Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Gluži tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā aizvien populārāka kļūst vēlo brokastu jeb “brunch” kultūra. Par jēdziena “brunch” (breakfast + lunch) idejas tēvu uzskata britu rakstnieku Gaju Beringeru, kurš to pirmo reizi minēja 1895.gadā savā esejā “Vēlās brokastis kā aizbildinājums”.
Īstais laiks “brančam” ir starp plkst. 11.00 un 16.00. Tas ir labākais laiks, lai bibliotēkā satiktos lasītāju klubiņa dalībnieces. Ideja par šādu kopā būšanu radās februārī, interesējoties par Austrumu zemēm, kad ar Dainas un viņas mazmeitas Agneses stāstiem par Japānu, mācījāmies pagatavot suši. Visi klātesošie nolēma, ka šādas kopā darbošanās ir interesantas un noderīgas, tāpēc jau martā diskutējām par izlasītajām grāmatām un noskaidrojām ar ko var pildīt lavašu, aprīlī vēlējāmies zināt, kas ir Cēzara salātos un kas ir “Abavas sniegs”, kā arī izvēlējāmies citātus no grāmatas “Mūžam jauni: ar smaidu par nodzīvotiem gadiem”, bet bibliotēku nedēļā gatavojām dažādas uzkodas un tikāmies ar romāna “101.kilometrs. Padomju kauna zona” autori Gunu Rozi. 22.maijā tapa veselīgais dzēriens smūtijs un kārums – saldējuma kokteilis ar dažādiem augļiem. Ko paši atnesām, no tā pagatavojām. Gardi gan!
Šīs tradīcijas pamatā ir cilvēku vēlme būt kopā un socializēties atbrīvotā atmosfērā, tāpēc aicinām reizi mēnesī satikties bibliotekā uz “branču”. Gaidīsim Jūsu ieteikumus nākošai reizei, kas notiks 19.jūnijā plkst.11.00 Pūres bibliotekā, kad uzzināsiet ar kādām jaunām grāmatām tiek papildināts bibliotēkas krājums.
Ziņu sagatavoja:
Valda Dzelzkalēja
Pūres pagasta bibliotēkas – informācijas un novada izpētes centra vadītāja
