Gandrīz katram latvietim, kurš dzīvojis padomju Latvijā, ir atmiņas par vēstulēm un pakām, ko “aizokeāna radi” sūtījuši vai nu viņu pašu vai paziņu ģimenēm. “Kolekcijas dienās” ik viens ir aicināts dalīties ar savām atmiņām par saziņu ar ārzemju radiem padomju laikā, atnesot uz LNB kādu priekšmetu, fotogrāfiju vai vēstuli, kas palīdzētu šo stāstu izstāstīt. Pasākuma laikā darbinieki un brīvprātīgie palīgi no muzeja “Latvieši pasaulē” atnestās liecības profesionāli digitalizēs, tādējādi nodrošinot pieejamību nākamajām paaudzēm. Daloties ar piemiņas lietām, jūs palīdzēsiet atklāt paaudzēs glabātus stāstus, kā arī vairot mūsu visu izpratni par latviešu migrācijas apjomiem, tendencēm un vēsturi. Visas atnestās vēsturiskās liecības pēc digitalizēšanas tiks atdotas to īpašniekiem.

 
20. gadsimtā, padomju okupācijas varas kontroles apstākļos un laikmetā, kad nebija iespējams ātri un ērti sazināties caur sociālajiem medijiem, elektroniskajām vēstulēm vai mobilā telefona zvaniem, kara laikā izšķirtie radi un draugi varēja uzturēt kontaktus galvenokārt caur vēstulēm un citiem sūtījumiem. Apzinoties padomju režīma nelabvēlīgo attieksmi pret jebkuru komunikāciju ar Rietumiem, kā arī to, ka vēstules varētu lasīt ne tikai adresāts, bet arī kāda “sveša acs”, pirmajos pēckara gados rakstiskā saziņa notika ļoti piesardzīgi, lai tiešā tekstā neatklātu cilvēku likteņus, atrašanās vietas vai saiknes ar vēstuļu autoriem. Vēlāk, kad sākās paciņu sūtīšana uz Latviju, to saturs daudziem padomju režīmā dzīvojošajiem palīdzēja pārdzīvot vai atvieglināt grūtos materiālos apstākļos. Plaša patēriņa preču estētiskais izskats skaidri un uzskatāmi parādīja sociālisma un kapitālisma iekārtā tapušo ražojumu atšķirīgo kvalitāti, liekot aizdomāties par  atšķirīgajiem ikdienas dzīves apstākļiem Padomju Latvijā un Rietumos. 


Muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā jau atrodas vairāki stāsti, priekšmeti un vēstules, kas atspoguļo šo nozīmīgo un arī sarežģīto komunikāciju starp Padomju Latviju un “Rietumiem”. Piemēram, kafijas bundžiņa, kas glabāta ilgus gadus un tā arī nekad nav atvērta; saraksts ar daudzu gadu garumā sūtīto paciņu saturu un izmaksām; kleita, kas Latvijā uzšūta no ārzemju radu sūtītā auduma, lai ar to dotos apciemot radus Kanādā; vēstules, kurās starp rindiņām ir rakstītas šifrētas ziņas pienā vai citronu sulā.

Jau šobrīd “Europeana” migrācijas kolekcijā ir ietverti gan institūciju glabāti publicēti, gan arī nepublicēti materiāli, ko sabiedrība iesniegusi “Kolekcijas dienu” laikā citviet Eiropā vai augšupielādējuši tiešsaistē https://www.europeana.eu/portal/en/collections/migration. Apvienojot šos abus materiālu vākšanas ceļus, “Europeana” migrācijas kolekcija  ir ieguvis ne tikai plašu kolekciju, bet arī unikālu vēsturisko notikumu atspoguļojumu, rādot to no dažādiem skatu punktiem.

Pirmās “Kolekcijas dienas” notika 2011. gadā Vācijā, un kopš tā laika šādi pasākumi ir notikuši vairāk nekā 22 valstīs visā Eiropā. “Kolekcijas dienas” Latvijā organizē “Europeana Foundation”, Latvijas Nacionālā bibliotēka un muzejs “Latvieši pasaulē”.

 
“Europeana” apvieno Eiropas galeriju, bibliotēku, muzeju, arhīvu un audiovizuālo kolekciju digitālo saturu. Pašlaik “Europeana” nodrošina vienotu pieeju vairāk nekā 30 miljoniem grāmatu, filmu, gleznu, muzeju objektu un arhīvu dokumentu no vairāk nekā 2 300 satura piegādātājiem. Digitālās bibliotēkas portālā ir iekļauts visu Eiropas dalībvalstu saturs un portāla saskarne ir pieejama 29 Eiropas valodās. “Europeana” galvenais finansiālais atbalstītājs ir Eiropas Komisija.

Plašāk: www.europeana.eu.

 

***

Attēls: pastkarte  no “Annas” Jānim Rulliņam, latviešu II pasaules kara bēglim 1949. gadā, kas dzīvoja Lielbritānijas imigrantu nometnē

 

 
Informāciju sagatavoja:

Augusts Zilberts

Sabiedrisko attiecību vadītājs

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tel.: +371 26472501 

E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv

www.lnb.lv 

Plašāka informācija:

Marianna Auliciema

“Latvieši pasaulē”

Tel.: 29175510

E-pasts: lapainfo@gmail.com

www.lapamuzejs.lv