projekta vīzijā uzsvērts: “”Oda” ir tāda, kādu to vēlies. Satiecies ar draugiem, radi mākslu, lasi vai atpūties. Apmeklē “Odu” kopā ar ģimeni, rezervē sev atsevišķu telpu vai pavadi savu darba dienu mierīgā gaisotnē. Ja vēlies, radi pats savu notikumu!”
Jāuzsver, ka somi par jaunās celtnes nepieciešamību bijuši neparasti vienprātīgi, arī no “Kultūrzīmju” aptaujātajiem cilvēkiem neviens pat neatminējās, ka idejas virzības un celtniecības laikā publiskajā telpā būtu izskanējušas jel kādas negācijas. Vienīgais ir no ziemeļnieku taupīguma izrietošais secinājums, ka diezin vai tuvākajā laikā valsts varēs atļauties vēl kādu tikpat grandiozu celtni.

 

Bibliotēkas atklāšanas ceremonijā Somijas prezidents Sauli Nīnisto teica: “”Odas” nozīme ir lielāka nekā tikai bibliotēka, tā ir goda zīme mūsu neatkarīgajai valstij un tās sasniegumiem, tā ir vieta, kuru Somija un somi ir nopelnījuši.”

 
Somijas arhitektu birojs “ALA” uzvarēja 2013. gadā rīkotajā starptautiskajā konkursā par šīs celtnes būvi. Viens no galvenajiem arhitektiem Anti Nousjoki sarunā ar “Kultūrzīmēm” uzsver: “Svarīgi bija projektēt telpas tā, lai apmeklētāji visos trijos stāvos varētu justies brīvi un viegli atrast to, kas viņiem ir svarīgs un varētu interesēt. “Oda” plānota kā viena no visbrīvāk pieejamajām ēkām Helsinkos vai pat visās ziemeļvalstīs.”

 
Stiklā, tēraudā un kokā veidotā celtne jau atzīta par ilgtspējīgas būvniecības paraugu. Anti Nousjoki atzīst, ka risinājumi bijuši sarežģīti, ieskaitot aprēķinus, lai ēkas stiklotās sienas izturētu jebkādas vēju aukas.


Ēkas koncepcijas aprakstā uzmanība pievērsta arī īpašām ētiskām detaļām, piemēram, trešā stāva “Pilsoņu” balkona līmenis ir vienā augstumā ar turpat iepretim esošā Parlamenta ēkas kāpnēm, tā uzsverot somu sabiedrībā iesakņoto līdzvērtību starp izglītību un politiku. Atklāšanas runās vairākkārt tika uzsvērts, ka jaunā bibliotēka ir ieguldījums ne tikai sabiedrības izglītošanā, bet arī saliedēšanā; plašās un visiem pieejamās telpas uzskatāmi izrāda somu sabiedrības demokrātiskos principus.


Praktiski visi bibliotēkas pakalpojumi iedzīvotājiem pieejami bez maksas, jebkuram interesentam iespējams arī lietot dažādās digitālās viedierīces.


Divās grandiozās atklāšanas dienās jauno Somijas galvaspilsētas centrālās bibliotēkas ēku apmeklēja vairāk nekā 55 tūkstoši cilvēku.

 


***
VIEDOKLIS
Emmi Martina, pensionēta bibliotekāre: “Man grāmatas bijušas svarīgas un tuvas visu mūžu. Esmu strādājusi dažādās bibliotēkās, pēdējā laikā – Helsinku vecākajā, 1881. gadā dibinātajā “Rikardinkatu” bibliotēkā. Jaunā bibliotēka “Oda” tika nepacietīgi gaidīta. Negāju uz atklāšanu, jo baidījos no pūļa, mēģināju doties trešajā atvēršanas dienā, bet arī tad pie durvīm bija vairāk nekā simts metru garas rindas! Tikai vakardien (8. decembrī) beidzot tiku iekšā un jutos kā brīnumzemē! Ēkā bija daudz ģimeņu ar priecīgiem un skaļiem bērniem, taču viņu balsis milzīgajā telpā bija izkliedētas. Trešā stāva “Grāmatu debesīs” zemos un gaišos plauktos atradās grāmatas dažādās valodās, arī – daudz žurnālu un laikrakstu. Priecājos par kafejnīcu, kā arī izklaidējošajiem bērnu stūrīšiem. No lielajiem logiem paveras lielisks skats uz Helsinku centru. Vasarā jumta terase būs populāra vieta! Prom dodoties, biju laimīga un mazliet pat apjukusi – viss šis skaistums un iespējas ir pieejamas bez maksas un atvērtas ikvienam!”

 

 
Helsinku centrālā bibliotēka “Oda”

  • 1998. gadā toreizējais Somijas kultūras ministrs aizsāka ideju par mūsdienīgas bibliotēkas celtniecību Helsinkos. Pilsētas domes lēmums par centrālās bibliotēkas būvniecību tika pieņemts 2015. gada janvārī.

 


  • Iesākumā ēkas būvniecības finansēšanu bija pilnībā uzņēmusies Helsinku pilsēta. Taču, ņemot vērā “Odas” nozīmi visas Somijas mērogā, 30 miljoni eiro no programmai “Suomi100” paredzētajiem līdzekļiem ir valsts ieguldījums.

 


  • Bibliotēkas darbības izdevumus finansē Helsinku pilsēta, tāpat kā citas Helsinku pilsētas bibliotēkas.

 


  • Ēkas ārējā apdarē un pirmā stāva grīdām un sienām izmantoti egles koksnes dēļi. Otrā stāva sienas klātas ar bērza finierējumu. Trešajā stāvā ir ozola apdares materiāli un priedes koksnes balkona klājums. Izņemot balkona segumu, viss izmantotais koksnes materiāls audzis Somijas mežos.


  • 54 bibliotēkas darbinieki izraudzīti no Helsinku pilsētas bibliotēku profesionāļiem. Ēkā atrodas arī dažādu partnerkompāniju biroji.


  • Ēkas kopējā platība ir 10 000 m2. Pirmajā stāvā ir kinoteātris “Regina”, kafejnīca, transformējamās izstāžu zāles, bērnu rotaļlaukums, kā arī nelielas telpas darbiniekiem.


  • No 28. decembra otrajā stāvā (līdz oficiālajai atklāšanai tas vēl nebija pabeigts. – D. J.) izvietotajās darbnīcās ikvienam būs pieejams 3D printeris. Apmeklētāji varēs arī izmantot skaņu ierakstu studijas ar visu nepieciešamo tehniku un instrumentiem, kādā citā telpā atradīsies kokapstrādes studija un vēl citā viss, kas nepieciešams gandrīz profesionāla līmeņa iespieddarbiem.

 

  • Trešajā stāvā iekārtotas “Grāmatu debesis”, kur glabājas aptuveni 100 tūkstoši grāmatu Eiropas tautu, kā arī arābu, ķīniešu, somāļu un krievu valodā; pavisam 17 valodās.

  • Kopumā Helsinku 37 bibliotēku krājumos lasītājiem pieejami ap 3,5 miljoniem grāmatu.

 

 


Autors: Diāna Jance

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Kultūrzīmes

© LETA