Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
No 26. jūnija līdz 4. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā (2. stāvā) apskatāma LNB Nozaru literatūras centra veidotā krājuma izlase “Pirms simts gadiem Latvijā izdotās grāmatas”. Tā tapusi cikla “Latvijai 100” ietvaros. Ieeja bez maksas.
1918. gads ir viens no visliktenīgākajiem gadiem latviešu tautas un tās zemes vēsturē. Latvija pēc ilgiem kara gadiem bija pārvērtusies par postažu. Svešas armijas nomaina vienu okupāciju pēc otras. Zaudēta ir teju puse Latvijas iedzīvotāju, apkārt valda posts, trūkums, sērgas un nāve. Bet, neskatoties uz to, latviešu pašnoteikšanās centieni laida arvien dziļākas saknes. Šo procesu sekmēja ne tikai politiķi, bet daudzi latviešu inteliģences pārstāvji – rakstnieki, žurnālisti, mākslinieki, tautsaimnieki.
Ikdienas dzīve cilvēkiem turpinās. Iznāk periodiskie izdevumi, piemēram, “Jaunā Latvija”, “Jaunākās Ziņas”, “Līdums”. Darbu atsāk grāmatu apgādi Rīgā, Limbažos, Cēsīs, Valmierā, Valkā. Izdod mācību literatūru, grāmatas par politiku, ekonomiku, lauksaimniecību, medicīnu. Plaši pārstāvēta ir daiļliteratūra – gan oriģināldarbi, gan tulkojumi un kalendāri.
Tematiskajā krājuma izlasē “Pirms simts gadiem Latvijā izdotās grāmatas” piedāvājam apskatīt 97 no vairāk nekā 200 grāmatām latviešu valodā, kas izdotas 1918. gadā.
Papildu informācija:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv
