Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) informē, ka sākusi darboties Dzejas dienu padome. Tā izveidota, ņemot vērā Eiropas literatūras festivālu rīkošanas praksi, ar mērķi veidot Dzejas dienas par starptautiskas nozīmes dzejas festivālu.
Dzejas dienu padomes pārziņā būs stratēģiskie un organizatoriskie jautājumi. Iecerēts, ka turpmāk festivālā ik gadu viesu izvēle notiks, fokusējoties uz kādu konkrētu valstu vai valodu grupu autoriem. Tas nepieciešams, lai atbalstītu mērķtiecīgu Latvijas un ārvalstu dzejnieku un atdzejotāju sadarbību. Perspektīvā festivāla profesionālajā programmā tiks iekļautas arī atdzejas meistardarbnīcas. Šogad, valsts simtgadē, festivālā viesosies Igaunijas un Lietuvas dzejnieki.
Apzinoties, ka profesionālais festivāls Dzejas dienas izaudzis no plašās Dzejas dienu kustības, LRS apņemas arī turpmāk saglabāt tradīciju un informatīvi atbalstīt Latvijas novados notiekošos Dzejas dienu pasākumus. Īpašs aicinājums Dzejas dienu laikā notiekošo literāro pasākumu rīkotājiem Rīgā un reģionos – ziņas par pasākumiem un citu informāciju lūdzam sūtīt uz e-pasta adresi: dzejasdienaslrs@gmail.com līdz 10. augustam.
Dzejas dienu padomē darbojas dzejnieki LRS biedri Ingmāra Balode, Ērika Bērziņa un Aivars Eipurs. LRS valdi pārstāv laikraksta konTEKSTS galvenā redaktore Sandra Ratniece un LRS priekšsēdētājs Arno Jundze. Festivāla projekta vadītāja ir Jeļena Budanceva.
Papildu informācija:
Arno Jundze
Latvijas Rakstnieku savienība
E-pasts: arnojundze@gmail.com
